Ījaba 17
1 Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
我的氣息已斷，壽命已盡，而且墳墓已為我做好。
2 Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
我豈不是成了笑罵的對象﹖我的眼睛豈不是在酸苦中過夜﹖
3 Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
求你將我的抵押放在你那裏! 誰還敢與我擊掌作保﹖
4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
因為你蒙蔽了他們的心，不叫他們明白，他們纔不敢舉起手來。
5 Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
人請自己的朋友分享所有，但自己的子女卻餓的眼目昏花。
6 Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
我成了人民取笑的資料，人人在我臉上可吐唾沫。
7 Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
我的眼睛因愁悶而昏花，我的肢體消失有如蔭影。
8 Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
正直人因此而驚異，無罪者憤起攻擊惡人。
9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
義人堅持自己的道，手淨的人倍增勇氣。
10 Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
你們眾人，請你們再回來，但在你們中我找不到一個智者。
11 Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
我的時日已過去，我志所謀，我心所愛，都已落空。
12 Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
他們將黑夜變為白天，使光明靠近黑暗；
若是我還有希望，即以陰府為我的家；在憂暗之處，舖設我的床榻。 (Sheol h7585)
14 Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
我對墓穴說：你作我父! 對蛆蟲說：你作我母，我妹!
15 Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
我的希望究在何處﹖我的幸福，有誰注意﹖
