Ījaba 11

1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:

Then answered Zophar the Naamathite, and said,

2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?

Should not the multitude of words be answered? And should a man full of talk be justified?

3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,

Should thy boastings make men hold their peace? And when thou mockest, shall no man make thee ashamed?

4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)

For thou sayest, My doctrine is pure, And I am clean in thine eyes.

5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi

But oh that God would speak, And open his lips against thee,

6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.

And that he would show thee the secrets of wisdom! For he is manifold in understanding. Know therefore that God exacteth of thee less than thine iniquity deserveth.

7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?

Canst thou by searching find out God? Canst thou find out the Almighty unto perfection?

8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)

It is high as heaven; what canst thou do? Deeper than Sheol; what canst thou know? (Sheol h7585)

9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!

The measure thereof is longer than the earth, And broader than the sea.

10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?

If he pass through, and shut up, And call unto judgment, then who can hinder him?

11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.

For he knoweth false men: He seeth iniquity also, even though he consider it not.

12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.

But vain man is void of understanding, Yea, man is born [as] a wild ass’s colt.

13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -

If thou set thy heart aright, And stretch out thy hands toward him;

14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,

If iniquity be in thy hand, put it far away, And let not unrighteousness dwell in thy tents.

15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.

Surely then shalt thou lift up thy face without spot; Yea, thou shalt be stedfast, and shalt not fear:

16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.

For thou shalt forget thy misery; Thou shalt remember it as waters that are passed away,

17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.

And [thy] life shall be clearer than the noonday; Though there be darkness, it shall be as the morning.

18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.

And thou shalt be secure, because there is hope; Yea, thou shalt search [about thee], and shalt take thy rest in safety.

19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.

Also thou shalt lie down, and none shall make thee afraid; Yea, many shall make suit unto thee.

20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.

But the eyes of the wicked shall fail, And they shall have no way to flee; And their hope shall be the giving up of the ghost.