Jeremijas 16

1 Un Tā Kunga vārds uz mani tā notika:

Hathnukkhu, BAWIPA e lawk kai koe a pha teh,

2 Tev nebūs sievu ņemt, tev arī nebūs šinī vietā dzemdināt ne dēlus ne meitas.

yu na lat mahoeh, hete hmuen koevah, canaw na tawn mahoeh.

3 Jo tā saka Tas Kungs par tiem dēliem un par tām meitām, kas šai vietā piedzimuši, ir par viņu mātēm, kas tos dzemdē un par viņu tēviem, kas tos dzemdina šai zemē:

Hete hmuen koe khe e canaw hoi a manu na pa kong dawk BAWIPA ni hettelah a dei,

4 Tie nomirs ar nāvīgām sērgām, tie netaps apraudāti nedz aprakti, tie būs par mēsliem virs zemes; tie taps aprīti caur zobenu un caur badu, un viņu miesas būs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes.

ahnimanaw teh Lacik hoi a due awh han, Hotnaw hah apinihai kapkhai mahoeh, pakawm mahoeh, vaipuen talai dawk eitaboung patetlah a yan awh han. Tahloi hoi takangnae hoi a due awh han. Ahnimae ronaw teh kalvan e tava hoi moithangnaw hane rawca lah ao han.

5 Jo tā saka Tas Kungs: tev nebūs iet raudu namā, un neej gaust nedz par tiem žēloties. Jo tā saka Tas Kungs: No šiem ļaudīm Es esmu atņēmis Savu mieru, žēlastību un apžēlošanu,

Bangkongtetpawiteh, BAWIPA ni hettelah a dei, ro im cet hanh, lungpahawi hanelah hai cet hanh, ama hai khui hanh. Bangkongtetpawiteh, hete taminaw koehoi lungmawngnae, pahrennae lungmanae he ka la pouh toe telah BAWIPA ni a dei.

6 Tā ka lieli un mazi šai zemē nomirs un netaps aprakti, tie arī netaps apraudāti un nevienam nebūs graizīties, nedz apcirpties viņu dēļ.

Hete ram dawk tami kalen kathoung hai a due awh han. Apinihai pakawm mahoeh, apinihai khui mahoeh. Apinihai a mahoima kâbouk mahoeh, a sam hai ngaw mahoeh.

7 Tiem arī nebūs lauzt sēru maizi, tos iepriecināt par mirušu, un tos nebūs dzirdināt ar iepriecināšanas biķeri par tēvu vai māti.

Ro karingkungnaw hoi kapakawpnaw lungpahawi hanelah rawca apinihai thak pouh mahoeh. Ka dout e a na pa hoi a manu han patenghai thak pouh mahoeh. Ahnimouh lungpahawi hanelah apinihai tui boehai poe mahoeh.

8 Tāpat neej dzīru namā pie tiem sēdēt ēst un dzert.

Hatdawkvah, caneinae im dawk kâen hanh, ahnimouh hoi cungtalah tahung hanh, cat hanh.

9 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, šinī vietā priekš jūsu acīm un jūsu dienās Es likšu mitēties prieka balsij un līksmības balsij, brūtgāna balsij un brūtes balsij.

Bangkongtetpawiteh, ransahu BAWIPA Isarel Cathut ni hettelah a dei, nangmouh mithmu hoi na hring na thung vah lunghawilawknaw hah ka roum sak vaiteh, yuvâ kâpaluennae lawk hai hete hmuen koe ka roum sak han.

10 Un kad tu šiem ļaudīm visus šos vārdus teiksi un tie uz tevi saka: Kāpēc Tas Kungs pret mums runā visu šo lielo ļaunumu? Un kas ir mūsu noziegums, un kas ir mūsu grēks, ar ko esam apgrēkojušies pret To Kungu, savu Dievu?

Hete lawknaw pueng hah hete taminaw koevah na dei pouh navah hotnaw ni, bangmaw BAWIPA ni hettelah totouh kahawihoeh poung e hno hah a dei vai. Bang hno maw sakpayon awh, BAWIPA kaimae Cathut koe vah bang yonnae maw ka sak awh, tet awh pawiteh,

11 Tad tev uz tiem būs sacīt: tādēļ ka jūsu tēvi Mani atstājuši, saka Tas Kungs, un citiem dieviem dzinušies pakaļ un tiem kalpojuši un tos pielūguši, bet Mani atstājuši un nav turējuši Manu bauslību.

hettelah na dei pouh han, na mintoenaw ni kai na hnoun awh teh, alouke cathutnaw hnuk a kâbang awh teh, ahnimae thaw a tawk pouh awh. Kai na hnoun awh teh, kaie kâlawk hai tarawi awh hoeh.

12 Un jūs esat niknāki darījuši nekā jūsu tēvi. Jo redzi, jūs staigājat ikviens pēc savas niknās sirds stūrgalvības un Mani neklausiet.

Nangmouh hai na mintoenaw hlak hoe na thoe hnawn awh. Khenhaw! kaie lawk ngai laipalah tami pueng ni amamae lungpouk patetlah koung a cei awh.

13 Un tā tad Es jūs izmetīšu no šīs zemes uz zemi, ko nepazināt, ne jūs ne jūsu tēvi, un tur jūs kalposiet citiem dieviem dienām naktīm, tādēļ ka Es jums neparādīšu žēlastību.

Hatdawkvah, kai ni hete ram thung hoi nangmouh hoi na mintoenaw ni na panue boihoeh e ram koe lah na pâlei awh han, hote hmuen koe vah karum khodai alouke cathutnaw e thaw na tawk awh han. Kai ni nangmouh hah na pasai awh mahoeh.

14 Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka vairs nesacīs: „Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas Israēla bērnus no Ēģiptes zemes izvedis, “-

Hatei, Isarel taminaw Izip ram hoi na kahrawikung, BAWIPA teh a hring dawkvah telah taminaw ni a dei awh hoeh nahanelah, a hnin teh a pha lahun, telah BAWIPA ni a ti.

15 Bet: „Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas Israēla bērnus no ziemeļu zemes izvedis un no visām zemēm, kurp viņš tos bija aizdzinis“; jo Es tos atkal atvedīšu viņu zemē, ko esmu devis viņu tēviem.

Hatei taminaw ni, atunglae ram hoi ahnimouh a hreknae ramnaw pueng thung hoi Isarelnaw kahrawikung BAWIPA teh a hring tangngak dawkvah ati awh han. Ahnimouh teh kai ni a na mintoenaw koevah, ka poe e ram thung bout ka o sak awh han, telah BAWIPA ni a dei.

16 Redzi, Es sūtīšu pēc daudz zvejniekiem, saka Tas Kungs, - tiem tos būs zvejot, un pēc tam Es sūtīšu pēc daudz medniekiem, tie tos medīs pa visiem kalniem un pa visiem pakalniem, un pat akmens kalnu plaisumos.

Hatei, atu teh tangakamankungnaw moikapap ka kaw vaiteh, ahnimouh ni a man awh han. Hahoi kai ni moi ka kathoumnaw moikapap ka kaw vaiteh, monrui hoi montam hoi talungkâko totouh a ka awh han.

17 Jo Manas acis redz visus viņu ceļus, Manā priekšā tie nav apslēpti, nedz viņu noziegums apklāts priekš Manām acīm.

Ahnimae lamthung pueng hah ka mit ni pheng a hmu, kai koe hoi kâhrawk thai awh mahoeh, ahnimae yonnae hai ka mithmu hoi hro thai lah awm mahoeh.

18 Bet papriekš Es viņu noziegumu un viņu grēku atmaksāšu divkārtīgi, tāpēc ka tie Manu zemi sagānījuši ar savu elka dievu maitām un Manu mantas tiesu piepildījuši ar savām negantībām.

Amamae thoenae hoi yonnae dawkvah, let hni hoi ka pathung han, ahnimouh ni ka ram hah panuettho e ro hoi a kamhnawng sak awh teh, panuetthonae ni ka coe e ram dawk a kawi sak telah BAWIPA ni a ti.

19 Ak Kungs, tu esi mans spēks un mans stiprums un mans patvērums bēdu dienā. Pie tevis nāks tautas no pasaules galiem un sacīs: tiešām, mūsu tēvi turējuši viltīgus un nelietīgus dievekļus, kas nekā nevarēja palīdzēt.

Oe BAWIPA ka thaonae hoi ka rapan, kângairu nah kângue e hoi talai apoutnae koehoi Jentelnaw nang koe a tho awh han. Mintoenaw ni laithoe, cungkeihoehe hno, ayawmyin hno hoeh laipalah banghai a pang awh hane râw awm hoeh.

20 Vai tad cilvēkam sev būs dievus taisīt, kas dievi nav?

Tami ni ama hanlah cathut lah kaawm hoeh e cathut hah a sak han na maw.

21 Tādēļ redzi, Es, šim brīdim, tiem darīšu zināmu, Es tiem darīšu zināmu Savu roku un Savu varu, un tiem būs atzīt, ka Mans vārds ir: Tas Kungs.

Hatdawkvah, kai ni hotnaw hah ka panue sak han. Ka kut hoi hnotithainae ka panue sak vaiteh, ka min hah Jehovah doeh tie a panue awh han.