< Jāņa Evaņg̒elijs 2 >

1 Un trešajā dienā kāzas bija Kānā iekš Galilejas, un Jēzus māte bija tur.
Al tercer día hubo unas bodas en Caná de Galilea y estaba allí la madre de Jesús.
2 Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tapa aicināti uz tām kāzām.
Jesús también fue invitado a estas bodas, como asimismo sus discípulos.
3 Un kad vīna pietrūka, Jēzus māte saka uz Viņu: “Tiem nav vīna.”
Y llegando a faltar vino, la madre de Jesús le dijo: “No tienen vino”.
4 Jēzus uz to saka: “Sieva, kas Man ar tevi? Mana stunda vēl nav nākusi.”
Jesús le dijo: “¿Qué ( nos va en esto ) a Mí y a ti, mujer? Mi hora no ha venido todavía”.
5 Viņa māte uz tiem sulaiņiem saka: “Ko Viņš jums teiks, to dariet.”
Su madre dijo a los sirvientes: “Cualquier cosa que Él os diga, hacedla”.
6 Un tur seši akmeņu ūdens trauki bija likti pēc Jūdu šķīstīšanas, un ikkatrā sagāja divi līdz trīs mēri.
Había allí seis tinajas de piedra para las purificaciones de los judíos, que contenían cada una dos o tres metretas.
7 Jēzus uz tiem saka: “Pildiet šos traukus ar ūdeni!” Un tie tos pildīja līdz malai pilnus.
Jesús les dijo: “Llenad las tinajas de agua”; y las llenaron hasta arriba.
8 Un Viņš uz tiem saka: “Smeļat nu un nesat barības sargam;” un tie to nesa.
Entonces les dijo: “Ahora sacad y llevad al maestresala”; y le llevaron.
9 Kad nu barības sargs to ūdeni baudīja, kas bija palicis par vīnu (un nezināja, no kurienes tas bija, bet tie sulaiņi to zināja, kas to ūdeni bija smēluši), tad barības sargs aicina brūtgānu
Cuando el maestresala probó el agua convertida en vino, cuya procedencia ignoraba —aunque la conocían los sirvientes que habían sacado el agua—, llamó al novio
10 Un uz to saka: “Ikkatrs cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un kad tie iedzērušies, plānāko; tu labo vīnu līdz šim esi pataupījis.”
y le dijo: “Todo el mundo sirve primero el buen vino, y después, cuando han bebido bien, el menos bueno; pero tú has conservado el buen vino hasta este momento”.
11 Šī tā pirmā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja Kānā iekš Galilejas, un parādīja Savu godību, un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.
Tal fue el comienzo que dio Jesús a sus milagros, en Caná de Galilea; y manifestó su gloria, y sus discípulos creyeron en Él.
12 Pēc tam Viņš nogāja uz Kapernaūmu, pats un Viņa māte un Viņa brāļi un Viņa mācekļi, un viņi tur palika kādas dienas.
Después de esto descendió a Cafarnaúm con su madre, sus hermanos y sus discípulos, y se quedaron allí no muchos días.
13 Un Jūdu Lieldiena bija tuvu klāt, un Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.
La Pascua de los judíos estaba próxima, y Jesús subió a Jerusalén.
14 Un Viņš atrada Dieva namā tos, kas pārdeva vēršus un avis un baložus, un tos naudas mijējus tur sēžam.
En el Templo encontró a los mercaderes de bueyes, de ovejas y de palomas, y a los cambistas sentados ( a sus mesas ).
15 Un pātagu taisījis no auklām, Viņš izdzina visus no Dieva nama ārā un arī tās avis un tos vēršus un izkaisīja tiem mijējiem to naudu un apgāza tos galdus,
Y haciendo un azote de cuerdas, arrojó del Templo a todos, con las ovejas y los bueyes; desparramó las monedas de los cambistas y volcó sus mesas.
16 Un sacīja tiem baložu pārdevējiem: “Nesiet to projām! Nedariet Mana Tēva namu par tirgus namu!”
Y a los vendedores de palomas les dijo: “Quitad esto de aquí; no hagáis de la casa de mi Padre un mercado”.
17 Bet Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: “Karstums Tava nama dēļ Mani aprij.”
Y sus discípulos se acordaron de que está escrito: “El celo de tu Casa me devora”.
18 Tad tie Jūdi atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kādu zīmi Tu mums rādi, ka Tu šās lietas dari?”
Entonces los judíos le dijeron: “¿Qué señal nos muestras, ya que haces estas cosas?”.
19 Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Noplēsiet šo Dieva namu, tad Es to atkal uzcelšu trejās dienās?”
Jesús les respondió: “Destruid este Templo, y en tres días Yo lo volveré a levantar”.
20 Tad tie Jūdi sacīja: “Šis Dieva nams četrdesmit un sešos gados ir uztaisīts, un Tu to uzcelsi trejās dienās?”
Replicáronle los judíos: “Se han empleado cuarenta y seis años en edificar este Templo, ¿y Tú, en tres días lo volverás a levantar?”
21 Bet Viņš runāja par Savas miesas Dieva namu.
Pero Él hablaba del Templo de su cuerpo.
22 Kad Viņš nu bija augšām cēlies no miroņiem, tad Viņa mācekļi atminējās, ka Viņš to uz tiem bija sacījis, un ticēja tam rakstam un tam vārdam, ko Jēzus bija sacījis.
Y cuando hubo resucitado de entre los muertos, sus discípulos se acordaron de que había dicho esto, y creyeron a la Escritura y a la palabra que Jesús había dicho.
23 Un kad Viņš pa tiem svētkiem bija Jeruzālemē, tad daudzi ticēja uz Viņa Vārdu, redzēdami tās brīnuma zīmes, ko Viņš darīja.
Mientras Él estaba en Jerusalén, durante la fiesta de Pascua, muchos creyeron en su nombre, viendo los milagros que hacía.
24 Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka Viņš visus pazina,
Pero Jesús no se fiaba de ellos, porque a todos los conocía,
25 Un ka Viņam nevajadzēja, lai kas Viņam liecību dotu par cilvēku; jo Viņš pats zināja, kas bija iekš cilvēka.
y no necesitaba de informes acerca del hombre, conociendo por sí mismo lo que hay en el hombre.

< Jāņa Evaņg̒elijs 2 >