Habakuka 3

1 Pravieša Habakuka lūgšana, pēc augstas dziesmas dziedama: Kungs, kad es dzirdēju Tavu slavu, tad es izbijos.

O KA pule a Habakuka, ke kaula, me ka mele lanakila.

2 Kungs, tas ir Tavs darbs, izdari to gadiem ritot, gadiem ritot dari to zināmu. Dusmībā piemini žēlastību.

E Iehova, ua lohe au i ka mea au i olelo ai, a weliweli iho la au: E Iehova, e hoala hou mai oe i kau hana iwaena o na makahiki, Iwaena o na makahiki e hoike mai; Iloko o ka huhu, e hoomanao mai oe i ke aloha.

3 Dievs nāk no Tēmana un tas Svētais no Pārana kalniem. (Sela) Viņa augstība apklāj debesis, un zeme ir pilna Viņa slavas.

O ke Akua ka i hele mai, mai Temana mai, A o ka Mea Hemolele mai ka mauna o Parana mai. (Sila) Uhi mai kona nani i ka lani, A ua piha ka honua i kona hoolea.

4 Un spožums atspīd kā (saules) gaisma un stari Viņam abējās pusēs, un tur Viņa spēcība slēpjās.

O kona olinolino ua like me ka la, Mai kona lima mai na kukuna malamalama, A malaila ka huna ana o kona mana.

5 Viņa priekšā iet mēris, un sērga uz viņa pēdām.

Imua ona i hele aku ai ke ahulau, A o ka make wela i hele aku ma kona mau wawae.

6 Viņš stāv un satrīcina zemi, Viņš skatās un biedina tautas, mūžīgie kalni šķīst, vecu vecie pakalni grimst; Viņš staigā mūžības ceļus.

Ku ae la ia, a ana aku la i ka honua, Nana ae la ia, a hoohaalulu i na lahuikanaka; Ua hooheleleiia na mauna kahiko, A ua hoohaahaaia na puu mau loa; Oia kona mau aoao i ka wa kahiko.

7 Es redzēju Moru ļaužu teltis postā un Midijaniešu dzīvokļus drebam.

Ike aku la au i na halelewa o Kusana i ka popilikia: A haalulu na paku-halelewa o ka aina o Midiana.

8 Vai Tu par upēm esi apskaities, ak Kungs, vai Tev dusmas par ūdeņiem, vai Tev bardzība par jūru, ka Tu brauci ar Saviem zirgiem uz Saviem glābšanas ratiem?

Ua huhu anei o Iehova i na muliwai? A ua ku e kou inaina i na kahawai? Ua maka e kou huhu i ke kai? I ka manawa au i holo ai maluna o kou mau lio, kou mau halekaa o ke ola?

9 Tavs stops izvilkts spīd, rīkste, vārdos zvērēta (Sela) Zemi Tu skaldi upēs.

Ua wehe loa ia kau kakaka, o na ihe ehiku, oia ka olelo. (Sila) Ua hoonahae oe i ka honua me na muliwai.

10 Kalni Tevi ierauga, un tiem paliek bail, ūdens plūdi plūst, dziļums kauc, un augsti paceļ savas rokas.

Ike aku na mauna ia oe, haalulu iho la; A holo aku la ka wai nui, A hoopuka mai ka hohonu i kona leo, Hookiekie ae la ia i kona mau lima iluna.

11 Saule un mēness paliek stāvot savā mājoklī, Tavām bultām šaujoties un spīdot, Taviem šķēpiem spīdot un zibot.

O ka la, o ka mahina, ku malie ma ko laua wahi: Ma ka malamalama o kou mau pua, hele aku la lakou, A ma ka wakawaka o kau ihe huali.

12 Dusmībā Tu samini zemi, bardzībā Tu sadragā tautas.

Me ka inaina i hele aku oe mawaena o ka aina, Me ka huhu i hahi iho oe i na lahuikanaka,

13 Tu izej, glābt Savus ļaudis, glābt Savu svaidīto, Tu satrieci bezdievīgā nama galvu, atsegdams pamatu līdz pat kaklam. (Sela)

Ua hele aku oe e hoola i kou poe kanaka, E hoopakele i kou mea i poniia; Ua ulupa oe i ke poo o ka mea no ka ohana hewa, Ua hoike ae i ka hohonu, A hiki i ka a-i. (Sila)

14 Ar viņa paša šķēpiem Tu satrieci viņa karavīru galvu, kas kā vētra nāk, mani izkaisīt, kam prieks, nabagu aprīt slepenībā.

Ua o hou aku oe i ke poo o kona poe alii, me kana mau ihe, Holo mai lakou, me he ino la, e hoopuehu ia'u; O ko lakou olioli, ua like me ka olioli o ka luku ana i ka mea ilihune ma kahi malu.

15 Tu jāji ar saviem zirgiem pa jūru, pa varenu ūdeņu plūdiem.

Ua hele oe iwaena o ke kai me kou poe lio, Ma ke aleale o na wai nui.

16 Kad es to dzirdēju, tad manas iekšas trīcēja, no tās balss drebēja manas lūpas; puveši nāk manos kaulos, es trīcu savā vietā, ka man klusu jāgaida tā bēdu diena, kad celsies pret tiem ļaudīm, kas tos spaidīs.

Lohe iho la au, a haalulu ko'u opu; Haalulu kuu lehelehe i ka leo; Komo mai ka popopo iloko o kou mau iwi, A haalulu au ma kuu wahi malalo; He oiaio, e hoomaha au i ka la o ka popilikia, A pii ku e mai na kanaka, e hoopilikia mai.

17 Ja vīģes koks nezaļos, un augļu nebūs vīna kokam; eļļas koka augums nepiepilda cerības, un tīrumi nenes barību, avis izzudušas no ganībām un lopa nav laidaros.

I ka manawa e pua ole mai ai ka laau fiku, Aole hoi he hua ma na kumu waina; A e mae ka hua o ka laau oliva, Aole hoi e hua mai na kihapai i ka ai; A e okiia'ku ka poe hipa mai ka pahipa aku, Aole hoi he bipi maloko o na wahi hanai bipi;

18 Bet tomēr es priecāšos iekš Tā Kunga, es līksmošos iekš Dieva, sava Pestītāja.

E olioli no au iloko o Iehova, E hauoli no au iloko o ke Akua o kuu ola.

19 Tas Kungs Dievs ir mans stiprums, viņš dara man kājas kā stirnām un mani vedīs pa maniem kalniem. - Dziedātāju vadonim uz manām koklēm.

O Iehova ka Haku, oia ko'u ikaika, A e hoohalike mai ia i ko'u wawae, me na wawae o na dia, A e hoohele no ia ia'u maluna o kuu mau wahi kiekie. Na ka luna mele ma na mea kani.