< Ījaba 7 >

1 Vai cilvēkam nav karš virs zemes, un vai viņa dienas nav kā algādža dienas?
"Isn't a man forced to labor on earth? Aren't his days like the days of a hired hand?
2 Tā kā kalps ilgojās pēc ēnas un kā algādzis gaida uz savu algu,
As a servant who earnestly desires the shadow, as a hireling who looks for his wages,
3 Tāpat man nākuši daudz bēdīgi mēneši, un grūtas naktis man ir piešķirtas.
so am I made to possess months of misery, wearisome nights are appointed to me.
4 Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.
When I lie down, I say, 'When shall I arise, and the night be gone?' I toss and turn until the dawning of the day.
5 Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.
My flesh is clothed with worms and clods of dust. My skin closes up, and breaks out afresh.
6 Manas dienas ir ātrākas nekā vēvera (audēja) spole un beidzās bez nekādas cerības.
My days are swifter than a weaver's shuttle, and are spent without hope.
7 Piemini, ka mana dzīvība ir vējš un mana acs labuma vairs neredzēs.
Oh remember that my life is a breath. My eye shall no more see good.
8 Acs, kas nu mani redz, manis vairs neredzēs. Tavas acis uz mani skatās, un es vairs neesmu.
The eye of him who sees me shall see me no more. Your eyes shall be on me, but I shall not be.
9 Mākonis iznīkst un aiziet, - tāpat kas kapā nogrimst, nenāks atkal augšām. (Sheol h7585)
As the cloud is consumed and vanishes away, so he who goes down to Sheol shall come up no more. (Sheol h7585)
10 Viņš neatgriezīsies atkal savā namā, un viņa vieta viņu vairs nepazīs.
He shall return no more to his house, neither shall his place know him any more.
11 Tā tad es savu muti neturēšu, es runāšu savās sirds bēdās, es žēlošos savā sirdsrūgtumā.
"Therefore I will not keep silent. I will speak in the anguish of my spirit. I will complain in the bitterness of my soul.
12 Vai tad es esmu kā jūra, vai kā liela jūras zivs, ka tu ap mani noliec vakti?
Am I a sea, or a sea monster, that you put a guard over me?
13 Kad es saku: mana gulta man iepriecinās, manas cisas atvieglinās manas vaimanas,
When I say, 'My bed shall comfort me. My couch shall ease my complaint;'
14 Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un caur parādīšanām Tu mani iztrūcini,
then you scare me with dreams, and terrify me through visions:
15 Tā ka mana dvēsele vēlās būt nožņaugta, labāki mirt nekā tā izģinst.
so that my soul chooses strangling, death rather than my bones.
16 Es esmu apnicis, man netīk mūžam dzīvot; atstājies jel no manis, jo manas dienas ir kā nekas.
I loathe my life. I do not want to live forever. Leave me alone, for my days are but a breath.
17 Kas ir cilvēks, ka Tu viņu tik augsti turi un ka Tu viņu lieci vērā,
What is man, that you should magnify him, that you should set your mind on him,
18 Un viņu piemeklē ik rītu, viņu pārbaudi ik acumirkli,
that you should visit him every morning, and test him every moment?
19 Ka Tu nemaz no manis neatstājies un mani nepameti, ne siekalas ierīt?
How long will you not look away from me, nor leave me alone until I swallow down my spittle?
20 Ja esmu grēkojis, ko es Tev darīšu, Tu cilvēku sargs? Kāpēc Tu mani esi licis Sev par mērķi, ka es sev pašam palicis par nastu?
If I have sinned, what do I do to you, you watcher of men? Why have you set me as a mark for you, so that I am a burden to myself?
21 Un kāpēc Tu manus pārkāpumus nepiedod un neatņem manu noziegumu? Jo nu es apgulšos pīšļos, un kad Tu mani meklēsi, tad manis vairs nebūs.
Why do you not pardon my disobedience, and take away my iniquity? For now shall I lie down in the dust. You will seek me diligently, but I shall not be."

< Ījaba 7 >