Ījaba 31
1 Es derību esmu derējis ar savām acīm, ka man nebija uzlūkot sievieti.
I made couenaunt with myn iyen, that Y schulde not thenke of a virgyn.
2 Bet kādu daļu Dievs man dod no augšienes, jeb kādu mantību tas Visuvarenais no debesīm?
For what part schulde God aboue haue in me, and eritage Almyyti God of hiye thingis?
3 Vai netaisnam nepienākas nelaime un ļauna darītājam nedienas?
Whether perdicioun is not to a wickid man, and alienacioun of God is to men worchynge wickidnesse?
4 Vai Viņš neredz manus ceļus, vai Viņš neskaita visus manus soļus?
Whether he biholdith not my weies, and noumbrith alle my goyngis?
5 Ja esmu dzinis netaisnību un mana kāja steigusies uz nelietību, -
If Y yede in vanyte, and my foot hastide in gile,
6 Lai Viņš mani nosver taisnā svaru kausā, tad Dievs atzīs manu nenoziedzību.
God weie me in a iust balaunce, and knowe my symplenesse.
7 Ja mani soļi no ceļa noklīduši, un mana sirds dzinusies pakaļ manām acīm, ja kas pielipis pie manām rokām:
If my step bowide fro the weie; if myn iye suede myn herte, and a spotte cleuede to myn hondis;
8 Tad lai es sēju, un cits to ēd, un mani iedēsti lai top izsakņoti.
sowe Y, and another ete, and my generacioun be drawun out bi the root.
9 Ja mana sirds ļāvās apmānīties sievas dēļ un ja esmu glūnējis pie sava tuvākā durvīm,
If myn herte was disseyued on a womman, and if Y settide aspies at the dore of my frend; my wijf be the hoore of anothir man,
10 Tad lai mana sieva maļ citam, un svešs lai pie tās pieglaužas.
and othir men be bowid doun on hir.
11 Jo šī ir negantība un noziegums priekš tiesnešiem.
For this is vnleueful, and the moost wickidnesse.
12 Jo tas ir uguns, kas rij līdz pašai ellei un būtu izsakņojis visu manu padomu. (questioned)
Fier is deourynge `til to wastyng, and drawynge vp bi the roote alle generaciouns.
13 Ja esmu nicinājis sava kalpa vai savas kalpones tiesu, kad tiem kas bija pret mani:
If Y dispiside to take doom with my seruaunt and myn hand mayde, whanne thei stryueden ayens me.
14 Ko es tad varētu darīt, kad tas stiprais Dievs celtos, un kad Viņš meklētu, ko es varētu atbildēt?
What sotheli schal Y do, whanne God schal rise to deme? and whanne he schal axe, what schal Y answere to hym?
15 Vai Tas, kas mani radījis mātes miesās, nav radījis viņu arīdzan? Vai Tas pats mūs miesās nav sataisījis(viena veida)?
Whether he, that wrouyte also hym, made not me in the wombe, and o God formede me in the wombe?
16 Ja nabagam esmu liedzis, kad tam gribējās, vai licis izīgt atraitnes acīm,
If Y denyede to pore men that, that thei wolden, and if Y made the iyen of a wydewe to abide;
17 Ja esmu ēdis savu kumosu viens pats, tā ka bāriņš no tā arī nebūtu ēdis, -
if Y aloone eet my mussel, and a faderles child eet not therof;
18 Jo no manas jaunības viņš pie manis ir uzaudzis kā pie tēva, un no savas mātes miesām es viņu esmu žēlojis, -
for merciful doyng encreesside with me fro my yong childhed, and yede out of my modris wombe with me;
19 Ja esmu redzējis kādu bojā ejam, kam drēbju nebija, un ka nabagam nebija apsega;
if Y dispiside a man passynge forth, for he hadde not a cloth, and a pore man with out hilyng;
20 Ja viņa gurni man nav pateikušies, kad viņš bija sasilis no manu jēru ādām;
if hise sidis blessiden not me, and was not maad hoot of the fleeces of my scheep;
21 Ja savu roku esmu pacēlis pret bāriņu, kad es redzēju savu palīgu vārtos:
if Y reiside myn hond on a fadirles child, yhe, whanne Y siy me the hiyere in the yate;
22 Tad lai mans elkonis atkrīt no pleca un mana roka lai nolūst no stilba.
my schuldre falle fro his ioynt, and myn arm with hise boonys be al to-brokun.
23 Jo mani biedina Dieva sods un Viņa augstības priekšā esmu nespēcīgs.
For euere Y dredde God, as wawis wexynge gret on me; and `Y myyte not bere his birthun.
24 Ja uz zeltu esmu licis savu cerību, vai uz šķīstu zeltu sacījis: mans patvērums;
If Y gesside gold my strengthe, and if Y seide to purid gold, Thou art my trist;
25 Ja esmu priecājies, ka man liela manta un ka mana roka ko laba sakrājusi;
if Y was glad on my many ritchessis, and for myn hond foond ful many thingis;
26 Ja saules gaišumu esmu uzlūkojis, kad tas spīdēja, vai mēnesi, kad tas spoži tecēja,
if Y siy the sunne, whanne it schynede, and the moone goynge clereli;
27 Un mana sirds būtu ļāvusies pievilties, ka savu roku no mutes uz tiem būtu pacēlis (tos godināt);
and if myn herte was glad in priuyte, and if Y kisside myn hond with my mouth;
28 Tas arī būtu noziegums priekš tiesnešiem, jo es būtu aizliedzis Dievu augstībā.
which is the moost wickidnesse, and deniyng ayens hiyeste God;
29 Ja esmu priecājies par sava nīdētāja nelaimi un lēkājis, kad posts to aizņēma.
if Y hadde ioye at the fallyng of hym, that hatide me, and if Y ioide fulli, that yuel hadde founde hym;
30 Jo es savai mutei neļāvu grēkot, ka es viņa dvēseli būtu lādējis, -
for Y yaf not my throte to do synne, that Y schulde asaile and curse his soule;
31 Ja manai saimei nebija jāsaka: vai kāds pie viņa galda gaļas nav paēdis?
if the men of my tabernacle seiden not, Who yyueth, that we be fillid of hise fleischis? a pilgryme dwellide not with outforth;
32 Svešiniekam nebija jāpaliek par nakti ārā, savas durvis es atdarīju pret ceļa pusi -
my dore was opyn to a weiegoere;
33 Ja kā Ādams esmu apklājis savus pārkāpumus, savu noziegumu apslēpdams savā sirdī
if Y as man hidde my synne, and helide my wickidnesse in my bosum;
34 Ka man bija bail no tā lielā pulka, vai ka radu pelšana man biedēja, ka es klusu turējos, negāju ārā pa durvīm -
if Y dredde at ful greet multitude, and if dispisyng of neyyboris made me aferd; and not more Y was stille, and yede not out of the dore;
35 Ak kaut man būtu, kas mani klausītu! redzi, še mans raksts, lai Dievs man atbild, un tas raksts, ko mans pretinieks rakstījis!
who yyueth an helpere to me, that Almyyti God here my desire? that he that demeth,
36 Tiešām, uz saviem kamiešiem es to gribu nest, to sev gribu apsiet kā kroni.
write a book, that Y bere it in my schuldre, and cumpasse it as a coroun to me?
37 Visus savus soļus es tam gribu izstāstīt, kā valdnieks es pie tā gribu pieiet -
Bi alle my degrees Y schal pronounce it, and Y schal as offre it to the prynce.
38 Ja mans tīrums par mani kliedz, un viņa vagas kopā raud,
If my lond crieth ayens me, and hise forewis wepen with it;
39 Ja es viņa augļus esmu velti ēdis un arāju dvēselei licis nopūsties:
if Y eet fruytis therof with out money, and Y turmentide the soule of erthetileris of it;
40 Tad lai man aug dadži kviešu vietā un ērkšķi miežu vietā! Tā Ījaba vārdi beidzās.
a brere growe to me for wheete, and a thorn for barli.
