< Ījaba 7 >

1 Vai cilvēkam nav karš virs zemes, un vai viņa dienas nav kā algādža dienas?
“Um homem não é obrigado a trabalhar na terra? Seus dias não são como os dias de uma mão contratada?
2 Tā kā kalps ilgojās pēc ēnas un kā algādzis gaida uz savu algu,
As um servo que deseja ardentemente a sombra, como um mercenário que procura por seu salário,
3 Tāpat man nākuši daudz bēdīgi mēneši, un grūtas naktis man ir piešķirtas.
por isso sou obrigado a possuir meses de miséria, noites desgastantes me são designadas.
4 Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.
Quando eu me deito, eu digo, “Quando eu me levantarei e a noite terá ido embora? Eu joguei e virei até o amanhecer do dia.
5 Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.
Minha carne está vestida com minhocas e torrões de pó. Minha pele se fecha, e se rompe de novo.
6 Manas dienas ir ātrākas nekā vēvera (audēja) spole un beidzās bez nekādas cerības.
Meus dias são mais rápidos que o de um vaivém de tecelão, e são gastas sem esperança.
7 Piemini, ka mana dzīvība ir vējš un mana acs labuma vairs neredzēs.
Oh lembre-se que minha vida é um sopro. Meu olho não verá mais o bem.
8 Acs, kas nu mani redz, manis vairs neredzēs. Tavas acis uz mani skatās, un es vairs neesmu.
O olho daquele que me vê não me verá mais. Seus olhos estarão sobre mim, mas eu não estarei.
9 Mākonis iznīkst un aiziet, - tāpat kas kapā nogrimst, nenāks atkal augšām. (Sheol h7585)
À medida que a nuvem é consumida e desaparece, por isso, aquele que descer ao Sheol não subirá mais. (Sheol h7585)
10 Viņš neatgriezīsies atkal savā namā, un viņa vieta viņu vairs nepazīs.
Ele não retornará mais à sua casa, nem seu lugar o conhecerá mais.
11 Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā.
“Portanto, não vou ficar calado. Falarei com a angústia do meu espírito. Vou reclamar na amargura da minha alma.
12 Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka tu ap mani noliec vakti?
Sou eu um mar, ou um monstro marinho, que você colocou um guarda sobre mim?
13 Kad es saku: mana gulta man iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas,
Quando eu digo: 'Minha cama me confortará'. Meu sofá aliviará minha queixa','.
14 Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini,
then você me assusta com sonhos e me aterrorizar através de visões,
15 Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāki mirt nekā tā izģinst.
so que minha alma escolhe o estrangulamento, morte em vez dos meus ossos.
16 Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.
Eu odeio minha vida. Eu não quero viver para sempre. Deixe-me em paz, pois meus dias são apenas um sopro.
17 Kas ir cilvēks, ka Tu viņu tik augsti turi un ka Tu viņu lieci vērā,
O que é o homem, que você deve ampliá-lo, que você deve se concentrar nele,
18 Un viņu piemeklē ik rītu, viņu pārbaudi ik acumirkli,
que você deve visitá-lo todas as manhãs, e testá-lo a cada momento?
19 Ka Tu nemaz no manis neatstājies un mani nepameti, ne siekalas ierīt?
Por quanto tempo você não vai desviar o olhar de mim, nem me deixar em paz até engolir minha saliva?
20 Ja esmu grēkojis, ko es Tev darīšu, Tu cilvēku sargs? Kāpēc Tu mani esi licis Sev par mērķi, ka es sev pašam palicis par nastu?
Se eu pequei, o que eu faço com você, seu observador de homens? Por que você me marcou como uma marca para você? para que eu seja um fardo para mim mesmo?
21 Un kāpēc Tu manus pārkāpumus nepiedod un neatņem manu noziegumu? Jo nu es apgulšos pīšļos, un kad Tu mani meklēsi, tad manis vairs nebūs.
Por que você não perdoa minha desobediência e tira a minha iniqüidade? Por enquanto, deitar-me-ei na poeira. Você me procurará com diligência, mas eu não serei”.

< Ījaba 7 >