Jozuas 7
1 Bet Israēla bērni noziedzās pie tā izdeldējamā, jo Akans, Karmus dēls, tas bija Zabdus, tas Zerus dēls no Jūda cilts, ņēma no tā izdeldējamā. Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēla bērniem.
Ka naʻe fai hala ʻae fānau ʻa ʻIsileli ʻi he meʻa fakamalaʻia: he ko ʻAkani, ko e foha ʻo Kalimi, ko e foha ʻo Sapiti, ko e foha ʻo Sela ʻoe faʻahinga ʻo Siuta, naʻa ne toʻo ʻae meʻa malaʻia: pea naʻe tupu ai ʻae houhau ʻa Sihova ki he fānau ʻa ʻIsileli.
2 Kad nu Jozuas izsūtīja vīrus no Jērikus uz Aju pie Bet-Avenas, no Bēteles pret rītiem, un uz tiem runāja sacīdams: noejat un izlūkojiet to zemi,
Pea naʻe fekau ʻe Siosiua ʻae kau tangata mei Seliko ki ʻAi, ʻaia ʻoku ʻi he potu ʻo Pete-ʻAveni, ʻi he potu hahake ʻo Peteli, ʻo ne pehē kiate kinautolu, “ʻAlu hake ʻo vakai ki he fonua. Pea naʻe ʻalu hake ʻae kau tangata ʻonau fakasiosio ki ʻAi.”
3 Tad tie vīri nogāja un izlūkoja Aju, un griezās atpakaļ pie Jozuas un uz to sacīja: lai visi ļaudis nenoiet, bet lai kādi divtūkstoš vai trīstūkstoš vīri noiet un Aju kauj, neapgrūtini visus ļaudis, jo viņu tur ir maz.
Pea naʻa nau liu mai kia Siosiua, “ʻO nau talaange kiate ia, ʻoua naʻa tuku ke ʻalu hake ʻae kakai kotoa pē; kae tuku ke ʻalu hake ʻae kau tangata ʻe toko ua afe pē ko e toko tolu afe ʻo taaʻi ʻa ʻAi; pea ʻoua naʻa pule ke ʻalu ʻae kakai kotoa pē ki ai he ʻoku nau tokosiʻi pē.”
4 Tad no tiem ļaudīm cēlās uz turieni trīstūkstoš vīri, bet tiem bija jābēg priekš Ajas vīriem.
Ko ia naʻe ʻalu hake ki ai ʻi he kakai ʻae kau tangata ʻe toko tolu afe: pea naʻa nau hola mei he ʻao ʻoe kau tangata ʻo ʻAi.
5 Un Ajas vīri apkāva no tiem trīsdesmit un sešus vīrus un dzinās tiem pakaļ no vārtiem līdz Zabarim, un tos sakāva pakalnē. Tad to ļaužu sirds izkusa un palika kā ūdens.
Pea naʻe teʻia ʻiate kinautolu ʻe he kau tangata ʻo ʻAi ʻae kau tangata ʻe toko tolungofulu ma toko ono; he naʻa nau tuli ʻakinautolu mei he ʻao ʻoe matapā ʻo aʻu ki Sepalimi, pea naʻe taaʻi ʻakinautolu ʻi he ʻalu hifo: ko ia naʻe vaivai ai ʻae loto ʻoe kakai, pea hoko ʻo hangē ha vai.
6 Un Jozuas saplēsa savas drēbes un metās zemē uz savu vaigu priekš Tā Kunga šķirsta līdz pat vakaram, viņš un Israēla vecaji, un tie kaisīja pīšļus uz savām galvām.
Pea naʻe hae ʻe Siosiua hono kofu, pea fakato ia ki he kelekele ki hono mata ʻi he ʻao ʻoe puha ʻo Sihova ʻo aʻu ki he efiafi, ʻaia mo e kau mātuʻa ʻo ʻIsileli, pea naʻe ʻai ʻae efu ki honau ʻulu.
7 Un Jozuas sacīja: ak Kungs, Dievs! Kāpēc tu šiem ļaudīm esi licis iet caur Jardāni, mūs dodams Amoriešu rokās, ka tie mūs izdeldē? Ak, kaut mēs mierā būtu palikuši viņpus Jardānes.
Pea naʻe pehē ʻe Siosiua, “ʻOiauē, ʻE Sihova ko e ʻOtua, ko e hā nai kuo ke ʻomi ai ʻae kakai ni, ki he kauvai ni ʻo Sioatani, ke fakatukutukuʻi ʻakimautolu ki he nima ʻoe kakai ʻAmoli, ke fakaʻauha ʻakimautolu? ʻAmusiaange ne mau fiemālie, pea nofomaʻu ʻi he kauvai ʻe taha ʻo Sioatani!
8 Ak Kungs, ko lai saku, kad nu Israēls muguru griež saviem ienaidniekiem?
ʻE Sihova, ko e hā ʻeku lea ʻe fai, ʻoka fulituʻa ʻa ʻIsileli ʻo Situa ki honau ngaahi fili!
9 Kad Kanaānieši un visi zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs apstās visapkārt un izdeldēs mūsu vārdu no zemes. Ko tad Tu darīsi Sava lielā Vārda dēļ?
He ko e kakai Kēnani ʻoe kakai kotoa pē ʻoe fonua tenau fanongo ki ai, pea tenau ʻāʻi ʻakimautolu, ʻonau motuhi homau hingoa mei māmani: pea ko e hā te ke fai ki ho huafa lahi?”
10 Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: celies, kāpēc tu tā guli uz sava vaiga?
Pea naʻe folofola ʻa Sihova kia Siosiua, ʻo pehē, “Tuʻu hake koe; ko e hā ʻoku ke tokoto ai ki ho mata?
11 Israēls ir apgrēkojies un arī pārkāpis Manu derību, ko Es tiem esmu pavēlējis; tie ir arī ņēmuši no tā izdeldējamā un ir zaguši un slēpuši un to ir likuši pie savas mantas.
Kuo fai angahala ʻa ʻIsileli, pea kuo nau fai talangataʻa ki heʻeku fuakava ʻaia naʻaku fekau kiate kinautolu: he kuo nau toʻo ʻae meʻa malaʻia, pea kuo nau kaihaʻa, mo fai fakakākā foki, pea kuo nau ʻai ia ki he ngaahi meʻa ʻanautolu.
12 Tāpēc Israēla bērni nevar pastāvēt priekš saviem ienaidniekiem, tiem bēdzin jābēg no saviem ienaidniekiem, jo tie ir izdeldējami. Es nebūšu vairs ar jums, ja jūs to, kas izdeldējams, no sava vidus neizdeldēsiet.
Ko ia naʻe ʻikai faʻa tuʻu ai ʻae fānau ʻa ʻIsileli ʻi he ʻao ʻo honau ngaahi fili, ka naʻe tafoki atu honau tuʻa ki he ʻao ʻo honau ngaahi fili; koeʻuhi kuo fakamalaʻia ʻakinautolu: pea ʻe ʻikai te u toe ʻiate kimoutolu, ʻo kapau ʻe ʻikai te mou fakaʻauha ʻae meʻa kovi meiate kimoutolu.
13 Celies, svētī tos ļaudis un saki: svētījaties uz rītdienu, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: izdeldējama lieta ir tavā vidū, Israēl; tu nevari pastāvēt priekš saviem ienaidniekiem, tiekams tu nebūsi izdeldējis no sava vidus to izdeldējamo.
Tuʻu hake, fakamāʻoniʻoniʻi ʻae kakai, mo ke pehē, ‘Fakamāʻoniʻoniʻi ʻakimoutolu ki he ʻapongipongi:’ he ʻoku pehē ʻe Sihova ko e ʻOtua ʻo ʻIsileli, ʻE ʻIsileli, ʻoku ʻi loto ʻiate koe ʻae meʻa fakamalaʻia; ʻoku ʻikai te ke faʻa tuʻu ʻi he ʻao ʻo ho ngaahi fili, kaeʻoua ke mou toʻo ʻo ʻave ʻae meʻa fakamalaʻia meiate kimoutolu.
14 Rītā agri nākat priekšā pēc savām ciltīm, un tā cilts, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc saviem radiem, un tas rads, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc savām saimēm, un tā saime, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc saviem vīriem.
Ko ia, ʻe ʻomi ʻakimoutolu ʻi he pongipongi ʻo fakatatau ki homou ngaahi faʻahinga: pea ʻe pehē, ko e faʻahinga ko ia ʻe fili ʻe Sihova ʻe haʻu ia ʻo fakatatau ki honau ngaahi nofoʻanga: pea ko e nofoʻanga ko ia ʻe fili ʻe Sihova tenau haʻu ʻo fakatatau mo honau ngaahi fale: pea ko e fale ko ia ʻe fili ʻe Sihova tenau haʻu tautau tokotaha pe ʻae tangata.
15 Un kas taps atrasts ar to izdeldējamo, to būs sadedzināt ar uguni, līdz ar visu, kas tam pieder, tāpēc ka viņš pārkāpis Tā Kunga derību, un tāpēc ka viņš kauna lietu darījis iekš Israēla.
Pea ʻe fai pehē, ko ia ʻoku moʻua mo e meʻa malaʻia ʻe tutu ʻaki ia ʻae afi, ʻaia mo e meʻa kotoa pē ʻoku ne maʻu: koeʻuhi kuo fai talangataʻa ia ki he fuakava ʻa Sihova, pea ko e meʻa ʻi heʻene fai angahala ʻi ʻIsileli.”
16 Tad Jozuas cēlās no rīta agri un veda priekšā Israēli pēc viņu ciltīm, - tad Jūda cilts tapa uzrādīta.
Ko ia naʻe tuʻu hengihengi hake ai ʻa Siosiua ʻi he pongipongi, ʻo ne ʻomi ʻa ʻIsileli ʻi honau ngaahi faʻahinga; pea naʻe fili ʻae faʻahinga ʻo Siuta;
17 Un kad viņš Jūda cilti veda priekšā, tad tapa uzrādīts Zeraiešu rads, un kad Zeraiešu radu veda priekšā pēc tiem saimniekiem, tad Zabdus tapa uzrādīts.
Pea ne ʻomi ʻae nofoʻanga ʻo Siuta pea ne fili ʻae fale ʻo Sela: pea ne ʻomi ʻae fale ʻo Sela ʻo tautau tokotaha ʻae tangata; pea naʻe fili ʻa Sapiti.
18 Kad šo saimi veda priekšā pēc tiem vīriem, tad Akans tapa uzrādīts, Karmus dēls, tas bija Zabdus, tas Zerus dēls no Jūda cilts.
Pea naʻe ʻomi hono kau nofoʻanga ʻo tautau tokotaha ʻae tangata: pea moʻua ʻa ʻAkani, ʻaia ko e foha ʻo Kalimi, ko e foha ʻa Sapiti, ko e foha ʻo Sela, ʻi he faʻahinga ʻo Siuta.
19 Tad Jozuas sacīja uz Akanu: mans dēls, dod jel Tam Kungam, Israēla Dievam, godu un dod Viņam slavu un stāsti man jel, ko tu esi darījis, un neslēpi to man.
Pea naʻe pehē ʻe Siosiua kia ʻAkani, “ʻE hoku foha, ʻoku ou kole kiate koe, ke ke fakaʻapaʻapa kia Sihova ko e ʻOtua ʻo ʻIsileli, mo ke vete kiate ia; pea ke tala mai ni kiate au ʻaia naʻa ke fai; ʻoua naʻa ke fufū ia ʻiate au.”
20 Tad Akans atbildēja Jozuam un sacīja: tiešām, es esmu apgrēkojies pret To Kungu, Israēla Dievu, un esmu tā un tā darījis.
Pea talaange ʻe ʻAkani kia Siosiua, ʻo pehē, “Ko e moʻoni kuo u fai angahala kia Sihova ko e ʻOtua ʻo ʻIsileli, pea ʻoku pehē pe, mo pehē pe ʻeku fai:
21 Jo es ieraudzīju pie laupījuma vienu skaistu Babiloniešu mēteli un divsimt sudraba sēķeļus un vienu zelta sprādzi, tā svēra piecdesmit sēķeļus, un es tās lietas iekāroju un tās ņēmu, un redzi, tās manā teltī ir paslēptas zemē un tas sudrabs tur apakšā.
ʻI heʻeku mamata ʻi he meʻa naʻe vete ki he kofu fakaPapilone matamatalelei, mo e sikeli siliva ʻe uangeau mo e konga koula, ko e sikeli ʻe nimangofulu hono mamafa, ne u manumanu ki ai, peau ʻave ia: pea vakai, kuo fufū ia ʻi he kelekele ʻi hoku loto fale fehikitaki, pea ʻoku ʻi lalo ʻae siliva.”
22 Tad Jozuas sūtīja vīrus un tie skrēja uz to telti, un redzi, tas bija apslēpts viņa teltī, un tas sudrabs tur apakšā.
Pea naʻe fekau ʻe Siosiua ʻae kau talafekau, pea naʻa nau feleleʻi ki he fale fehikitaki; pea vakai, naʻe fufū ia ʻi hono fale fehikitaki, pea naʻe ʻi lalo ʻae siliva.
23 Un tie to izņēma no tās telts un atnesa pie Jozuas un pie visiem Israēla bērniem un to izbēra Tā Kunga priekšā.
Pea naʻe toʻo ia mei he loto fale fehikitaki, ʻo ʻomi ia kia Siosiua, pea ki he fānau kotoa pē ʻa ʻIsileli, pea folahi atu ia ʻi he ʻao ʻo Sihova.
24 Tad Jozuas un viss Israēls līdz ar viņu ņēma Akanu, Zerus dēlu, un to sudrabu un to mēteli un to zelta sprādzi un viņa dēlus un viņa meitas un viņa vēršus un viņa ēzeļus un viņa sīkos lopus un viņa telti un visu, kas tam bija, un tos veda uz Ahora ieleju.
Pea ko Siosiua mo ʻIsileli kotoa pē mo ia, naʻa nau ʻave ʻa ʻAkani, ko e foha ʻo Sela, mo e siliva, mo e kofu, mo e konga koula, mo hono ngaahi foha, mo hono ngaahi ʻofefine, mo ʻene fanga pulu, mo ʻene fanga ʻasi, mo ʻene fanga sipi, mo hono fale fehikitaki, mo ia kotoa pē naʻa ne maʻu: pea nau ʻomi ʻakinautolu ki he luo ko ʻAkoli.
25 Un Jozuas sacīja: kā tu mūs esi apbēdinājis, tā tev Tas Kungs šodien apbēdinās; un viss Israēls to akmeņiem nomētāja un tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva pār tiem akmeņus.
Pea naʻe pehē ʻe Siosiua, “Ko e hā kuo ke fakamamahiʻi ai ʻakimautolu? ʻE fakamamahiʻi koe ʻe Sihova he ʻaho ni.” Pea naʻe tolongaki ʻaki ia ʻae ngaahi maka ʻe ʻIsileli kotoa pē, pea naʻe tutu ʻakinautolu ʻaki ʻae afi, hili ʻenau tolongaki ʻakinautolu ʻaki ʻae maka.
26 Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kopu, kas stāv līdz šai dienai. Tā Tas Kungs atgriezās no Savas bardzības karstuma; tādēļ tās vietas vārds top nosaukts Ahora ieleja līdz šai pašai dienai.
Pea naʻa nau fokotuʻu ʻi ʻolunga ʻiate ia ʻae fuʻu ʻesi maka lahi ʻoku tuʻu ʻo aʻu ki he ʻaho ni. Pea naʻe tafoki ʻa Sihova mei hono lahi ʻo hono houhau. Ko ia naʻe ui ai ʻae potu ko ia, Ko e luo ʻo ʻAkoli ʻo aʻu ki he ʻaho ni.
