Ecechiela 2

1 Un Viņš sacīja uz mani: Cilvēka bērns, stājies kājās, tad Es ar tevi runāšu.

Pea naʻa ne pehē mai kiate au, “Foha ʻoe tangata, tuʻu hake ki ho vaʻe pea te u lea kiate koe.”

2 Un kad Viņš uz mani runāja, tad nāca gars iekš manis un cēla mani kājās, un es dzirdēju To, kas uz mani runāja.

Pea ʻi heʻene folofola mai, naʻe hoko mai ʻae laumālie kiate au, ʻo ne fokotuʻu au ki hoku vaʻe, pea u fanongo kiate ia naʻe lea kiate au.

3 Un Viņš sacīja uz mani: Cilvēka bērns, Es tevi sūtu pie Israēla bērniem, pie tiem stūrgalvīgiem ļaudīm, kas sacēlušies pret Mani; viņi un viņu tēvi no Manis atkāpušies līdz šai pašai dienai.

Pea naʻa ne pehē kiate au, “Foha ʻoe tangata, ʻoku ou fekau atu koe ki he fonua ʻo ʻIsileli, ki he puleʻanga angatuʻu, kuo angatuʻu kiate au: kuo fai angahala kiate au ʻakinautolu mo ʻenau ngaahi tamai, ʻio, ʻo aʻu ki he ʻaho ni.

4 Un tie bērni ir stūrgalvji un cietām sirdīm: Es tevi sūtu pie tiem, un tev būs uz tiem sacīt: tā saka Tas Kungs Dievs.

He ko e fānau mata fielahi mo loto fefeka ʻakinautolu. Ko au ia ʻoku ou fekau atu koe kiate kinautolu; pea te ke pehē kiate kinautolu, ʻOku pehē ʻa Sihova ko e ʻOtua.

5 Un vai tie klausa, vai neklausa - jo tie ir pārgalvju suga - taču tiem būs zināt, ka pravietis ir viņu vidū.

Pea neongo ʻenau loto ke fanongo, pe ko ʻenau taʻeloto ki ai, (he ko e fale angatuʻu ʻakinautolu, ) ka te nau ʻilo naʻe ai ha palōfita ʻiate kinautolu.

6 Bet tu, cilvēka bērns, nebīsties no tiem un nebīsties no viņu vārdiem: jebšu dadži un ērkšķi ap tevi, un tu dzīvo pie skorpioniem, tomēr nebīsties no viņu vārdiem un neiztrūksties no viņu vaiga; jo tie ir atkāpēju suga.

“Pea ko koe, ʻe foha ʻoe tangata, ʻoua naʻa ke manavahē kiate kinautolu pea ʻoua naʻa ke manavahē ki heʻenau lea, neongo hoʻo ʻi he ʻakau talatala mo e talatalaʻāmoa, pea ke nofo hifo ʻi he lotolotonga ʻoe ngaahi sikopio: ʻoua naʻa ke manavahē ki heʻenau lea, pea ʻoua naʻa ke lilika ʻi heʻenau sio: ka ko e moʻoni ko e fale angatuʻu ʻakinautolu.

7 Un tev būs Manus vārdus uz tiem runāt, vai tie klausa, vai neklausa; jo tie ir stūrgalvji.

Pea te ke lea ʻaki ʻe koe ʻa ʻeku ngaahi lea kiate kinautolu, pe te nau loto ke fanongo ki ai, pe te nau taʻeloto ki ai he ʻoku lahi ʻaupito ʻenau angatuʻu.

8 Bet tu, cilvēka bērns, klausi, ko es tev saku: neesi neklausīgs, tā kā tā nepaklausīgā tauta. Atver savu muti un ēd, ko es tev dodu.

Ka ko koe, ʻe foha ʻoe tangata, fanongo ki he meʻa ʻoku ou lea ʻaki kiate koe: ʻoua naʻa ke angatuʻu koe ʻo hangē ko e fale angatuʻu na: fakamanga ho ngutu pea ke kai ʻaia te u foaki kiate koe.”

9 Tad es redzēju, un raugi, roka pret mani bija izstiepta, un redzi, iekš tās bija satīta grāmata.

Pea ʻi heʻeku sio, vakai, naʻe fakahā mai kiate au ʻae nima; pea vakai naʻe ʻi ai ʻae takainga tohi;

10 Un viņš to attaisīja manā priekšā, un tā bija aprakstīta iekšpusē un ārpusē, un tur bija uzrakstītas raudu dziesmas, nopūtas un vaimanas.

Pea ne folofolahi ia ʻi hoku ʻao; pea naʻe tohi ia ʻi loto pea ʻituʻa: pea naʻe tohi ʻi ai ʻae tangi, mo e mamahi, pea mo e malaʻia.