Jesajas 14
1 Jo Tas Kungs apžēlosies par Jēkabu un atkal izredzēs Israēli un tos pārvedīs savā zemē. Un svešinieki ar tiem biedrosies un pieķersies Jēkaba namam.
Angraeng loe Jakob to tahmen moe, Israel to qoih let pongah, angmacae prae thungah omsak let tih; angvin ah kaom kaminawk loe nihcae hoi angbomh o ueloe, Jakob imthung takoh hoi ampui ah om o tih.
2 Un tautas tos ņems un vadīs uz viņu vietām, un Israēla nams Tā Kunga zemē tos iemantos par kalpiem un kalponēm, un tie tos turēs cietumā, kas viņus bija cietumā turējuši, un valdīs par saviem dzinējiem.
Prae kalah kaminawk mah nihcae to angmacae prae ah thak o tih; Israel kaminawk mah prae kalah kaminawk to Angraeng prae thungah suem ueloe, misong nongpa hoi misong nongpata ah tawn o tih; naeh tangcae kaminawk doeh naeh o let ueloe, nihcae pacaekthlaek kaminawk to uk o tih.
3 Un notiks tai dienā, kad Tas Kungs tev dusu dos no tavām sāpēm un no tavām izbailēm un no tās grūtās kalpošanas, ar ko tie tevi kalpinājuši,
To na niah loe Angraeng mah palungsethaih, zithaih, minawk toksak hanah misong ah patohhaih hoiah nang to loisak tih.
4 Tad tu šo dziesmu dziedāsi pret Bābeles ķēniņu un sacīsi: Kā tas dzinējs pagalam! Kā tie spaidi pagalam!
Babylon siangpahrang to pahnui thuih hanah, palungha kaminawk mah thuih ih lok baktih toengah, Kawbangmaw pacaekthlaekkung loe thazok sut moe, sui hoiah sak ih vangpui loe amro ving halat! tiah thui o tih boeh.
5 Tas Kungs bezdievīgiem salauzis zizli, valdītājiem rīksti,
Palungphuihaih hoiah apet ai ah minawk bop kami, palungphuihaih hoiah prae uk kami, apet ai ah minawk pacaekthlaek, kasae kaminawk ih thingboeng to Angraeng mah khaeh pae moe, ukkungnawk ih cunghet doeh adaem pae boeh.
6 Kas ļaudis briesmīgi mocīja ar mokām bez mitēšanās, kas ar bardzību valdīja pār tautām, ar spaidīšanu bez gala.
7 Visa zeme dus un atpūšas, tā skanēt skan no gavilēšanas.
Long boih anghngai o duem boeh moe, amding rue boeh; to pongah nihcae mah laa to sak o.
8 Un priedes priecājās par tevi un ciedru koki uz Lībanus (un saka): kamēr tu guli pie zemes, neviens nenāk, mūs nocirst.
Ue, hmaica thing hoi Lebanon ih sidar thingnawk doeh anghoe o, Nang loe amtimh boeh pongah, kaicae pakhrukung mi doeh angzo mak ai boeh, tiah a thuih o.
9 Elle apakšā tevis dēļ rīb, tev pretim ejot; kad tu nāci, viņa tevis dēļ uzmodina mirušos, visus zemes lielkungus, viņa visiem tautu ķēniņiem liek celties no krēsliem. (Sheol h7585)
Long thung ih Hell loe nang angzoh naah dawt hanah anghuenh boeh; nang dawt hanah kadueh kaminawk hoi long angraengnawk to pahruek boih boeh; prae boih ih siangpahrangnawk doeh angraeng tangkhang nui hoiah angthawksak boeh. (Sheol h7585)
10 Tie visi runā un saka uz tevi: arī tu esi palicis bez spēka tā kā mēs, tu mums palicis līdzīgs.
Nihcae boih mah nang khaeah, Nang doeh kaicae baktih maw tha na zok toengh? Kaicae baktiah maw na oh toeng boeh? tiah naa o tih.
11 Tava greznība nogrimusi ellē un tavu kokļu skaņa; kodes būs tavas cisas, un tārpi tavs apsegs. (Sheol h7585)
Na lensawkhaih hoi na kruek ih katoengnawk loe taprong thungah laemh o tathuk boih boeh; langkawknawk loe nang tlim ah pung o moe, sadong mah nang to khuk khoep boeh. (Sheol h7585)
12 Kā tu esi kritis no debesīm, tu rīta zvaigzne, tu ausekļa dēls! Kā tu nocirsts zemē, kas tautas pārvarēji?
Aw Lucifer, akhawnbang capa, kawbangmaw van hoiah na krak tathuk ving! Prae kaminawk thazoksakkung, kawbangmaw long ah na khrak tathuk ving loe!
13 Un tu sacīji savā sirdī: es uzkāpšu debesīs, es paaugstināšu savu goda krēslu pār Dieva zvaigznēm, es apsēdīšos uz saiešanas kalna ziemeļu galā,
Na palung thungah loe van ah ka dawh tahang moe, Sithaw ih cakaehnawk nuiah kang raenghaih tangkhang to ka pahung han; aluek bang ih ahmuen, kaminawk anghnuthaih mae nuiah doeh kang hnut han;
14 Es uzkāpšu padebešu kalnos, tam Visuaugstajam es līdzināšos.
kasang tamai ranui ah ka dawh tahang moe, ranui koekah ka oh han, tiah na thuih na ai maw!
Toe nang loe tangqom kathuk taeng ih hell ah pakhrak tathuk boeh. (Sheol h7585)
16 Kas tevi redz, tie uz tevi skatās un tevi aplūko: vai šis tas vīrs, kas zemi kustināja un darīja valstis drebam.
Nang khen kaminawk mah nang to ang danh o moe, dawnrai o; hae loe long anghuensak kami, siangpahrang ukhaihnawk tasoehsak kami na ai maw,
17 Kas pasauli pārvērta par tuksnesi un viņas pilsētas postīja, kas viņas ļaudis no cietuma neatlaida mājās?
anih loe long to praezaek ah angcoengsak kami, vangpuinawk amrosak kami hoi thongkrah kaminawk prawt han koeh ai kami na ai maw? tiah thuih o.
18 Visi tautu ķēniņi, tie visi guļ zemē ar godu, ikviens savā namā.
Prae kaminawk ih siangpahrangnawk loe angmacae ih im ah lensawkhaih hoiah angsong o boih.
19 Bet tu esi tālu atmests no sava kapa, kā nieka žagars, apklāts ar nokautiem, zobena nodurtiem, kas grimst akmeņu bedrē, - tā kā samīta maita.
Toe nang loe panuet thok thing tanghang baktiah, nangmah ih taprong hoiah vah ving boeh; nang loe hum ih kaminawk, sumsen hoi thun ih kaminawk, tangqom thung ih thlungnawk salakah caeh tathuk kaminawk ih kahni baktiah na oh moe, khok hoi atit ih kami qok baktiah ni na oh boeh.
20 Ar viņiem kopā tu nebūsi kapā; jo savu zemi tu esi postījis un nokāvis savus ļaudis; ļauna darītāju dzimums netiks pieminēts mūžīgi.
Prae to na phraek moe, kaminawk to na hum pongah, nang loe minawk hoi nawnto aphum o mak ai; kasae sah kami ih caanawk loe natuek naah doeh ahmin panoek lethaih om mak ai boeh.
21 Taisāties kaut viņa bērnus viņu tēvu nozieguma dēļ, ka tie neceļas un zemi neiemanto un nepiepilda pasauli ar pilsētām.
Ampanawk mah sakpazae o pongah a caanawk hum hanah ahmuen to sah o coek ah; to tih ai nahaeloe nihcae loe prae qawk toep hanah angthawk o let ueloe, long hae nihcae mah sak o ih vangpuinawk hoiah koi moeng tih.
22 Jo Es celšos pret tiem, saka Tas Kungs Cebaot, un izdeldēšu no Bābeles vārdu un dzimumu un bērnu un bērna bērnu, saka Tas Kungs.
Nihcae tuk hanah kang thawk han, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng Sithaw mah thuih; anih ih ahmin, kanghmat kami ih capa hoi a capa patoengnawk to Babylon hoiah ka vah boih han, tiah Angraeng mah thuih.
23 Un Es to došu par īpašumu ežiem un par ūdens purvu, un Es tos izmēzīšu ar izdeldēšanas slotu, saka Tas Kungs Cebaot.
To ahmuen to ciphii ohhaih ahmuen ah ka sak moe, tui angbuemhaih ahmuen ah ka sak han; anih to amrohaih imphok hoiah ka pahuih han, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng mah thuih.
24 Tas Kungs Cebaot ir zvērējis un sacījis: tiešām, kā Es esmu nodomājis, tā notiks, un kā Es esmu nospriedis, tā būs,
Angraeng Sithaw mah lokkamhaih to ka sak moe, Sak han ka poek ih hmuen baktiah angcoeng tangtang tih, sak ka timhaih baktih toengah, angdoe tangtang tih, tiah thuih.
25 Ka Es Asuru satriekšu Savā zemē, un uz Saviem kalniem viņu samīdīšu, ka viņa jūgs no tiem top atņemts un viņa nasta zūd no viņu pleciem.
Assyria to ka prae thung hoiah kam rosak moe, kai ih maenawk nuiah anih to khok hoiah ka tit han; kaimah ih kaminawk khae ih anih hmuen phawhhaih hnam to ka khring pae moe, anih ih kazit hmuen to kaimah kaminawk ih palaeng hoiah ka tahoengh pae han, tiah a thuih.
26 Šis ir tas padoms, kas nospriests pār visu zemi, un šī ir tā roka, kas izstiepta pār visām tautām.
Long pum hanah thuih ih sak atimhaih lok loe hae tiah oh; prae kaminawk boih nuiah ban to ka payangh.
27 Jo Tas Kungs Cebaot to nodomājis; kas to iznīcinās? Un Viņa roka ir izstiepta, kas to novērsīs?
Angraeng mah sak han atim boeh loe, mi mah maw phrae thai tih? A ban to payangh boeh loe, mi mah maw azuk pae let thai tih?
28 Tai gadā, kad ķēniņš Ahazs nomira, notika šis spriedums:
Ahaz siangpahrang duek naah hae lok hae angzoh;
29 Nepriecājies, visa Fīlistu zeme, ka tā rīkste salauzta, kas tevi sita. Jo no čūskas saknes nāk odze, un viņas auglis būs spārnains pūķis.
nangcae Philistin kaminawk, nangcae bohhaih cung to angkhaeh boeh pongah, anghoe o hmah; pahui tabu thung hoiah pahui kasae to khaek tih, anih ih caa loe kazawk thaih hmai kangqong pahui ah om tih.
30 Jo visupēdīgie nabagi baudīs pilnību, un tukšinieki apgulsies ar mieru. Bet tavu sakni Es nokaušu caur badu, un tavus atlikušos viņš kaus zemē.
Kamtang koek kaminawk mah caaknaek to hnu o tih; kavawt kaminawk doeh misa monghaih hoiah angsong o tih; toe nang ih tangzuun loe khokhahaih hoiah ka dueksak han; nang ih kanghmat kaminawk to pahui sae mah paduek tih.
31 Kauciet, vārti! Kliedz, pilsēta! Izkūsti, visa Fīlistu zeme! Jo no ziemeļa puses nāk dūmi, un neviens no viņa pulkiem nenoklīst.
Aw khongkha, hang ah! Aw vangpui, qah ah! Nangcae, Philistin kaminawk boih, tui ah amzawt oh! Aluek bang hoiah tamai to amzam moe, angmah ih atue phak naah angmabueng amkhraeng kami mi doeh om mak ai.
32 Un ko tad atbildēs tautu vēstnešiem? Ka Tas Kungs Ciānu stiprinājis un Viņa ļaužu bēdīgie tur atrod patvērumu.
Prae laicaehnawk to kawbangmaw lok na pathim pae han? Angraeng mah Zion to ohsak pongah, angmah ih amtang kaminawk loe to vangpui thungah abuep o tih, tiah ka thuih pae o han.
