< Jeremijas 25 >

1 Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju par visiem Jūda ļaudīm Jūda ķēniņa Jojaķima, Josijas dēla, ceturtā gadā; tas bija Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, pirmais gads; -
Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar angraeng ah ohhaih saningto haih, Josiah capa Judah siangpahrang Jehoiakim angraenghaih saning palito haih naah, Judah kaminawk boih kawng pongah Jeremiah khaeah lok to angzoh,
2 To pravietis Jeremija runājis uz visiem Jūda ļaudīm un uz visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem un sacījis:
to pongah tahmaa Jeremiah mah Judah kaminawk boih hoi Jerusalem ah kaom kaminawk boih khaeah;
3 No Jūda ķēniņa Josijas, Amona dēla, trīspadsmitā gada līdz šai dienai, šos divdesmit trīs gadus, Tā Kunga vārds uz mani noticis, un es uz jums esmu runājis vienā runāšanā, bet jūs neesat klausījuši,
Judah siangpahrang Amon capa Josiah angraenghaih saning hathlai thumto nathuem hoi vaihni ni khoek to, saning pumphae thumto thung, Angraeng ih lok kai khaeah angzoh, to lok to khawnthaw ah kang thawk moe, kang thuih o boeh, toe na tahngai o ai.
4 Un Tas Kungs pie jums vienmēr sūtījis vienā sūtīšanā visus Savus kalpus, tos praviešus, bet jūs neesat klausījuši un neesat savas ausis atgriezuši paklausīt.
Angraeng loe khawnthaw ah angthawk moe, a tamna tahmaanawk to nangcae khaeah ang patoeh; toe lok na tahngai pae o ai, thaih han ih naa doeh na patueng o ai.
5 Tie sacīja: atgriežaties jel ikviens no sava niknā ceļa un no sava darba ļaunuma, tad dzīvosiet tai zemē, ko Tas Kungs devis jums un jūsu tēviem, mūžīgi mūžam.
Nihcae mah, nangcae boih, vaihi na caeh o ih kasae loklam hoiah na sak o ih kasae hmuennawk hoiah amlaem oh ah loe, Angraeng mah nangmacae khae hoi nam panawk khaeah dungzan ah paek ih prae thungah om oh;
6 Nedzenaties citiem dieviem pakaļ tiem kalpot un tos pielūgt, un neapkaitinājat Mani caur savu roku darbu, ka Es jums nedaru ļauna.
kalah sithawnawk hnukah bang o hmah, a tok doeh sah pae o hmah, bok doeh bok o hmah; na ban hoiah sak ih hmuennawk hoiah kai palung na phui o sak hmah, to tih nahaeloe nganbawh kana kang paek o mak ai, tiah ang thuih o.
7 Bet jūs Mani neesat klausījuši, saka Tas Kungs, Mani kaitinādami caur savu roku darbu, sev pašiem par ļaunu.
Toe ka lok na tahngai o ai, nam ro o hanah, nangmacae ban hoi sak ih hmuen hoiah palung nang phui o sak, tiah Angraeng mah thuih.
8 Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaot: Tāpēc ka jūs neesat klausījuši Manus Vārdus,
To pongah misatuh kaminawk ih Angraeng mah, Ka lok na tahngai o ai pongah,
9 Redzi, tad Es sūtīšu un ņemšu visas ciltis no ziemeļa puses, saka Tas Kungs, līdz ar Nebukadnecaru, Bābeles ķēniņu, Savu kalpu, un tās vedīšu pār šo zemi un pār viņas iedzīvotājiem un pār visiem ļaudīm visapkārt, un Es tos izdeldēšu un tos darīšu par biedēkli un par apsmieklu un mūžīgu tuksnesi.
khenah, aluek bang ih kaminawk boih hoi ka tamna Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar to ka kawk moe, hae prae hoi a thungah kaom kaminawk boih, hae kami taengah kaom kaminawk to laksak boih hanah ka patoeh han; anih mah nihcae to amrosak tih, nihcae to dawnraisak tih, hanghaih hoiah dungzan ah kang hmatsak zuep han.
10 Un Es tiem iznīcināšu prieka balsi un līksmības balsi, brūtgāna balsi un brūtes balsi, dzirnavu troksni un sveces spīdumu.
Nihcae khae hoi anghoehaih lok, oephaih lok, zu la kami ih lok, sava sah kami ih lok, cang kaehhaih lok hoi hmaithawk paanghaih to ka lak pae ving han boeh.
11 Un visa šī zeme paliks par posta vietu un par tuksnesi. Un šie ļaudis kalpos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus.
Hae prae boih loe pong sut ueloe, dawnraihaih hoiah om o tih; hae kaminawk mah Babylon siangpahrang ih tok to saning qui sarihto thung sah pae o tih, tiah thuih.
12 Bet kad tie septiņdesmit gadi būs pilni, tad Es, saka Tas Kungs, piemeklēšu pie Bābeles ķēniņa un pie šiem ļaudīm, viņu noziegumu, tāpat pie Kaldeju zemes, un to darīšu par mūžīgu tuksnesi.
Toe saning qui sarihto koep pacoengah loe, hae kaminawk nuiah sakpazae ih hmuen pongah, Babylon siangpahrang hoi anih ih kaminawk to ka thuitaek moe, dungzan khoek to ka pongsak han, tiah Angraeng mah thuih.
13 Un Es vedīšu pār šo zemi visus Savus Vārdus, ko Es par to esmu runājis, visu, kas šai grāmatā rakstīts, ko Jeremija par visiem šiem ļaudīm sludinājis.
Kaimah ka thuih ih nihcae misatukhaih loknawk boih, hae cabu thungah tahmaa Jeremiah mah tarik moe, thuih ih prae kaminawk misatukhaih loknawk to hae prae thungah ka phaksak boih han.
14 Jo arī tos kalpinās varenas tautas un lieli ķēniņi. Tā Es tiem atmaksāšu pēc viņu darīšanas un pēc viņu roku darbiem.
Babylon kaminawk loe pop parai, kalen parai kalah acaeng siangpahrangnawk ih misong ah om o tih; a sak o ih hmuen baktih, ban mah sak ih hmuen baktih toengah, nihcae nuiah ka sak pathok han, tiah thuih.
15 Jo tā Tas Kungs, Israēla Dievs, uz mani sacījis: ņem no Manas rokas šo biķeri bardzības vīna un dodi to dzert visiem ļaudīm, pie kā Es tevi sūtu,
Hae ka ban pong ih palungphuihaih misurtui boengloeng hae la ah loe, naek han kang patoeh ih prae kaminawk boih to, naesak ah.
16 Lai tie dzer, streipuļo un trako caur to zobenu, ko Es viņu starpā sūtīšu.
Nihcae salakah sumsen to ka patoeh han boeh pongah, nihcae mah naek o naah paqui o ueloe, amthu o boih tih, tiah Israel Angraeng Sithaw mah ang thuih.
17 Un es ņēmu to biķeri no Tā Kunga rokas un devu visiem ļaudīm dzert, pie kā Tas Kungs mani bija sūtījis,
To pacoengah Angraeng ban pong ih boengloeng to ka lak moe, Angraeng mah kai khaeah patoeh ih prae kaminawk to ka naeksak boih:
18 Proti Jeruzālemei un Jūda pilsētām un viņas ķēniņiem un viņas lielkungiem, tos darīt par postu un par biedēkli, par apsmieklu un par lāstu, tā kā tas šodien ir,
ka naeksak ih kaminawk loe Jerusalem hoi Judah vangpuinawk hoiah kamtong, vaihniah kaom hmuen baktiah, Judah siangpahrangnawk hoi ukkung angraengnawk loe palungsethaih, dawnraihaih, paciip paaahaih, tangoenghaih hoiah ohsak;
19 Faraonam, Ēģiptes ķēniņam un viņa kalpiem un viņa lielkungiem un visiem viņa ļaudīm,
to pacoengah Izip siangpahrang Faro hoi a tamnanawk, anih ih angraengnawk hoi anih ih kaminawk boih;
20 Un visām jauktām tautām, un visiem ķēniņiem Uc zemē un visiem ķēniņiem Fīlistu zemē un Askalonai un Gazai un Ekronei un Ašdodas atlikušiem,
to ah kaom congca kaminawk boih; Uz prae ih siangpahrangnawk boih; Philistin prae ih siangpahrangnawk boih, Ashkelon, Gaza, Ekron hoi Ashdod ih kanghmat kaminawk,
21 Edomam un Moabam un Amona bērniem,
Edom, Moab hoi Ammon kaminawk,
22 Un visiem Tirus ķēniņiem un visiem Sidonas ķēniņiem, tiem ķēniņiem, kas salās viņpus jūras,
Tura hoi Sidon ih siangpahrangnawk boih; tuipui thung ih prae ukkung siangpahrangnawk boih,
23 Dedanam un Temanam un Buzam un tiem, kam apcirptas bārdas,
Dedan, Tema, Buz hoi kangthla koek ahmuen ah kaom kaminawk boih,
24 Un visiem Arābijas ķēniņiem un visiem ķēniņiem pār jauktām tautām, kas tuksnesī dzīvo,
Arabia siangpahrangnawk boih, praezaek ah kaom congca kaminawk ih siangpahrangnawk boih,
25 Un visiem Zimrus ķēniņiem un visiem Elama ķēniņiem un visiem Medijas ķēniņiem,
Zimri, Elam hoi Median ih siangpahrang boih,
26 Un visiem ziemeļu ķēniņiem tuvu un tālu, vienam kā otram, un visām zemes valstīm, kas virs zemes, un Šešaka ķēniņš dzers pēc viņiem.
Maeto hoi maeto kangthla maw, kanghnai maw tih ai ah, aluek bang ih siangpahrangnawk boih; long nuiah kaom long pum ih praenawk to athum o boih; nihcae naek o pacoengah, Sheshak siangpahrang doeh nae toeng tih.
27 Tev uz tiem būs sacīt: tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: dzeriet un piedzeraties un vemjat un krītat, ka jūs atkal neceļaties priekš tā zobena, ko Es sūtīšu jūsu starpā.
Nihcae khaeah, misatuh kaminawk ih Angraeng Israel Sithaw mah, Nae oh, paqui oh loe, palok oh, angthawk let han ai ah, nangcae khaeah ka patoeh han ih sumsen pongah, amtim oh, tiah thui paeh.
28 Un kad tie liegsies to biķeri ņemt no tavas rokas un dzert, tad tev uz tiem būs sacīt: tā saka Tas Kungs Cebaot: tiešām, jums būs dzert.
Toe naek hanah na ban pong ih boengloeng lak han koeh o ai nahaeloe, nihcae khaeah, Na naek o han oh! tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih, tiah thui pae ah.
29 Jo redzi, tai pilsētā, kas nosaukta pēc Mana Vārda, Es iesāku ar to ļaunumu; vai jūs paliksiet itin bez soda? Jūs nepaliksiet bez soda, jo Es zobenu atsaucu pār visiem zemes iedzīvotājiem, saka Tas Kungs Cebaot.
Khenah, Ka hmin hoi kawk ih vangpui nuiah amrohaih ka phaksak han, thuitaek ai ah na om o tih maw? Thuitaek ai ah na om o mak ai; long nuiah kaom kaminawk boih nuiah sumsen to ka patoeh han boeh, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih.
30 Tad tev visus šos vārdus tiem būs sludināt un uz tiem sacīt: Tas Kungs rūks no augšienes un pacels Savu balsi no Savas svētās vietas, Viņš rūkdams rūks pret Savu mājokli, Viņš kliegšanu cels, kā vīna minēji, pret visiem zemes iedzīvotājiem.
Vaihi nihcae misa haih loknawk boih to thui paeh; nihcae khaeah, Angraeng loe hmuensang hoiah hang ueloe, a ohhaih hmuenciim hoiah lok to tacawt tih; a ohhaih ahmuen to hang thui tih, kaeh ih misurtui baktiah, long nui ih kaminawk to hang thui tih.
31 Skaņa ies līdz pasaules galam, jo Tam Kungam ir strīdus ar tautām, Viņš turēs tiesu pār visu miesu; bezdievīgos Viņš nodod zobenam, saka Tas Kungs.
Long boeng khoek to a lok to amsong tih; Angraeng mah prae kaminawk to lokcaek boih tih, kaminawk boih lokcaek tih; kasae kaminawk to sumsen hoi hum hanah paek tih, tiah Angraeng mah thuih.
32 Tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, nelaime izies no tautas uz tautu, un liela vētra celsies no pasaules gala.
Misatuh kaminawk ih Angraeng mah, Khenah, prae maeto hoi maeto ah amrohaih angcen tih; long boenghaih ahmuen hoiah kamhae takhi to song tih boeh, tiah thuih.
33 Un Tā Kunga nokautie gulēs tai dienā no viena pasaules gala līdz otram, tie netaps žēloti nedz salasīti nedz aprakti, tie būs par mēsliem virs zemes.
To naah Angraeng mah hum ih kaminawk loe, long boenghaih maeto hoi kalah maeto bang khoek to om tih; nihcae to qah o haih mak ai, la o mak ai, aphum doeh aphum o mak ai; maiphu baktiah ni long ah om o tih.
34 Kauciet, gani, un brēciet un vārtaties pelnos, ganāmā pulka lepnie; jo jūsu dienas ir piepildītas uz kaušanu, un Es jūs izklīdināju, ka jūs krītat kā dārgs trauks.
Nangcae tuutoep kaminawk, qah oh loe, hang oh; kalen koek tuu zaehoikungnawk, long ah maiphu angnok oh loe asawt oh; nangcae humhaih atue hoi ampraek phanghaih atue to phak boeh; nangcae loe atho kana laom baktiah na krah o tih.
35 Un tie gani nevarēs izbēgt, un tā ganāmā pulka lepnie neizmuks.
Tuutoep kaminawk loe cawnhaih ahmuen tawn o mak ai, kalen koek tuutoep kaminawk doeh loih o mak ai.
36 Klau! Gani brēc un ganāmā pulka lepnie kauc, jo Tas Kungs viņu ganību postījis.
Angraeng mah nihcae prathaih ahmuen to phraek pae pongah, tuutoep kaminawk hoi kalen koek tuu zaehoikungnawk ih hanghaih lok to thaih o tih.
37 Un miera lauki taps postīti caur Tā Kunga bardzības karstumu.
Kanung parai Angraeng palungphuihaih pongah, kamongah ohhaih ahmuen to phraek o boeh.
38 Viņš kā jauns lauva atstājis Savu dzīvokli; jo viņu zeme ir tapusi par posta vietu caur to briesmīgo dusmību un Viņa bardzības karstumu.
Kaipui mah a ohhaih ahmuen to caehtaak baktih toengah, anih mah a ohhaih ahmuen to caehtaak boeh; kana parai ah pacaekthlaek ih kami hoi kanung parai anih palungphuihaih pongah prae loe pong sut boeh.

< Jeremijas 25 >