Apustuļu Darbi 15
1 Un kādi no Jūdu zemes nākuši mācīja tos brāļus: ja jūs netopat apgraizīti pēc Mozus bauslības, tad jūs nevarat tapt pestīti.
Avanu avange vaikhile ukhuhuma khu Uyahudi nu khuvvamanyisya avalukkholo, valekhuta, “Mungasite ukhukeketiwa ndi nyikho incha Mose, samukhapokhiwe.”
2 Kad nu Pāvilam un Barnabam liela šķelšanās un apjautāšanās ar viņiem cēlās, tad nosprieda, lai Pāvils un Barnaba un vēl citi kādi no tiem ietu pie tiem apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi šās jautāšanas dēļ.
U Pavuli nu Barnaba vuvilwa navo mbukhanihani navene, avalukholo vakhalamula ukhuta uPauli, Barnaba na avange valotage khu Yelusalemu khu vasukhiwa navavakha ukhugamula ele.
3 Tad nu no tās draudzes pavadīti tie gāja caur Feniķiju un Samariju; un par pagānu atgriešanos stāstīdami, tie visiem brāļiem darīja lielu prieku.
Pwu khwa khusuhiwa khuvene nu mpelela, vakhagendela Foinike na Samaria valekhutangasya ukhusyetuliwa inumbula avakhelunga. Vakhagega ulukhovokho khu valokolo voni,
4 Un uz Jeruzālemi nākuši, tie tapa uzņemti no tās draudzes un tiem apustuļiem un tiem vecajiem, un pasludināja, kādas lietas Dievs ar tiem bija darījis.
Vuwinchile khu Yelusalemu, vakhopelelwa navampelela na vasukhiwa na vavakha, vakhavapangela imbombo nchoni inchavombile Unguluve khuvene.
5 Bet no tās farizeju šķiras kādi cēlās, kas bija tapuši ticīgi, sacīdami: “Tos būs apgraizīt un tiem būs pavēlēt, Mozus bauslību turēt.”
Pwu avange avanu aveedikhe, avavale ndipuga elya Valongonchi, vakhema nukhuta, “lononu ukhuvakheketa nukhuvalagela ukhwibata indagelo incha Mose.”
6 Un tie apustuļi un vecaji sapulcējās, spriest par šo vārdu.
Pwu avasukhiwa na vavakha vakhema paninie ukhulesagela elimenu elyo.
7 Bet kad daudz apjautāšanās notika, tad Pēteris cēlās un uz tiem sacīja: “Vīri, brāļi, jūs zināt, ka Dievs pagājušos laikos mūsu starpā ir izvēlējis, ka caur manu muti pagāni evaņģēliju dzirdētu un ticētu.
Vuvenchovanchinje, Peteli akhema nu khuchova khuvene, “Valokholo mulumanyile ukhuta imisekhe eminonu egelutile Unguluve avombile uvukhale khulyofwe, ukhuta ndomo gwango avakhelunga vapulekhe elimenyu lya Nguluve, nu khwedekha.
8 Un Dievs, tas siržu manītājs, tiem liecību ir devis, tā Svēto Garu tiem dodams, tā kā mums.
Unguluve, uveanchimanyile inumbula, ikhovavula, ikhovapa Umepo Umbalanche, ndavovwa avombile khulyofwe;
9 Un nekādu starpību nav darījis starp mums un viņiem, viņu sirdis šķīstīdams caur ticību.
satesaninche ukhusita ukhuhwanene ufwe navene, akhanchivekha inumbula inchavene ukhuva nonu nu lwidekho.
10 Tad nu ko jūs Dievu kārdināt, uz mācekļu kaklu likdami jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs nespējam panest?
Pwu, khekhi mukhogela Unguluve ukhuta muvekwe iyikhongelwa mu singo incha vakhongi fifyo na vadadavetu fyavatohile ukhusipa?
11 Bet caur Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastību mēs ticam tapt izglābti, tā kā arī viņi.”
Ulwa khuva twihwedekha ukhuta twikha uvwupokhi khu luhungu lwa Ntwa uYiisu, ndavovwa vale
12 Un viss tas pulks cieta klusu un klausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pie pagāniem.
Ululundamano lwoni lukhanchiga mie vwuvikhuvapalehencha uBarnaba nu Pauli vwuvihomia elimenyu elya fikhwani ni fidekho fifyo Unguluve avombile paninie navene nava khelinga.
13 Un kad šie beidza runāt, tad Jēkabs atbildēja sacīdams: “Vīri, brāļi, klausiet mani.
Vwu velekhilwe ukhunchova, Yakobo akhanda akhata, “Valokholo mumolekhenche.
14 Sīmanis ir stāstījis, kā Dievam pirmoreiz paticis no pagāniem ļaudis pieņemt pie Sava vārda;
Simoni avavolile ukhuta Unguluve khuluhungu avatangile avakhelunga nu khuhoma khuvene avakhave avanu khu litawa lya mwene.
15 Un ar to praviešu vārdi saskan, kā ir rakstīts:
Amamenyu ga vanyamalago gihwedekhananele ndavovwa lesimbiwe.
16 “Pēc tam Es atgriezīšos un atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo dzīvokli, un kas pie tā izlauzts, to Es atkal uztaisīšu un uzcelšu;
'Vwu nchivombikhe inchi nelavwuya khunjenga elyeve lya Daudi, elegwile pasi; yanikhwimikha nukhutesania ukhunengekha,
17 Lai tie atlikušie cilvēki To Kungu meklē, arī visi pagāni, pār kuriem Mans vārds ir piesaukts, - tā saka Tas Kungs, kas to visu dara.”
pwu avanu vava vasigile vandondage Untwa, popaninie na vanu Avakhelunga avelangilwe khu litawa lyango.'
Uvwu vwunchova Untwa oveavombile imbombo inchi inchimanyelihihe ukhuhoma khatale. (aiōn g165)
19 Tāpēc es spriežu, ka tos nebūs apgrūtināt, kas no pagāniem pie Dieva atgriežas.
Pwu leno, uvutangeli vwango vwu uvu, ukhuta tusite ukhuvagatanche Avakhelunga vavo vamwedikhe Unguluve;
20 Bet ka tiem būs rakstīt, lai sargās, ka neapgānās ar elka dieviem un maucību un nožņaugto un asinīm.
pwu tusimbe khuvene ukhuta vave khutali nu vunangi uvwa fikhwani, uvunogwe uvwa mbivi nu fifyo finyongotolilwe, nu nkhisa.
21 Jo Mozum ir no veciem laikiem pa visām pilsētām savi sludinātāji, un viņš ik svētdienas top lasīts baznīcās.”
Ukhuhuma ifipapo ifya vakhetali khuvale avanu vavo khela n-jini avilumbelela nu khumwemba uMose mu masinagogi mu Sabato.”
22 Tad tiem apustuļiem un vecajiem un visai draudzei patika, no viņiem izvēlētus vīrus ar Pāvilu un Barnabu uz Antioķiju sūtīt: Jūdu, ar pavārdu Barsaba, un Sīlāsu, vīrus, kas bija augstā godā pie tiem brāļiem,
Pwu yekhavonekha ukhuvakhosovya avasukhiwa na vavakhe, nu umpelela gyoni, ukhung'ala uYuda uveaelangwagwa Barsaba, nu Silas, avale valongonchi va mpelela, nu khuvasukhe khu Antiokia nu Pauli nu Barnaba.
23 Un caur viņu rokām tā rakstīt: “Tie apustuļi un tie vecaji un tie brāļi prieku vēlē tiem brāļiem, kas pagāni bijuši un ir Antioķijā un Sīrijā un Ķiliķijā.
Vasimbile ukhuta, “Vasukhiwa, vavakha na valokholo, khu valokholo Vankhelunga avale khu Antiokia, Shamu nu Kilikia, tukhuvaponia.
24 Kad mēs esam dzirdējuši, ka kādi no mums izgājuši, jūs ar vārdiem sajaukt un jūsu dvēseles darīt šaubīgas, sacīdami, ka jums būs likties apgraizīties un bauslību turēt, kuriem mēs to neesam pavēlējuši,
Twapolikhe ukhuta khule vanu vavo satwavape ululagelo ulwa, vakhumile khulyofwe nu khuvagatancha khu vumanyisi uvwukhuvapelela uvugatafumu numbula nchenyo.
25 Tad mēs vienis prātis palikuši nospriedām, izvēlētus vīrus pie jums sūtīt ar Barnabu un Pāvilu, mūsu mīļiem,
Pwu luvile lunonu khu twevoni ukhuhaga avanu nu khuvasukha khulyomwe ne vagane vetu uBranaba nu Pauli,
26 Kas savas dvēseles ir nodevuši par mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu.
avanu vavo vaekhominche uvwumi vwa vene khu litawa lya Ntwa Yiisu Kriste.
27 Tad mēs Jūdu un Sīlasu esam sūtījuši, kas to pašu arī ar vārdiem pasacīs.
Pwu tavasukhile uYuda nu Sila, vikhovavola imbombo nchichicho.
28 Jo tam Svētam Garam un mums ir paticis, jums nekādu nastu vairāk neuzlikt, kā vien šīs vajadzīgas lietas:
Ulwakhuva yavonikhe ukhuva lunonu khu Mepo Umbalanche na khulyofwe, ukhusita ukhuvapelela ifinu ifinchitu ukhulutelela imbombo incha khuva mu mbolongolo:
29 Ka jums būs sargāties no elkadievu upuriem un no asinīm un no nožņaugtā un no maucības; kad jūs no šīm lietām sargāsities, tad jūs labi darīsiet. Dzīvojiet veseli.”
ukhuta msyetukhe ukhuhuma khu finu ifilakhiwe khu fikhwani, unkisa, ifinu iyinyongiwe. Nu uvuligu.”
30 Tad nu tie tapa atlaisti un nāca uz Antioķiju, un to draudzi sapulcējuši, iedeva to grāmatu.
Pwu vavo wapanchanile, vakhihela khu Antiokia; vwu valundamine ululundamano pwu paninie, vakhehelekha ekhalata.
31 Un to lasījuši šie priecājās par to iepriecināšanu.
Vwu vayembilwe, vakhahovokha ukhukanganchwa inumbula.
32 Bet Jūda un Sīlas, kas paši arīdzan bija pravieši, tos brāļus pamācīja ar daudz vārdiem un tos stiprināja.
U Yuda nu Sila, na avanyamalago, vavahanginche avalokholo khu mamenyu mingi nu khuvapa amakha.
33 Un kādu laiku tur palikuši, tie no tiem brāļiem ar mieru tapa atlaisti pie tiem apustuļiem.
Vwu vatamile misekhe ukhwa, vakhapanchanila khu lukhungu ukhuhome khu valukholo khu vavo vakhavasukhile.
34 (Un Sīlasam patika tur palikt.)
35 Bet Pāvils un Barnaba palika Antioķijā, ar daudz citiem mācīdami un Tā Kunga vārdu sludinādami.
U Pauli ne vange avatamaga khu Antiokia paninie na vange vingi, pwu vamanyisye nu khulambelela elimenyu lya Ntwa.
36 Un pēc kādām dienām Pāvils sacīja uz Barnabu: “Iesim atkal un pa visām pilsētām, kur Tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim savus brāļus, kā tiem klājas.”
Vwu galutile amanchuva madebe Pauli akhata khwa Barnaba, “Ole leno tavuye khuhovagendela avalokholo mumwa twalombelile elimenyu lya Ntwa, nu khuvalola vovalevwo.
37 Un Barnaba deva to padomu, Jāni, kas top saukts Marks, ņemt līdz.
U Barnaba akhanogwa ukhuluta neve nu Yohani uveatambuliwagwa Marko.
38 Bet Pāvils negribēja tādu līdz ņemt, kas no viņiem bija atkāpies Pamfilijā un ar viņiem nebija līdz gājis pie darba.
U Pauli akhasaga ukhuta salwiva lunonu ukhuntola uMarko, yoywa avalekhile khu Pamfilia akhasita ukhuvombania embombo.
39 Par to notika sariebšanās, tā ka tie viens no otra šķīrās, un ka Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru.
Pwu lukhahomela ukhukhanekhena ukhuvakha bakhalekhehana, uBarnaba akhantola uMarko vakhalutania mu mbwato khu Kipro,
40 Bet Pāvils Sīlasu izvēlējies izgāja, Dieva žēlastībai no tiem brāļiem pavēlēts.
U Pavuli akhang'ala nu Sila nu khuhega, vwuvupelile ulukhungu lwa Ntwa ukhuhuma khu valokholo.
41 Un viņš pārstaigāja Sīriju un Ķiliķiju, tās draudzes stiprinādams.
Akhaluta ukhugendela khu Shamu na Kilikia, alekhungekhenganche imipelela.
