Ījaba 40
1 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam un sacīja:
Pea naʻe folofola pe ʻa Sihova kia Siope, ʻo pehē,
2 Vai vainotājs ies tiepties ar to Visuvareno? Kas Dievu pamāca, lai uz to atbild!
“Ko ia ʻoku ne fakakikihi ki he Māfimafi te ne akonaki ia? Ko ia ʻoku ne valokiʻi ʻae ʻOtua, tuku ke ne talia ia.”
3 Bet Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
Pea naʻe toki tali ʻe Siope kia Sihova, ʻo ne pehē,
4 Redzi, es esmu mazs, ko lai es Tev atbildu? Es likšu roku uz muti.
“Vakai kuo u kovi; ko e hā te u tali ʻaki koe? Te u ʻai hoku nima ki hoku ngutu.
5 Es reiz esmu runājis, bet vairs neatbildēšu; un otru reiz, bet vairs to nedarīšu.
Kuo u lea ʻo tuʻo taha ka ʻe ʻikai te u toe lea: ʻio, kuo tuʻo ua ka ʻe ʻikai te u toe lea atu.”
6 Un Tas Kungs atbildēja Ījabam no vētras un sacīja:
Pea naʻe toki folofola ʻa Sihova kia Siope mei he ʻahiohio, ʻo pehē,
7 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu mani māci.
“Ko eni, ke ke nonoʻo ho noʻotangavala ʻo taau mo e tangata: pea te u ʻeke kiate koe, pea ke fakahā mai kiate au.
8 Vai tu Manu tiesu iznīcināsi, vai tu Mani pazudināsi, ka tu būtu taisns?
Te ke fakataʻeʻaongaʻi ʻa ʻeku fakamaau foki? Te ke fakahalaia au, koeʻuhi ke ke māʻoniʻoni koe?
9 Jeb vai tev ir tāds elkonis kā tam stipram Dievam, vai tev ir pērkona balss kā viņam?
Kuo ke maʻu ʻae nima ʻo hangē ko e ʻOtua? Pe ʻoku ke faʻa mana koe ʻaki ʻae leʻo ʻo hangē ko ia?
10 Aptērpies tad ar greznību un augstību, un apģērbies ar lielu godu un godību.
“Ko eni, ke ke teuʻi koe ʻaki ʻae māfimafi mo e ngeia; mo ke kofuʻaki koe ʻae nāunau mo e toulekeleka.
11 Izgāz savas dusmības bardzību, un uzlūko visus lepnos un pazemo tos.
Tufaki ke mamaʻo ʻae tuputāmaki ʻo ho houhau: pea vakai kiate kinautolu taki taha kotoa pē ʻoku laukau, ʻo fakavaivai ia.
12 Uzlūko visus lepnos un gāz tos zemē un satriec tos bezdievīgos savā vietā.
Vakai kiate ia kotoa pē ʻoku fielahi, pea ʻohifo ia ki lalo; pea molomoloki hifo ʻae kau angahala ʻi honau potu.
13 Guldi tos kapā pīšļos un sedz viņu vaigus ar tumsību.
Fakafufū ʻakinautolu fakataha ʻi he efu; pea nonoʻo honau mata ʻi he lilo.
14 Tad arī Es tevi teikšu, ka tava labā roka tev palīdzējusi.
Pea te u toki fakamoʻoni kiate koe, ʻe faʻa fakamoʻui koe ʻe ho nima toʻomataʻu ʻoʻou.
15 Redzi nu, beēmots (upes-zirgs), ko Es līdz ar tevi esmu radījis, ēd zāli kā vērsis.
“Ko eni, ke ke vakai ki he Piʻimote, ʻaia kuo u ngaohi mo koe; ʻoku ne kai mohuku ʻo hangē ko e fanga pulu:
16 Redzi jel, viņa spēks ir viņa gurnos un viņa stiprums viņa vēdera dzīslās.
Vakai, ʻoku ʻi hono fasiʻatuʻa ʻa hono mālohi, mo ʻene mafai ʻoku ʻi he pito ʻo hono kete.
17 Viņš kustina savu asti kā ciedra koku, viņa cisku dzīslas kopā ir sapītas.
ʻOku ne ueʻi hono iku ʻo hangē ko e sita: ko e uoua ʻo hono tenga ʻoku fefihitaki fakataha.
18 Viņa kauli ir kā ciets varš, viņa locekļi kā dzelzs mieti.
Ko hono ngaahi hui ʻoku tatau mo e ngaahi konga palasa mālohi; ʻoku tatau hono ngaahi hui mo e ngaahi vaʻa ʻaione.
19 Viņš ir Dieva ceļu pirmais; kas viņu radījis, Tas viņam devis savu zobenu.
Ko e lahi ia ʻoe ngaahi ngāue ʻae ʻOtua: ko ia naʻa ne ngaohi ia ʻoku ne faʻa fai ke fakaofi ʻene heletā kiate ia.
20 Kalni viņam izdod barību, un tur trencās visi lauka zvēri.
Ko e moʻoni, ʻoku tupu hake ʻi he ngaahi moʻunga ʻae meʻakai maʻana, ʻaia ʻoku fakavā ai ʻae ngaahi manu kotoa pē ʻoe ngoue.
21 Koku biezumā viņš apgulstas, niedrēs un dūņās paslēpies.
ʻOku tokoto ia ʻi he lolo ʻakau malumalu, ʻi he lilolilo ʻoe kaho, mo e ngaahi ano.
22 Koku biezums viņu apsedz ar savu ēnu, upes kārkli viņu apslēpj.
Ko e ngaahi ʻakau malumalu ʻoku ʻufiʻufi ia ʻaki honau ata; ʻoku tuʻu takatakai ʻiate ia ʻae ngaahi uilou ʻoe vaitafe.
23 Redzi, kad upe plūst, tad viņš nedreb, viņš ir drošs, kad Jardāne pat līdz viņa mutei celtos.
Vakai, ʻoku ne inu ʻae vaitafe ʻo maha, pea ʻikai toʻotoʻo: ʻoku tui ia te ne faʻa mimisi hake ʻa Sioatani ki hono ngutu.
24 Vai viņu var gūstīt, viņa acīm redzot? vai viņam virvi var vilkt caur nāsīm?
ʻOku ne maʻu ia ʻaki hono mata: ʻoku ne tuiʻi ʻae ngaahi tauhele ʻaki hono iku.
