Otra Mozus 11

1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: Vēl vienu mocību Es vedīšu pār Faraonu un pār Ēģiptes zemi; pēc tam viņš jūs atlaidīs no šejienes; kad viņš jūs pilnīgi atlaidīs, tad viņš dzītin jūs izdzīs no šejienes.

2 Runā jel priekš to ļaužu ausīm, lai ikviens vīrs no sava tuvākā un ikviena sieva no savas tuvākās prasa sudraba traukus un zelta traukus.

3 Un Tas Kungs tiem ļaudīm deva žēlastību ēģiptiešu acis; un tas vīrs Mozus bija ļoti augsti turēts Ēģiptes zemē Faraona kalpu acis un to ļaužu acīs.

4 Un Mozus sacīja: tā Tas Kungs saka: ap pusnakti Es iziešu pa Ēģiptes vidu.

5 Un visiem pirmdzimušiem Ēģiptes zemē būs mirt, no Faraona pirmdzimušā, kas sēž uz goda krēsla, līdz kalpones pirmdzimušam, kas ir aiz dzirnavām, un visiem lopu pirmdzimušiem.

6 Un liela brēkšana būs Ēģiptes zemē, kāda nav bijusi un kāda vairs nebūs.

7 Bet pie visiem Israēla bērniem ne suns savu mēli nekustinās, no cilvēkiem līdz lopiem, lai jūs ziniet, ka Tas Kungs dara starpību starp ēģiptiešiem un Israēli.

8 Tad visi šie tavi kalpi nonāks pie manis un klanīsies priekš manis un sacīs: izej, tu un visi ļaudis, kas tev ir padoti, un pēc tam es iziešu. Un viņš aizgāja no Faraona bargās dusmās.

9 Bet Tas Kungs sacīja uz Mozu: Faraons jums neklausīs, lai daudz Manu brīnumu notiek Ēģiptes zemē.

10 Un Mozus un Ārons darīja visus šos brīnumus Faraona priekšā; bet Tas Kungs lika Faraona sirdij apcietināties, ka tas Israēla bērnus neatlaida no savas zemes.