Daniēla 11
1 Bet arī es, Dārija, tā Mēdieša, pirmajā(valdīšanas) gadā pie viņa stāvēju, viņu spēcināt un stiprināt.
Pea ko au foki ʻi he ʻuluaki taʻu ʻo Talaiasi ko e Mitia, ʻio, ko au, naʻaku tuʻu hake ke fakatuʻumaʻu mo tokoni kiate ia.
2 Un nu es tev stāstīšu patiesību. Redzi, trīs ķēniņi vēl celsies Persiešu zemē, un tas ceturtais būs ļoti bagāts, vairāk nekā tie citi, un kad viņš savā bagātībā būs spēcinājies, tad viņš visu pazudinās pret Grieķu valsti.
Pea ko eni, te u fakahā kiate koe ʻae moʻoni. “Vakai, ʻe toetuʻu hake ʻi Peasia, ʻae tuʻi ʻe toko tolu; pea ko hono fā ʻe koloaʻia lahi hake ʻiate kinautolu kotoa pē: pea ko e meʻa ʻi heʻene mālohi koeʻuhi ko ʻene koloa, te ne ueʻi kotoa pē ke tali tuʻu ki he puleʻanga ʻo Kalisi.
3 Pēc celsies varens ķēniņš; tas valdīs ar lielu varu un darīs, kas viņam patīk.
“Pea ʻe tuʻu hake ha tuʻi mālohi, ʻaia ʻe pule ʻaki ʻae pule lahi, pea ne fai ʻo fakatatau mo hono loto.
4 Un kad viņš tā stāvēs, tad viņa valsts salūzīs un taps dalīta pēc četriem debess vējiem, bet nenāks uz viņa pēcnākamiem, nedz ar tādu varu, ar ko viņš valdījis; jo viņa valsts taps izdeldēta un nāks citiem rokā.
Pea ʻoka ne tuʻu hake ia ʻe mafesi hono puleʻanga, pea ʻe movetevete ia ki he feituʻu matangi ʻe fā ʻoe langi, ka e ʻikai ki hono hako, pea ʻe ʻikai tatau ia mo hono puleʻanga, ʻaia naʻa ne puleʻi: he koeʻuhi ʻe taʻaki hono puleʻanga, koeʻuhi ko e niʻihi kehe, ka e ʻikai koeʻuhi ko kinautolu pe.
5 Un dienvidu ķēniņš paliks stiprs, bet viens no viņa valdniekiem būs jo stiprāks nekā viņš, un tas valdīs un viņa valstība būs liela valstība.
“Pea ʻe mālohi ʻae tuʻi mei he potu tonga, mo e tokotaha ʻi hono houʻeiki; pea ʻe mālohi hake ia ʻiate ia, pea ʻe maʻu ʻe ia ʻae pule; pea ko ʻene pule ʻe hoko ko e pule lahi.
6 Un pēc kādiem gadiem tie kopā apdraudzināsies, un dienvidu ķēniņa meita ies pie ziemeļa ķēniņa, mieru derēt, bet tai nepaliks elkoņa stiprums, un ne viņš, ne viņa elkonis nepastāvēs. Bet tā taps nodota līdz ar tiem, kas to bija atveduši, un līdz ar to, kas viņu dzemdinājis un kas viņu tanīs laikos stiprinājis.
Pea ʻi he ngataʻanga ʻoe ngaahi taʻu te nau fakataha ʻakinautolu: he ko e ʻofefine ʻoe tuʻi ʻoe potu tonga, ʻe haʻu ia ki he tuʻi ʻoe potu tokelau, ke fai ha fuakava mo ia: ka e ʻikai maʻu kiate ia ʻae mālohi ʻoe nima; pea ʻe ʻikai tuʻumaʻu ia, ʻaia pe ko hono nima: ka e tukuange ʻae fefine, mo kinautolu naʻa nau omi mo ia, mo ia naʻa ne tupu ai, pea mo ia naʻe tokoni ki ai ʻi he ngaahi kuonga ko ia.
7 Bet viena atvase no viņas celma celsies viņa vietā, tas nāks pret to karaspēku un uzies ziemeļa puses ķēniņa stiprām pilīm, un tās pārvarēs un būs spēcīgs.
Ka e tupu hake mei hono mangaʻi aka ʻe taha ha tokotaha ʻi hono tofiʻa, ʻaia ʻe hoko mai mo e kau tau, pea ʻe hū ia ki he kolo ʻoe tuʻi ʻoe potu tokelau, pea te nau fai mo ia, pea te ne ikuna:
8 Un arī viņu dievus un viņu elku tēlus ar viņu dārgiem sudraba un zelta traukiem viņš aizvedīs uz Ēģipti, un pastāvēs kādus gadus priekš ziemeļa ķēniņa.
Pea ʻe ʻave pōpula foki ki ʻIsipite, ʻa honau ngaahi ʻotua, pea mo honau houʻeiki, pea mo ʻenau ngaahi ipu mahuʻinga, ko e siliva mo e koula; pea ʻe lahi hono taʻu ʻoʻona, ʻi he tuʻi ʻoe potu tokelau.
9 Un gan viņš nāks dienvidu ķēniņa valstī, bet atkal griezīsies atpakaļ uz savu zemi.
Ko ia ʻe haʻu ʻae tuʻi ʻoe potu tonga ki hono puleʻanga, pea toki foki atu ki hono fonua ʻoʻona.
10 Bet viņa dēli taisīsies uz karu un sapulcinās lielu karaspēku, un tas nāks nākdams kā straume un plūdīs cauri, un nāks atkal atpakaļ un karos līdz viņa stiprām pilīm.
Ka e ueʻi ai hono ngaahi foha, pea te nau tānaki ʻae fuʻu kau tau tokolahi; pea ko honau tokotaha ʻe haʻu moʻoni ia ʻo kāpui, mo ʻalu atu: pea ʻe toki foki mai ia, pea ʻe toe hiki ʻe ia ʻae tau, ʻo aʻu ki heʻene kolo.
11 Un dienvidu ķēniņš apskaitīsies un celsies un karos ar viņu, ar ziemeļa ķēniņu, un šis gan sakrās lielu pulku, bet šis pulks taps nodots viņa rokā.
Pea ʻe ngaue ʻae tuʻi ʻoe potu tonga ʻi he tuputāmaki kiate ia, pea ʻe haʻu ia ʻo tau mo ia, ʻio, mo e tuʻi ʻoe potu tokelau; pea ʻe fokotuʻu ʻe ia ʻae fuʻu tokolahi kiate ia, ka e tuku ʻae fuʻu tokolahi ki hono nima.
12 Kad tas pulks celsies, tad viņa sirds leposies, un viņš noguldīs daudz tūkstošus; taču viņš nedabūs virsroku.
Pea ʻoka ne ka fetuku atu ʻae fuʻu tokolahi, ʻe fakahikihiki hono loto; pea te ne lī ki lalo ʻae ngaahi toko mano lahi: ka e ʻikai te ne mālohi ai.
13 Jo ziemeļa ķēniņš atkal sakrās lielāku pulku, nekā tas pirmais, un pēc kādu gadu laika viņš nākdams atnāks ar lielu spēku un ar lielu varu.
He koeʻuhi ʻe toe haʻu ʻae tuʻi ʻoe potu tokelau, pea te ne ʻomi mo e fuʻu tokolahi, ʻo lahi hake ʻi he ʻuluaki, ʻoku pau pe ke toe hoko mai ia mo e fuʻu kau tau, pea mo e koloa lahi, ʻoka hili ʻae ngaahi taʻu.
14 Un tanī laikā daudzi celsies pret dienvidu ķēniņu, un kādi varmāki no taviem ļaudīm lepni pacelsies, lai praviešu parādīšana piepildās, bet tie kritīs.
Pea ʻi he ngaahi kuonga ko ia ʻe tuʻu hake ʻae tokolahi ki he tuʻi ʻoe potu tonga; pea ko e kau kaihaʻa ʻi hoʻo kakai foki, te nau hakeakiʻi ʻakinautolu ke fakatuʻumaʻu ʻae meʻa hā mai; ka te nau hinga.
15 Un ziemeļa ķēniņš nāks un uzmetīs vaļņus un uzņems stipru pilsētu, un dienvidu karaspēki nepastāvēs, nedz viņa izlasītie ļaudis, pat tiem spēka nebūs pastāvēt.
Ko ia ʻe haʻu ʻae tuʻi ʻoe potu tokelau, pea keli kolo, pea ʻe ikuʻi ʻae ngaahi kolo kuo ʻāʻi mālohi: pea ko e mahafu ʻoe potu tonga ʻe ʻikai faʻa taʻofi ki ai, pe ko ʻene kakai fili, pea ʻe ʻikai siʻi ha mālohi ke taʻofi.
16 Bet kas pret viņu nāks, darīs, kas viņam patīk, jo neviens viņa priekšā nepastāvēs. Viņš apmetīsies arī tai mīlīgā zemē un to postīs ar savu roku.
Ka ko ia ʻoku haʻu kiate ia ʻe fai ʻe ia ʻa ʻene faʻiteliha, pea ʻe ʻikai faʻa tuʻu ha tokotaha ʻi hono ʻao: pea ʻe tuʻu ia ʻi he fonua ʻoe monūʻia, pea ʻe fakaʻauha foki ia ʻi hono nima.
17 Un viņš taisīsies nākt ar visu savu valsts spēku, un līgs mieru ar to un tam dos vienu meitu par sievu, gribēdams to zemē gāzt, bet tas nenotiks un neizdosies.
Pea ʻe fakahangatonu hono mata foki ke hū ki ai mo e mālohi kotoa ʻo hono puleʻanga, mo e matamata fai totonu; ʻe pehē pe ʻene fai: pea neongo ʻene foaki kiate ia ʻae fungani ʻi he kau fefine, ke kākaaʻi: ka ʻe ʻikai tuʻumaʻu ia kiate ia, pe kau mo ia.
18 Pēc viņš griezīsies pret tām salām un uzņems daudz, bet viens karavirsnieks darīs viņa nievāšanai galu un viņam atmaksās to nievāšanu.
Pea hili ia ʻe fakahangatonu, hono mata ki he ngaahi ʻotu motu, pea te ne maʻu ia ʻo lahi: ka e ʻi ai ʻae ʻeikitau ʻe taha te ne fakangata ʻa ʻene polepole mai, pea ʻe liliu ʻe ia ʻae manuki ke toe hoko kiate ia pe.
19 Tā viņš griezīsies atpakaļ uz savas zemes stiprām pilīm un piedauzīsies un kritīs, ka nekur vairs netaps atrasts.
Pea hili ia te ne toki fakahangatonu hono mata ke ʻalu ki he kolo ʻo hono fonua: ka te ne tūkia mo humu, pea ʻe ʻikai kei ʻiloʻi ia.
20 Un viņa vietā celsies viens, kas izsūtīs plēsējus uz savas valsts godību, bet viņš pa kādām dienām taps salauzts, ne caur dusmību, ne caur karu.
Pea ʻe toki tuʻu hake ʻi hono tuʻunga ʻoʻona ha taha fakatupu tukuhau ʻi he nāunau ʻoe puleʻanga: ka e ʻaho siʻi pe pea ʻe ʻauha ia, ka e ʻikai ʻi he ʻita, pe ʻi he tau.
21 Un viņa vietā celsies viens nelietis, tam ķēniņa gods nav dots, taču viņš nejauši nāks un uzņems valsti ar mīkstiem vārdiem.
Pea ʻe tuʻu hake ʻi hono potu ʻoʻona ha tokotaha fakalielia, ʻe ʻikai te nau tuku ki ai ʻae nāunau ʻoe puleʻanga: ka te ne hoko ki ai ʻi he melino, pea te ne maʻu ʻae puleʻanga ʻi he lapu.
22 Un tie karaspēki, kas bija uzplūduši, viņa priekšā taps aizplūdināti un salauzti, ir tas valdnieks, kas viņam biedrs.
Pea ʻe melemo ʻakinautolu ʻi hono ʻao ʻi he malofa mai ʻae mahafutau ʻo hangē ko e vai, pea ʻe maumauʻi ia, ʻio, ʻe ia mo e ʻEiki naʻe fai ʻae fuakava;
23 Jo viņš ar to būs viltīgi apbiedrinājies un celsies un to pārvarēs ar maz ļaudīm.
Pea ka hili ʻa ʻena fai fuakava mo ia, te ne fai kākā: koeʻuhi ʻe haʻu ia, pea te ne hoko ʻo mālohi ka ko e kakai tokosiʻi.
24 Nejauši viņš nāks tanīs bagātās (zemes) vietās, un padarīs, ko ne viņa tēvi, ne tēvu tēvi nebija darījuši; laupījumu un mantu viņš bagāti starp tiem izdalīs, un tam būs nodomi pret tām stiprām pilīm kādu noliktu laiku.
He te ne hoko ʻi he melino pe ʻo maʻu ʻae ngaahi potu koloaʻia ʻoe fonua; pea ʻe fai ʻe ia ʻaia naʻe ʻikai ke fai ʻe heʻene ngaahi tamai, pe ko ʻene ngaahi kui; he te ne tufa kiate kinautolu ʻae meʻa kuo maʻu ʻi he mālohi, mo e meʻa maʻu ʻi he tau, mo e koloa: pea ʻe fai ʻe ia ʻene fakakaukau ki he ngaahi potu mālohi, ʻio, ʻi ha kuonga.
25 Un viņš pamodinās savu spēku un savu sirdi pret dienvidu ķēniņu ar lielu karaspēku, un dienvidu ķēniņš taisīsies uz karu pret viņu ar varen lielu un stipru karaspēku, bet viņš nepastāvēs, jo viltība pret viņu taps izdomāta.
Pea te ne langaʻi ʻene mālohi, pea ʻe toʻa hono loto ki he tuʻi ʻoe potu tonga mo e fuʻu kau tau; pea ʻe ngaue ʻae tuʻi ʻoe potu tonga ke tau mo e kau tau tokolahi fakamanavahē; ka e ʻikai te ne tuʻumaʻu: koeʻuhi te nau fakakaukauʻi ʻae ngaahi tauhele kiate ia.
26 Un kas viņa maizi ēdīs, tie viņu gāzīs postā, un viņa (ziemeļa puses ķēniņa) karaspēks ielauzīsies, un daudz nokauti kritīs.
ʻIo, ʻakinautolu ʻoku kai ʻi heʻene meʻakai, te nau tāmateʻi ia, pea ko ʻene kautau ʻe movete: pea ʻe tō ʻo mate ʻae tokolahi.
27 Un šo abēju ķēniņu sirds uz to stāvēs, ka tie varētu ļaunu darīt (viens otram), un pie viena galda tie viltīgi runās, bet tiem tā neizdosies, jo tas gals vēl ir nolikts uz citu laiku.
Pea ʻe loto ʻae ongo tuʻi ni fakatouʻosi pe ke fai kovi, pea te na lea loi ʻi he keinangaʻanga pe taha ka e ʻikai lava: he ko e ngataʻanga ʻe hoko pe ia ʻi he kuonga kuo kotofa.
28 Un viņš griezīsies atpakaļ uz savu zemi ar lielu mantu, un viņa sirds stāvēs pret to svēto derību, un viņš to izdarīs un griezīsies atpakaļ uz savu zemi.
“Pea ʻe toki foki atu ia ki hono fonua mo e koloa lahi; pea ʻe kovi hono loto ki he fuakava māʻoniʻoni; pea te ne fai ʻae ngaahi meʻa lahi, pea foki atu ki hono fonua.
29 Bet savā laikā viņš atkal nāks un celsies pret dienasvidu, bet tā pēdējā reize nebūs kā tā pirmā.
Pea ʻi he kuonga kuo tuʻutuʻuni te ne foki mai, pea haʻu ki he potu tonga; ka e ʻikai hangē ko e fuofua haʻu, pe ko ia kimui.
30 Jo lielas laivas no Ķitim nāks pret viņu, tādēļ viņš ar bailību taps apņemts un griezīsies atpakaļ un apskaitīsies pret to svēto derību un to izdarīs, un atpakaļ griezdamies viņš tos ņems vērā, kas atkāpjas no tās svētās derības.
Koeʻuhi ʻe haʻu kiate ia ʻae ngaahi vaka mei Kitimi: ko ia te ne mamahi ai, pea foki, pea ʻe lahi ʻene ʻita ki he fuakava māʻoniʻoni: ʻe pehē ʻa ʻene fai; ʻio, ʻe liu mai ia, pea toki alea mo kinautolu ʻoku siʻaki ʻae fuakava māʻoniʻoni
31 Un tad no viņa celsies karapulki, kas sagānīs to svēto vietu, to pili, un atņems dienišķo upuri un darīs negantību un postu.
Pea ʻe tuʻu ʻae mahafutau ʻo kau mo ia, pea te nau fakaʻuliʻi ʻae potu tapu ʻoe mālohi pea te nau ʻave ʻae feilaulau ʻaho, pea te nau fokotuʻu ʻae meʻa fakalielia ʻoku fakaʻulia.
32 Un ar mīkstiem vārdiem viņš atvils tos, kas bezdievīgi pārkāpj derību; bet tie ļaudis, kas savu Dievu pazīst, stipri rādīsies, un tiem izdosies.
Pea te ne fakalotokoviʻi ʻi he lapu ʻakinautolu ʻoku fai kovi ki he fuakava, ka e mālohi ʻakinautolu ʻoku ʻilo honau ʻOtua, pea te nau fai meʻa lahi.
33 Un tie prātīgie starp ļaudīm daudz citus pamācīs, bet kritīs caur zobenu un caur liesmām, caur cietumu un aplaupīšanu kādu laiku.
Pea ko kinautolu ʻoku poto ʻi he kakai, te nau akonekina ʻae tokolahi: ka te nau tō ʻi he heletā, mo e afi, mo e pōpula, mo e fakamālohi, ʻo ʻaho lahi.
34 Kad tie nu tā kritīs, tad tiem ar mazu palīgu taps palīdzēts, bet daudz pie tiem piestāsies ar viltu.
Pea ʻoka nau ka tō, ʻe tokoni ʻakinautolu ʻaki ʻae tokoni siʻi: ka e pikitai ʻae tokolahi kiate kinautolu ʻi he lapu.
35 Un no tiem prātīgiem citi kritīs, ka top kausēti viņu vidū un šķīstīti un iztīrīti līdz pat beidzamam galam; jo tas vēl iet līdz noliktam laikam.
Pea ʻe tō ha niʻihi ʻiate kinautolu ʻoku poto, koeʻuhi ke ʻahiʻahiʻi ʻakinautolu, pea ke fakamaʻa, mo fakahinehina, ʻo aʻu ki he kuonga ʻoe ngataʻanga: koeʻuhi ʻoku kei ai ʻae kuonga kuo tuʻutuʻuni.
36 Un tas ķēniņš darīs, kas viņam patīk, un paaugstināsies un lielīsies pret visu, kas ir dievs, un pret to stipro Dievu, kas pār visiem dieviem, tas runās negantas lietas, un tam laimēsies līdz kamēr tās dusmas beigsies; jo kas nospriests, tas notiks.
Pea ʻe fai ʻe he tuʻi ʻo fakatatau mo hono loto; pea te ne hakeakiʻi ʻe ia ia, mo fakahikihikiʻi ia ʻi he ngaahi ʻotua kotoa pē, pea te ne lea ʻaki ʻae ngaahi meʻa fakamanavahē ki he ʻOtua ʻoe ngaahi ʻotua, pea ʻe monūʻia ia, kaeʻoua ke kakato ʻae houhau: he ko ia kuo tuʻutuʻuni ʻe fai pe ia.
37 Un savu tēvu dievus tas neliks vērā nedz sievu iekārošanu, tas arī nekādu dievu necienīs, jo tas paaugstināsies pār visu.
Pea ʻe ʻikai te ne tokanga ki he ʻOtua ʻo ʻene ngaahi tamai, pe ko e holi ki he fefine, pe tokanga ki ha ʻotua ʻe taha: he koeʻuhi te ne hakeakiʻi ia ke māʻolunga ʻi he ngaahi meʻa kotoa pē.
38 Bet tai vietā tas godās cietokšņa dievu, dievu, ko viņa tēvi nav pazinuši, to tas godās ar zeltu, sudrabu, dārgiem akmeņiem un citām dārgām lietām.
Ka e fakaʻapaʻapa ia ki he ʻotua ʻoe mālohi, pea ko e ʻotua naʻe ʻikai ʻilo ʻe heʻene ngaahi tamai, te ne fakaʻapaʻapa ki ai ʻaki ʻae koula mo e siliva, pea mo e ngaahi maka koloa, mo e ngaahi meʻa ʻoku fai ki ai ʻae manako.
39 Un tām stiprām pilīm tas gādās sveša dieva ļaudis, un ko tas atzīs, tiem tas dos lielu godu, un liks tiem valdīt pār daudziem, un izdalīs zemi par algu.
ʻE pehē pe ʻene fai ʻi he ngaahi potu mālohi, mo e ʻotua foʻou, ʻaia te ne fakahā mo fakanāunauʻia: pea te ne fai ke nau pule ki he tokolahi; pea te nau vahevahe ʻae fonua koeʻuhi ke maʻu koloa.
40 Un gala laikā dienvidu ķēniņš ar to badīsies, un ziemeļa ķēniņš lauzīsies pret viņu ar ratiem un jātniekiem un lielām laivām un nāks uz tām zemēm un tās pārplūdīs un izstaigās.
“Pea ʻi he kuonga ʻamui ʻe fakatuʻotuʻa ʻae tuʻi ʻoe potu tonga kiate ia: pea ʻe ʻoho kiate ia ʻae tuʻi ʻoe potu tokelau ʻo hangē ko e ʻahiohio, mo e ngaahi saliote, mo e kau tau heka hoosi, pea mo e ngaahi vaka lahi; pea te ne hū ki he ngaahi fonua, pea te ne mafola atu ai
41 Un viņš nāks uz to mīlīgo zemi, un daudzi kritīs, bet šie taps izglābti no viņa rokas: Edoms un Moabs un Amona bērnu lielā puse.
Te ne hū foki ki he fonua ʻoe monūʻia, pea ʻe lahi ʻae fonua kehekehe ʻe fulihi: ka e hao pe mei hono nima ʻae ngaahi fonua ni, ʻio, ʻa ʻItomi mo Moape, mo e tokolahi ʻi he fānau ʻa ʻAmoni.
42 Un viņš izstieps savu roku pār zemēm, arī Ēģiptes zeme neizbēgs.
Te ne mafao atu hono nima foki ki he ngaahi fonua; pea ʻe ʻikai hao ʻae fonua ʻo ʻIsipite.
43 Un viņš valdīs pār zelta un sudraba mantām un pār visām dārgām Ēģiptes lietām, un Lībieši un Moru ļaudis viņam klausīs.
Pea te ne pule ki he koloa, ʻoe koula, mo e siliva, pea mo e ngaahi meʻa mahuʻinga kotoa pē ʻo ʻIsipite: pea ko e kau Lipea mo e kau ʻItiopea, te nau muimui ʻiate ia.
44 Bet baumas no rīta puses un ziemeļa puses viņu iztrūcinās, tādēļ viņš celsies ar lielu bardzību, daudz nomaitāt un izdeldēt.
Ka te ne mamahi ʻia ʻi he ongoongo mei he potu hahake, pea mo e potu tokelau, ko ia te ne ʻalu atu ʻi he ʻita lahi, ke fakaʻauha mo fakaʻosiʻosingamālie ʻae tokolahi.
45 Un viņš uzcels savas teltis starp tām jūrām pie tās mīlīgās zemes svētā kalna, un viņam nāks savs gals, un nebūs palīga.
Pea te ne fokotuʻu ʻae ngaahi fale fehikitaki ʻo hono nofoʻanga ʻi he vahaʻa ʻoe ngaahi tahi ʻi he moʻunga tapu mo nāunauʻia; kae hoko pe ʻa hono ngataʻanga, pea ʻe ʻikai ha taha ʻe tokoni kiate ia.”
