< Ījaba 7 >

1 Vai cilvēkam nav karš virs zemes, un vai viņa dienas nav kā algādža dienas?
הלא צבא לאנוש על ארץ וכימי שכיר ימיו׃
2 Tā kā kalps ilgojās pēc ēnas un kā algādzis gaida uz savu algu,
כעבד ישאף צל וכשכיר יקוה פעלו׃
3 Tāpat man nākuši daudz bēdīgi mēneši, un grūtas naktis man ir piešķirtas.
כן הנחלתי לי ירחי שוא ולילות עמל מנו לי׃
4 Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.
אם שכבתי ואמרתי מתי אקום ומדד ערב ושבעתי נדדים עדי נשף׃
5 Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.
לבש בשרי רמה וגיש עפר עורי רגע וימאס׃
6 Manas dienas ir ātrākas nekā vēvera (audēja) spole un beidzās bez nekādas cerības.
ימי קלו מני ארג ויכלו באפס תקוה׃
7 Piemini, ka mana dzīvība ir vējš un mana acs labuma vairs neredzēs.
זכר כי רוח חיי לא תשוב עיני לראות טוב׃
8 Acs, kas nu mani redz, manis vairs neredzēs. Tavas acis uz mani skatās, un es vairs neesmu.
לא תשורני עין ראי עיניך בי ואינני׃
9 Mākonis iznīkst un aiziet, - tāpat kas kapā nogrimst, nenāks atkal augšām. (Sheol h7585)
כלה ענן וילך כן יורד שאול לא יעלה׃ (Sheol h7585)
10 Viņš neatgriezīsies atkal savā namā, un viņa vieta viņu vairs nepazīs.
לא ישוב עוד לביתו ולא יכירנו עוד מקמו׃
11 Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā.
גם אני לא אחשך פי אדברה בצר רוחי אשיחה במר נפשי׃
12 Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka tu ap mani noliec vakti?
הים אני אם תנין כי תשים עלי משמר׃
13 Kad es saku: mana gulta man iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas,
כי אמרתי תנחמני ערשי ישא בשיחי משכבי׃
14 Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini,
וחתתני בחלמות ומחזינות תבעתני׃
15 Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāki mirt nekā tā izģinst.
ותבחר מחנק נפשי מות מעצמותי׃
16 Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.
מאסתי לא לעלם אחיה חדל ממני כי הבל ימי׃
17 Kas ir cilvēks, ka Tu viņu tik augsti turi un ka Tu viņu lieci vērā,
מה אנוש כי תגדלנו וכי תשית אליו לבך׃
18 Un viņu piemeklē ik rītu, viņu pārbaudi ik acumirkli,
ותפקדנו לבקרים לרגעים תבחננו׃
19 Ka Tu nemaz no manis neatstājies un mani nepameti, ne siekalas ierīt?
כמה לא תשעה ממני לא תרפני עד בלעי רקי׃
20 Ja esmu grēkojis, ko es Tev darīšu, Tu cilvēku sargs? Kāpēc Tu mani esi licis Sev par mērķi, ka es sev pašam palicis par nastu?
חטאתי מה אפעל לך נצר האדם למה שמתני למפגע לך ואהיה עלי למשא׃
21 Un kāpēc Tu manus pārkāpumus nepiedod un neatņem manu noziegumu? Jo nu es apgulšos pīšļos, un kad Tu mani meklēsi, tad manis vairs nebūs.
ומה לא תשא פשעי ותעביר את עוני כי עתה לעפר אשכב ושחרתני ואינני׃

< Ījaba 7 >