Ījaba 4

1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:

To naah Teman acaeng Eliphaz mah,

2 Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?

lok kang thuih o nahaeloe, na thaima doeh om tih, toe mi maw lokthui ai ah om thai tih?

3 Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.

Khenah, kami paroeai na thuitaek boeh, thacak ai kaminawk ih ban to tha na caksak boeh.

4 Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.

Amtimh kami to na lok hoiah na patawnh moe, thacak khokkhu to tha na caksak boeh.

5 Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.

Toe vaihi loe na nuiah raihaih phak moe, palung na boeng sut boeh; ang boh moe, raihaih na tongh boeh.

6 Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?

Hae loe sithaw na zithaih, na oephaih hoi toenghaih loklam ah na ai maw oh?

7 Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?

Zaehaih tawn ai kami loe amro vai maw? To tih ai boeh loe kawbaktih ahmuen ah maw katoeng kami amro vaih? Tito poek ah.

8 Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.

Ka hnuk ih baktih toengah, kahoih ai hmuen sah kami, sethaih aanmu haeh kami ni, a sak ih baktih toengah aah.

9 Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.

To baktih kaminawk loe Sithaw ih palungphuihaih hoiah amro o moe, Sithaw anghahhaih takhi hoiah duek o.

10 Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.

Nihcae loe kasan kaipui ih lok baktih, kaipui baktiah hang o cadoeh, kaipui haa kangkhaek baktiah amro o.

11 Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.

Kaipui mitong loe caak han moi om ai pongah duek, a caanawk loe anghmaa angtaa o.

12 Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,

Vaihi kai khaeah tamquta hoi lok ang thuih, thuih duem ih lok to ka thaih.

13 Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.

Kaminawk loe iih o boih boeh, qum amang ah hnuksakhaih to ka poek naah,

14 Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.

zithaih ka nuiah phak naah, ka huhnawk anghuenh khoek to tasoeh takuenhaih hoiah ka oh.

15 Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.

Ka hmaa ah muithla caeh pongah; ka nganmui angthawk tahang;

16 Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:

to muithla loe angdoet sut, krang loe kahoih ah amtueng ai, krang tahlip khue ni ka hnuk; to naah kamding rue, to pacoengah ka thaih ih lok maeto mah,

17 Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?

kadueh thaih kami loe Sithaw pongah toeng kue maw? Kami loe anih sahkung pongah ciim kue maw?

18 Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -

Khenah, Sithaw mah loe a tamnanawk maeto mataeng doeh oep ai; angmah ih vankaminawk mataeng doeh sakpazaehaih hnu nahaeloe,

19 Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.

tangphrung long hoiah sak ih im ah kaom, karaa pongah amro han kazoi kue, maiphu hoiah sak ih kaminawk cae loe kawkruk maw sakpazaehaih hnu pae tih!

20 Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.

Nihcae loe akhawnbang hoi duembang salakah amro o moe, mi mah doeh panoek ai ah dungzan khoek to anghmat o.

21 Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.

Nihcae hoihhaih loe anghmat moe, nihcae loe palunghahaih tawn ai ah duek o na ai maw? tiah thuih.