Amosa 1
1 Šie ir Amosa, Tekoas avju gana, vārdi, ko viņš ir redzējis pār Israēli Uzijas, Jūda ķēniņa, dienās, un Jerobeama, Jehoas dēla, Israēla ķēniņa, dienās, divus gadus priekš tās zemes trīcēšanas.
Ko e ngaahi lea ʻa ʻAmosi, ʻaia naʻe ʻi he kau tauhimanu ʻo Tikoa, ko e meʻa naʻa ne mamata ai ʻoku kau ki ʻIsileli ʻi he ngaahi ʻaho ʻo ʻUsaia ko e tuʻi ʻo Siuta, pea ʻi he ngaahi ʻaho ʻo Selopoami ko e foha ʻo Soasi ko e tuʻi ʻo ʻIsileli, ʻi hono ua taʻu naʻe muʻomuʻa ʻi he mofuike.
2 Un viņš sacīja: Tas Kungs rūc no Ciānas un paceļ Savu balsi no Jeruzālemes, ka ganības bēdājās, un Karmeļa galva nokalst.
Pea naʻa ne pehē, “ʻE ʻuʻulu ʻa Sihova mei Saione, pea ʻe fakaongo hono leʻo mei Selūsalema; pea ko e ngaahi fale ʻoe kau tauhimanu ʻe tangi, pea ʻe mōmoa ʻae tumutumu ʻo Kameli.”
3 Tā saka Tas Kungs: treju vai četru Damaskus pārkāpumu dēļ - to Es nenovērsīšu, - tāpēc ka tie Gileādu kūluši ar asiem dzelzs spriguļiem,
ʻOku pehē ʻe Sihova; “Koeʻuhi ko e talangataʻa ʻe tolu ʻa Tamasikusi, pea mo hono fā, ʻe ʻikai te u fakaafe ʻae tautea mei ai; he kuo nau haha ʻa Kiliati ʻaki ʻae ngaahi meʻa haha ukamea:
4 Tāpēc Es sūtīšu uguni Azaēļa namā, tas aprīs BenHadada skaistās pilis.
Pea te u fekau ʻae afi ki he fale ʻo Hasaeli, ʻaia te ne kai ʻo ʻosi ʻae ngaahi fale fakaʻeiʻeiki ʻo Penihatati.
5 Un Es salauzīšu Damaskus aizšaujamo un izdeldēšu tos iedzīvotājus no Avenas ielejas un to, kas scepteri tur no BetEdenas; un Sīrijas ļaudis taps aizvesti uz Ķiru, saka Tas Kungs.
Te u fesiʻi foki ʻae vaʻa ʻo Tamasikusi, pea te u motuhi ʻae kakai mei he toafa ko ʻAveni, pea mo ia ʻoku maʻu ʻae tokotoko mei he fale ʻo ʻIteni: pea ʻe ʻalu pōpula ʻae kakai Silia ki Kili,” he ʻoku pehē ʻe Sihova.
6 Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Gacas pārkāpumu dēļ, - to Es nenovērsīšu, - tādēļ ka tie (Manus ļaudis) lielā pulkā aizveduši, tos nodot Edomam,
ʻOku pehē ʻe Sihova; “Koeʻuhi ko e talangataʻa ʻe tolu ʻa Kesa, pea mo hono fā, ʻe ʻikai te u fakaafe [ʻae tautea ]mei ai; he naʻa nau ʻave pōpula ʻae kau pōpula kotoa pē, koeʻuhi ke nau tuku ʻakinautolu ki ʻItomi:
7 Tādēļ Es sūtīšu uguni Gacas mūros, tas aprīs viņas skaistos namus.
Ka te u fekau ʻae afi ki he ʻā ʻo Kesa, ʻaia te ne kai ʻo ʻosi ʻae ngaahi fale fakaʻeiʻeiki ʻi ai:
8 Un Es izdeldēšu tos iedzīvotājus no Ašdodas, un, kas scepteri tur, no Askalonas, un Es griezīšu Savu roku pret Ekronu, ka bojā ies viss Fīlistu atlikums, saka Tas Kungs Dievs.
Pea te u motuhi ʻae kakai mei ʻAsitoti, pea mo ia ʻoku maʻu ʻae tokotoko mei ʻAsikeloni, pea te u hiki hoku nima ki ʻEkiloni: pea ko e toenga ʻoe kau Filisitia ʻe ʻauha,” he ʻoku pehē ʻe Sihova.
9 Tā saka Tas Kungs: treju vai četru Tirus pārkāpumu dēļ, - to Es nenovērsīšu, - tāpēc ka tie Manus ļaudis lielā pulkā nodevuši Edomam un nav pieminējuši brāļu derību,
ʻOku pehē ʻe Sihova; “Koeʻuhi ko e talangataʻa ʻe tolu ʻa Taia, pea mo hono fā, ʻe ʻikai te u fakaafe [hono tautea ]ʻo ia; he naʻa nau tuku ʻae kau pōpula kotoa pē ki ʻItomi, pea naʻe ʻikai te nau manatuʻi ʻae fuakava fakakāinga:
10 Tāpēc Es sūtīšu uguni Tirus mūros, un tas aprīs viņa skaistos namus.
Ka te u fekau ʻae afi ki he ʻā ʻo Taia, ʻaia te ne kai ʻo ʻosi ʻae ngaahi fale fakaʻeiʻeiki ʻi ai.”
11 Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Edoma pārkāpumu dēļ, - to Es nenovērsīšu, - tāpēc ka viņš savu brāli ar zobenu vajājis, un savu mīlestību iznīcinājis un savā bardzībā arvien plosās un patur mūžam savas dusmas,
ʻOku pehē ʻe Sihova; “Koeʻuhi ko e talangataʻa ʻe tolu ʻa ʻItomi, pea mo hono fā, ʻe ʻikai te u fakaafe [hono tautea ]ʻo ia; he naʻa ne tuli hono tokoua ʻaki ʻae heletā, pea naʻe liʻaki ʻae manavaʻofa, pea naʻe haeʻi ʻe ia ʻi heʻene ʻita maʻuaipē, pea naʻa ne fakatolonga ʻene lili ʻo taʻengata:
12 Tāpēc Es sūtīšu uguni Temanā, tas aprīs Bocras skaistos namus.
Ka te u fekau ʻae afi ki Timani, ʻaia ʻe kai ʻo ʻosi ʻae ngaahi fale fakaʻeiʻeiki ʻo Posila.”
13 Tā saka Tas Kungs: triju vai četru Amona bērnu pārkāpumu dēļ - to Es nenovērsīšu, - tāpēc ka tie Gileādas grūtās sievas uzšķērduši savas robežas izplest,
ʻOku pehē ʻe Sihova; “Koeʻuhi ko e talangataʻa ʻe tolu ʻae fānau ʻa ʻAmoni, pea mo hono fā, ʻe ʻikai te u fakaafe [honau tautea]; he naʻa nau haeʻi ʻae kau fefine feitama ʻi Kiliati, koeʻuhi ke nau totolo mai honau mata fonua:
14 Tāpēc Es iededzināšu uguni Rabas mūros, tas aprīs viņas skaistos namus, kara dienas kliegšanā un vētras dienas aukā.
Ka te u tutu ʻae afi ʻi he ʻā ʻo Lapa, pea te ne kai ʻae ngaahi fale fakaʻeiʻeiki ʻo ia, ʻi he kaila ʻi he ʻaho ʻoe tau, mo e afā ʻi he ʻaho ʻoe ʻahiohio:
15 Un viņu ķēniņš ies cietumā ar saviem lielkungiem, saka Tas Kungs.
Pea ʻe ʻalu honau tuʻi ki he pōpula, ʻaia mo hono ngaahi houʻeiki fakataha,” ʻoku pehē ʻe Sihova.
