Pirmā Mozus 9
1 Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja uz tiem: augļojaties un vairojaties un piepildiet zemi.
Sithaw mah Noah hoi a caanawk to tahamhoihaih paek, nihcae khaeah, athaih athai oh, pung oh loe, long ah koi oh, tiah a naa.
2 Lai no jums bīstas un baidās visi zemes zvēri un visi putni apakš debess, un viss, kas kust virs zemes, un visas zivis jūrā; - jūsu rokās tie ir doti.
Long nui ih moi boih, van ih tavaa boih, kavak angtawt thaih long nui ih moi boih, tuipui nui ih tanganawk boih mah, nangcae to zii o ueloe, tasoeh o tih; to moinawk to nangcae ban ah kang paek boih boeh.
3 Viss, kas kust un ir dzīvs, lai jums ir par barību, (it) kā to zaļo zāli, visu to Es jums esmu nodevis.
Kangtawt moe, hinghaih tawn angtawt thaih hmuen boih to nang hanah buh ah om tih; kahing aannawk hoi hmuen boih nangcae hanah kang paek boeh.
4 Tik vien miesu viņas dzīvībā, viņas asinīs, jums nebūs ēst.
Toe hinghaih tawn moi ih athii to caa o hmah.
5 Un par jūsu dzīvības asinīm (Es) prasīšu, no visiem zvēriem tās gribu prasīt, un no cilvēku rokām, no ikviena rokas, kas ir viņa brālis, (Es) prasīšu cilvēka dzīvību.
Na hing o haih, nangcae ih athii to ka suk han; kami hoi moinawk to lok ka caek boih han; kami boih mah angmacae nawkamya ih athii to palong o pongah lok ka caek han.
6 Kas cilvēka asinis izlej, tā asinīm caur cilvēkiem būs tapt izlietām, jo Dievs cilvēku radījis pēc Sava ģīmja.
Sithaw angmah ih krang hoi kanghmong ah kami to sak pongah, kami ih athii palong kami loe, anih doeh kami mah athii longsak toeng tih.
7 Bet jūs augļojaties un vairojaties un rodaties pulkiem virs zemes un vairojaties virs tās.
Toe nang loe, thingthai athai ah loe, pung ah; long ah caa sah o mang ah loe, pung oh, tiah a naa.
8 Un Dievs runāja uz Nou un uz viņa dēliem pie viņa, sacīdams:
To pacoengah Sithaw mah Noah hoi a caanawk khaeah,
9 Redzi, Es ceļu Savu derību ar jums un ar jūsu dzimumu pēc jums,
Khenah, nang hoi lokmaihaih to ka sak moe, nang pacoeng kaom na caanawk,
10 Un ar ikvienu dzīvu dvašu, kas pie jums, ar putniem, lopiem un visām zemes dzīvībām pie jums; - proti ar visiem, kas no šķirsta izgājuši, ar visām zemes dzīvībām.
nang hoi nawnto kaom hinghaih tawn moinawk, tavaanawk, pacah ih moinawk, long ih moisannawk boih, palong thung hoi tacawt moinawk boih, long ih moinawk boih hoiah doeh, lokmaihaih to ka sak.
11 Un Es ceļu Savu derību ar jums: un neviena miesa vairs netaps izdeldēta ūdensplūdos, un plūdi vairs nemaitās zemi.
Nang hoi ka sak ih lokmaihaih to ka caksak han; hinghaih tawn moinawk boih loe natuek naah doeh tui uemhaih hoiah kam rosak mak ai boeh; long amrosak hanah natuek naah doeh tui uemhaih thok mak ai boeh.
12 Un Dievs sacīja: šī ir tā derības zīme, ko Es dodu starp Mani un jums un visām dzīvām dvašām, kas pie jums, uz mūžīgiem laikiem.
Sithaw mah, Hae loe nang hoi kai salak, nang hoi nawnto kaom moinawk boih salakah dungzan khoek to ka sak ih lokmaih angmathaih ah om tih.
13 Savu varavīksni padebešos Es esmu licis, un tā būs derības zīme starp Mani un starp zemi.
Tamai thungah khungzae to ka suek, to loe kai hoi long salakah lokmaih angmathaih ah om tih.
14 Un kad Es padebešus vadīšu pār zemi un varavīksne padebešos rādīsies,
Long ah tamai to ka taboksak naah, tamai nuiah khungzae to amtueng tih;
15 Tad Es pieminēšu Savu derību, kas ir starp Mani un jums un visām dzīvām dvašām ikvienā miesā. Un ūdensplūdi vairs nenāks, samaitāt nevienu miesu.
moinawk amrosak boih hanah tui uemhaih om let mak ai boeh, tiah aihnik salak hoi hinghaih tawn moinawk boih salakah ka sak ih, lokmaihaih to ka pahnet mak ai.
16 Tad nu varavīksne būs padebešos, un to uzskatīdams Es pieminēšu to mūžīgo derību starp Dievu un visām dzīvām dvašām ikvienā miesā, kas ir virs zemes.
Tamai thungah khungzae kamzam ka hnuk nathung, long nui ih hinghaih tawn moinawk boih hoi Sithaw salakah sak ih dungzan lokmaihaih to ka poek poe han, tiah thuih.
17 Un Dievs sacīja uz Nou: šī ir tā derības zīme, ko esmu iecēlis starp mani un ikvienu miesu, kas virs zemes.
Sithaw mah Noah khaeah, Hae loe kai hoi long nuiah kaom hinghaih tawn moinawk boih salakah ka sak ih, lokmaihaih ah oh, tiah a naa.
18 Un Noas dēli, kas no šķirsta izgāja, bija Šems un Hams un Jafets, un Hams ir Kanaāna tēvs.
Palong thung hoi tacawt Noah ih capa thumtonawk loe, Shem, Ham hoi Japheth; Ham loe Kanan ih ampa ah oh.
19 Šie trīs ir Noas dēli, un no šiem ir visi zemes iedzīvotāji.
Nichae loe Noah ih caa ah oh o moe, nihcae thung hoiah ni long boih ah kaminawk to pung o.
20 Un Noa sāka zemi kopt un stādīt vīna dārzu.
Noah loe lawk phrawk kami ah oh pongah, misur takha to sak;
21 Un viņš dzēra no vīna un piedzērās un gulēja atsedzies sava dzīvokļa vidū.
anih loe misurtui to naek moe, misurtui paquih pongah, angmah ih kahni imthung ah bangkrai ah angsong sut.
22 Un Hams, Kanaāna tēvs, redzēja sava tēva plikās miesas un pasacīja to saviem diviem brāļiem ārā.
Kanaan ampa Ham loe bangkrai ah kaom ampa to hnuk naah, tasa bangah kaom amya hnik khaeah a thuih pae.
23 Tad Šems un Jafets ņēma drēbes un lika tās abi uz saviem pleciem, un ačgārni ejot tie apsedza sava tēva plikās miesas, un bija savu vaigu nogriezuši, ka sava tēva plikās miesas neredzēja.
Toe Shem hoi Japheth mah loe kahni to lak hoi moe, palaeng ah a thuengh hoi tahang pacoengah, hnukbang angqoi hoi moe, bangkrai ah kaom ampa to a khuk hoi; hnukbang angqoi hoi pongah bangkrai ah kaom ampa to hnu hoi ai.
24 Un Noa uzmodās no sava vīna un dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls viņam bija darījis,
Noah misurtui paquihaih cai naah loe, a capa kanawk mah a nuiah sak ih hmuen to panoek.
25 Un sacīja: nolādēts lai ir Kanaāns: tam būs būt savu brāļu kalpu kalpam.
To naah Kanaan loe tangoenghaih to zok nasoe loe, amya hnik ih tamna ah om nasoe, tiah a naa.
26 Un viņš sacīja: svētīts lai ir Tas Kungs, Šema Dievs, un Kanaāns lai ir viņa kalps.
To pacoengah anih mah, Shem ih Angraeng Sithaw loe tahamhoihaih om nasoe loe, Kanaan loe Shem ih tamna ah om nasoe.
27 Lai Dievs vairo Jafetu, un lai tas mājo Šema dzīvokļos, un Kanaāns lai ir viņa kalps.
Sithaw mah Japheth ih prae to kawksak nasoe loe, Japheth loe Shem ih kahni im ah om nasoe; Kanaan loe anih ih tamna ah om nasoe, tiah a naa.
28 Un Noa dzīvoja pēc ūdensplūdiem trīssimt un piecdesmit gadus.
Noah loe tui uemhaih phak pacoengah, saning cumvai thum, qui pangato hing vop.
29 Tad visas Noas dienas bija deviņsimt un piecdesmit gadi; un viņš nomira.
Noah loe saning cumvai takawt, qui pangato hing pacoengah duek.
