Amosa 7

1 Tas Kungs Dievs man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Viņš rādīja siseņus, kad atāls sāka augt, un redzi, atāls bija audzis pēc ķēniņa pļaušanas.

‌ʻOku pehē hono fakahā mai kiate au ʻe he ʻEiki ko e ʻOtua; pea vakai, naʻa ne ngaohi ʻae ngaahi heʻe ʻi he kamataʻanga ʻoe tupu hake ʻae taʻu tokamui; pea vakai, ko e tokamui ia hili ʻae tuʻusi maʻa e tuʻi.

2 Un kad tie zāli zemes virsū visnotaļ bija aprijuši, tad es sacīju: Kungs Dievs, piedod jel! Kā Jēkabs varēs pastāvēt, jo viņš ir mazs.

Pea naʻe hoko, hili ʻenau kai ʻo ʻosi ʻae mohuku ʻoe fonua, pea ne u pehē, “ʻE Sihova ko e ʻOtua, ʻoku ou kole kiate koe, ke ke fakamolemole: ʻe toetuʻu ʻa Sēkope ia hai? He ʻoku siʻi ia.”

3 Tad Tam Kungam bija žēl; tas nenotiks, sacīja Tas Kungs. -

Naʻe fakatomala ʻa Sihova ʻi he meʻa ni: ʻoku pehē ʻe Sihova, “ʻE ʻikai hoko ia.”

4 Atkal Tas Kungs Dievs man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Tas Kungs Dievs sauca un gribēja ar uguni sodīt, un tas jau norija to lielo jūru un aprija arī vienu zemes gabalu.

‌ʻOku pehē hono fakahā mai kiate au ʻe he ʻEiki ko e ʻOtua; pea vakai, naʻe ui ʻe he ʻEiki ko e ʻOtua ke tau ʻaki ʻae afi, pea naʻa ne kai ʻae moana lahi, pea ne folo ʻae vahe ʻe taha?

5 Tad es sacīju: Kungs Dievs, mitējies jel! Kā Jēkabs varēs pastāvēt, jo viņš ir mazs.

Pea naʻaku toki pehē, ʻE Sihova ko e ʻOtua, “ʻOku ou kole kiate koe ke tuku ʻā: ʻe toetuʻu ʻa Sēkope ʻia hai? He ʻoku siʻi ia.”

6 Tad tas Tam Kungam bija žēl; ir tas nenotiks, - sacīja Tas Kungs Dievs.

Naʻe fakatomala ʻa Sihova ʻi he meʻa ni: ʻoku pehē ʻe he ʻEiki ko e ʻOtua, “ʻE ʻikai hoko eni foki.”

7 Atkal viņš man šādu lietu lika redzēt, un redzi, Tas Kungs stāvēja uz stāva mūra, un lote(svina svērtenis) bija Viņa rokā.

Naʻe pehē ʻene fakahā mai ia kiate au: pea vakai, naʻe tuʻu ʻae ʻEiki ʻi he fukahi ʻā naʻe ngaohi ki he afo fuofua, pea naʻe ʻai ʻae afo fuofua ʻi hono nima.

8 Un Tas Kungs sacīja uz mani: ko tu redzi, Amos? Tad es sacīju: loti. Tad Tas Kungs sacīja: redzi, Es pielikšu loti vidū Maniem Israēla ļaudīm, un viņus vairs netaupīšu;

Pea naʻe pehē ʻe Sihova kiate au, “ʻAmosi, ko e hā ʻoku ke mamata ai?” Pea naʻaku pehē, “Ko e afo fuofua.” Pea ne pehē ʻe he ʻEiki, “Vakai, te u ʻai ʻae afo fuofua ki he lotolotonga ʻo hoku kakai ko ʻIsileli: ʻikai te u toe laka ʻiate kinautolu:

9 Bet Īzaka elku kalni taps iznīcināti, un Israēla svētās vietas taps nopostītas, un Es celšos pret Jerobeama namu ar zobenu.

Pea ʻe lala ʻae ngaahi potu māʻolunga ʻo ʻAisake, pea ʻe ngaongao ʻae ngaahi falelotu ʻo ʻIsileli; pea te u tuʻu hake mo e heletā ki he fale ʻo Selopoami.”

10 Tad Amacīja, Bēteles priesteris, sūtīja pie Jerobeama, Israēla ķēniņa, un sacīja: Amos ceļ dumpi pret tevi Israēla nama vidū, zeme nevar panest visus viņa vārdus.

Pea ne toki fekau ʻe ʻAmasia ko e taulaʻeiki ʻi Peteli, kia Selopoami ko e tuʻi ʻo ʻIsileli, ʻo pehē, “Kuo angatuʻu ʻa ʻAmosi kiate koe ʻi he lotolotonga ʻoe fale ʻo ʻIsileli: ʻe ʻikai faʻa kātaki ʻe he fonua ʻa ʻene ngaahi lea kotoa pē.

11 Jo tā saka Amos: Jerobeams nomirs caur zobenu, un Israēls vešus no savas zemes taps aizvests.

Koeʻuhi ʻoku pehē ʻe ʻAmosi, ‘ʻE mate ʻa Selopoami ʻi he heletā, pea ko e moʻoni ʻe taki pōpula ʻa ʻIsileli mei honau fonua ʻonautolu.’”

12 Un Amacīja sacīja uz Amosu: tu redzētāj, ej, bēdz uz Jūda zemi, un ēd tur savu maizi,

Pea ne pehē foki ʻe ʻAmasia kia ʻAmosi, “ʻA koe ʻoku mamata meʻa, ʻalu, puna atu ki he fonua ʻo Siuta, pea kai ai ʻae mā, mo kikite ai:

13 Un sludini tur, bet Bētelē tev joprojām vairs nebūs sludināt, jo te ir ķēniņa svētā vieta, un te ir valsts pilsēta.

Kae ʻoua naʻa toe kikite ʻi Peteli he ko e falelotu ia ʻoe tuʻi, pea ko e nofoʻanga ʻoe tuʻi.”

14 Tad Amos atbildēja un sacīja uz Amacīju: es neesmu pravietis nedz pravieša dēls, bet es esmu lopu gans un lasu meža vīģes;

Pea naʻe tali ʻe ʻAmosi, ʻo ne pehē kia ʻAmasia, “Naʻe ʻikai ko e palōfita au, pe ko e foha ʻo ha palōfita; ko e tangata tauhimanu au, pea ko e tānaki [au ]ʻoe fua ʻoe sukamino:

15 Bet Tas Kungs mani ņēmis no ganāmā pulka, un Tas Kungs uz mani sacījis: ej, sludini Maniem Israēla ļaudīm.

Pea naʻe ʻave au ʻe Sihova ʻi heʻeku muimui ki he fanga manu, pea naʻe pehē ʻe Sihova kiate au, ‘ʻAlu, ʻo kikite ki hoku kakai ko ʻIsileli.’

16 Nu tad, klausi Tā Kunga vārdu! Tu saki: nesludini pret Israēli un nemāci pret Īzaka namu.

Pea ko eni, fanongo koe ki he folofola ʻa Sihova: ʻoku ke pehē, ‘ʻOua naʻa kikite ki ʻIsileli, pea ʻoua naʻa tō [hoʻo lea ]ki he fale ʻo ʻAisake.’

17 Tādēļ, tā saka Tas Kungs: tava sieva pilsētā taps par mauku, un tavi dēli un tavas meitas kritīs caur zobenu, un tava zeme taps mērota un izdalīta, un tu mirsi nešķīstā zemē, un Israēls vešus no savas zemes taps aizvests.

Ko ia ʻoku pehē ʻe Sihova; ‘ʻE hoko ho uaifi ko e fefine feʻauaki ʻi he kolo, pea ko ho ngaahi foha mo ho ngaahi ʻofefine, ʻe tō ʻi he heletā, pea ʻe vahevahe ho fonua ʻaki ʻae afo; pea te ke mate ʻi ha fonua pani ʻuli: pea ʻe ʻalu moʻoni ʻa ʻIsileli mei hono fonua ki he pōpula.’”