Jeremijas 39
1 Un notikās, kad Jeruzāleme bija uzņemta: (Cedeķijas, Jūda ķēniņa, devītā gadā, desmitā mēnesī, Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, un viss viņa karaspēks nāca pret Jeruzālemi un apmetās ap viņu;
ʻI hono hiva ʻoe taʻu ʻo Setikia ko e tuʻi ʻo Siuta, pea ʻi hono hongofulu ʻoe māhina, naʻe haʻu ʻa Nepukanesa ko e tuʻi ʻo Papilone mo ʻene kautau kotoa pē ki Selūsalema, ʻonau kāpui ia.
2 Vienpadsmitā Cedeķijas gadā, ceturtā mēnesī, devītā mēneša dienā tie ielauzās pilsētā)
Pea naʻe lavaʻi ʻae kolo, ʻi hono hongofulu ma taha ʻoe taʻu ʻo Setikia, ʻi hono fā ʻoe māhina, pea mo hono hiva ʻoe ʻaho ʻoe māhina.
3 Tad visi Bābeles ķēniņa lielkungi iegāja iekšā un apstājās pie vidējiem vārtiem, proti NergalSarecers, SamgarNebo, kambarjunkuru virsnieks Sarzeķims, gudro virsnieks NergalSarecers, un visi citi Bābeles ķēniņa lielkungi.
Pea naʻe haʻu ʻae houʻeiki kotoa pē ʻoe tuʻi ʻo Papilone, ʻo nofo ki he matapā ʻi loto, ko Nekalisalesa, mo Samikanipo, mo Sasekimi, mo Lapasalisi, mo Nekalisalesa, mo Lapamaki, mo hono toe kotoa pē ʻoe houʻeiki ʻoe tuʻi ʻo Papilone.
4 Un notikās, kad Cedeķija, Jūda ķēniņš, un visi karavīri tos redzēja, tad tie bēga un izgāja naktī no pilsētas ārā pa to ceļu pie ķēniņa dārza, pa vārtiem starp tiem diviem mūriem, un viņš gāja pa klajuma ceļu.
Pea naʻe hoko ʻo pehē, ʻi he mamata kiate kinautolu ʻa Setikia ko e tuʻi ʻo Siuta, mo e kau tau kotoa pē, naʻa nau hola, pea ʻalu mei he kolo ʻi he poʻuli, ʻi he hala ʻoe ngoue ʻae tuʻi, ʻi he matapā ʻi he vahaʻa ʻoe ongo ʻā: pea naʻe ʻalu atu ia ʻi he hala ʻoe toafa.
5 Bet Kaldeju spēks viņiem dzinās pakaļ un panāca Cedeķiju Jērikus klajumos un to saņēma un veda augšām pie Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, uz Riblu Hamatas zemē, un tas par viņu sprieda tiesu.
Ka naʻe tuli ʻakinautolu ʻe he kau tau ʻae kau Kalitia, pea maʻu ʻa Setikia ʻi he toafa ʻo Seliko: pea kuo nau maʻu ia, naʻa nau ʻomi ia kia Nepukanesa ko e tuʻi ʻo Papilone ki Lipila ki he fonua ko Hamati, pea ne fakamaau ia ʻi ai.
6 Un Bābeles ķēniņš nokāva Cedeķijas bērnus Riblā priekš viņa acīm, un visus cienīgos no Jūda Bābeles ķēniņš nokāva.
Pea naʻe tāmateʻi ʻi Lipila ʻe he tuʻi ʻo Papilone ʻae ngaahi foha ʻo Setikia ʻi hono ʻao: pea tāmateʻi foki ʻe he tuʻi ʻo Papilone ʻae ngaahi houʻeiki kotoa pē ʻo Siuta.
7 Un viņš lika izdurt Cedeķijas acis un to saistīja ar divām vara ķēdēm, viņu aizvest uz Bābeli.
Pea naʻe kapeʻi ʻae mata ʻo Setikia, pea haʻisia ʻaki ia ʻae ngaahi maea ukamea fihifihi, ke ʻave ia ki Papilone.
8 Un Kaldeji sadedzināja ķēniņa namu un tos ļaužu namus ar uguni un noārdīja Jeruzālemes mūrus.
Pea naʻe tutu ʻaki ʻae afi ʻe he kau Kalitia ʻae fale ʻoe tuʻi, pea mo e ngaahi fale ʻoe kakai, pea laku hifo ʻae ngaahi ʻā ʻo Selūsalema.
9 Bet tos atlikušos ļaudis, kas pilsētā bija atlikuši, un tos bēgļus, kas pie viņa bija pārgājuši, līdz ar tiem citiem ļaudīm, kas bija atlikuši, pils karavīru virsnieks Nebuzaradans noveda uz Bābeli.
Pea naʻe ʻave fakapōpula ki Papilone ʻe Nepusaatani ko e ʻeiki ʻoe kau leʻo, ʻae toenga kakai naʻe toe ʻi he kolo, pea ko kinautolu kuo ʻalu ange kiate ia, ʻio, ko e toenga kakai ʻokinautolu naʻe toe.
10 Bet no tiem ļaudīm, kas bija zemas kārtas, kam nekā nebija, pils karavīru virsnieks Nebuzaradans, pameta Jūda zemē un deva tiem tai dienā vīna dārzus un tīrumus.
Ka naʻe tuku ʻe Nepusaatani ko e ʻeiki ʻoe kau leʻo ʻae kakai masiva, ʻakinautolu naʻe ʻikai haʻanau meʻa ʻi he fonua ko Siuta, pea ne foaki kiate kinautolu ʻi he ʻaho ko ia ʻae ngaahi ngoue vaine, pea mo e ngaahi ngoue.
11 Bet par Jeremiju Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, bija pavēlējis pils karavīru virsniekam Nebuzaradanam un sacījis:
Pea naʻe fekau ʻe Nepukanesa ko e tuʻi ʻo Papilone, kia Nepusaatani ko e ʻeiki ʻoe kau leʻo koeʻuhi ko Selemaia, ʻo pehē,
12 Ņem viņu un lūko labi pēc viņa un nedari viņam nekā ļauna, bet kā viņš tev sacīs, tā dari ar viņu.
“ʻAve ia, pea fai lelei kiate ia, pea ʻoua naʻa fai kovi kiate ia; ka ke fai kiate ia ʻo hangē ko ʻene lea kiate koe.”
13 Tad sūtīja pils karavīru virsnieks Nebuzaradans un kambarjunkuru virsnieks Nebuzazbans un gudro virsnieks NergalSarecers un Bābeles ķēniņa virsnieki visi,
Pea naʻe fekau ʻe Nepusaatani ko e ʻeiki ʻoe kau leʻo, pea mo Nepusasipani, mo Lapasalisi, mo Nekalisalesa, mo Lapamaki, pea mo e houʻeiki kotoa pē ʻae tuʻi ʻo Papilone;
14 Tie sūtīja un ņēma Jeremiju no cietuma pagalma un nodeva viņu Ģedalijam, Aīkama dēlam, Safana dēla dēlam, viņu vest namā; tā viņš palika pie tiem ļaudīm.
Pea naʻa nau fekau ke ʻomi ʻa Selemaia mei he lotoʻā ʻoe fale fakapōpula, pea nau tuku ia kia Ketalia ko e foha ʻo ʻAhikami ko e foha ʻo Safani, ke taki ia ki hono ʻapi: pea nau nofo mo e kakai.
15 Bet Tā Kunga vārds bija noticis uz Jeremiju, kad viņš vēl cietuma pagalmā tapa turēts, sacīdams:
Pea naʻe haʻu ʻae folofola ʻa Sihova kia Selemaia, ʻi heʻene kei moʻua he lotoʻā ʻoe fale fakapōpula, ʻo pehē,
16 Ej un runā uz to Mora vīru Ebedmelehu un saki: tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, Es Saviem vārdiem likšu nākt pār šo pilsētu par ļaunu un ne par labu, un tai dienā tas būs priekš tavām acīm.
“ʻAlu ʻo lea kia ʻIpetemeleki ko e ʻItiopea, ʻo pehē, ʻOku pehē mai ʻa Sihova ʻoe ngaahi kautau, ko e ʻOtua ʻo ʻIsileli; Vakai, te u fakahoko ʻeku ngaahi lea ke kovi ai ʻae kolo ni, ka e ʻikai ke lelei; pea ʻe fakamoʻoni ia ʻi ho ʻao ʻi he ʻaho ko ia.
17 Bet tevi Es tai dienā gribu izglābt un tu netapsi nodots tiem vīriem rokā, no kā tu bīsties.
Ka ʻoku pehē ʻe Sihova, Te u fakamoʻui koe ʻi he ʻaho ko ia: pea ʻe ʻikai tukuange koe ki he nima ʻoe kau tangata ʻoku ke manavahē ki ai.
18 Jo Es tiešām tevi izglābšu un tu nekritīsi caur zobenu, bet savu dvēseli paturēsi, tāpēc ka tu esi paļāvies uz Mani, saka Tas Kungs.
He ko e moʻoni te u fakamoʻui koe, pea ʻe ʻikai te ke tō ʻi he heletā, ka te ke maʻu hoʻo moʻui kiate koe ʻo hangē ko e koloa kuo vetea: koeʻuhi kuo ke falala kiate au, ʻoku pehē mai ʻa Sihova.”
