Apustuļu Darbi 15
1 Un kādi no Jūdu zemes nākuši mācīja tos brāļus: ja jūs netopat apgraizīti pēc Mozus bauslības, tad jūs nevarat tapt pestīti.
Then some men came down from Judea and started teaching the brothers, “Unless you are circumcised according to the custom of Moses, you cannot be saved.”
2 Kad nu Pāvilam un Barnabam liela šķelšanās un apjautāšanās ar viņiem cēlās, tad nosprieda, lai Pāvils un Barnaba un vēl citi kādi no tiem ietu pie tiem apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi šās jautāšanas dēļ.
Well this provoked serious dissension and argument between Paul and Barnabas and them, so Paul and Barnabas were appointed, along with certain others of them, to go up to Jerusalem to the apostles and elders about this question.
3 Tad nu no tās draudzes pavadīti tie gāja caur Feniķiju un Samariju; un par pagānu atgriešanos stāstīdami, tie visiem brāļiem darīja lielu prieku.
So being sent on their way by the congregation, they passed through Phoenicia and Samaria, describing the conversion of the Gentiles; and they caused great joy to all the brothers.
4 Un uz Jeruzālemi nākuši, tie tapa uzņemti no tās draudzes un tiem apustuļiem un tiem vecajiem, un pasludināja, kādas lietas Dievs ar tiem bija darījis.
Upon arriving in Jerusalem, they were received by the congregation and the apostles and the elders, and they reported all that God had done with them.
5 Bet no tās farizeju šķiras kādi cēlās, kas bija tapuši ticīgi, sacīdami: “Tos būs apgraizīt un tiem būs pavēlēt, Mozus bauslību turēt.”
But some of the sect of the Pharisees who believed rose up, saying, “It is necessary to circumcise them, and to command them to keep the Law of Moses.”
6 Un tie apustuļi un vecaji sapulcējās, spriest par šo vārdu.
So the apostles and the elders came together to consider this matter.
7 Bet kad daudz apjautāšanās notika, tad Pēteris cēlās un uz tiem sacīja: “Vīri, brāļi, jūs zināt, ka Dievs pagājušos laikos mūsu starpā ir izvēlējis, ka caur manu muti pagāni evaņģēliju dzirdētu un ticētu.
When there had been plenty of discussion, Peter got up and said to them: “Men, brothers, you know that a good while ago God made a choice among you, that by my mouth the Gentiles should hear the message of the Gospel and believe.
8 Un Dievs, tas siržu manītājs, tiem liecību ir devis, tā Svēto Garu tiem dodams, tā kā mums.
And the heart-knowing God acknowledged them by giving them the Holy Spirit, just as He did to us;
9 Un nekādu starpību nav darījis starp mums un viņiem, viņu sirdis šķīstīdams caur ticību.
and He made no distinction between us and them, purifying their hearts by faith.
10 Tad nu ko jūs Dievu kārdināt, uz mācekļu kaklu likdami jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs nespējam panest?
Now therefore, why do you test God by putting a yoke on the neck of the disciples that neither our fathers nor we have been able to bear?
11 Bet caur Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastību mēs ticam tapt izglābti, tā kā arī viņi.”
Rather, we believe that we are saved through the grace of the Lord Jesus, in the same manner as they.”
12 Un viss tas pulks cieta klusu un klausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pie pagāniem.
Then the whole assembly kept silent and listened to Barnabas and Paul reporting what signs and wonders God had done among the ethnic nations through them.
13 Un kad šie beidza runāt, tad Jēkabs atbildēja sacīdams: “Vīri, brāļi, klausiet mani.
Now when they finished, James reacted saying: “Men, brothers, listen to me.
14 Sīmanis ir stāstījis, kā Dievam pirmoreiz paticis no pagāniem ļaudis pieņemt pie Sava vārda;
Simeon has described how God first intervened to extract from the Gentiles a people for His name.
15 Un ar to praviešu vārdi saskan, kā ir rakstīts:
And with this the words of the prophets agree, just as it is written:
16 “Pēc tam Es atgriezīšos un atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo dzīvokli, un kas pie tā izlauzts, to Es atkal uztaisīšu un uzcelšu;
‘After these things I will return, and I will rebuild David's tent, the fallen one; yes, I will rebuild its ruins and restore it;
17 Lai tie atlikušie cilvēki To Kungu meklē, arī visi pagāni, pār kuriem Mans vārds ir piesaukts, - tā saka Tas Kungs, kas to visu dara.”
so that the remnant of mankind may seek the Lord, even all the Gentiles—the ones, that is, upon whom my name has been called—says the Lord who does all these things.’
All His works are known to God from eternity. (aiōn g165)
19 Tāpēc es spriežu, ka tos nebūs apgrūtināt, kas no pagāniem pie Dieva atgriežas.
Therefore I judge that we should not create difficulty for those who are turning to God from among the ethnic nations,
20 Bet ka tiem būs rakstīt, lai sargās, ka neapgānās ar elka dieviem un maucību un nožņaugto un asinīm.
but that we write to them to abstain from things polluted by idols, from fornication, from what is strangled, and from blood.
21 Jo Mozum ir no veciem laikiem pa visām pilsētām savi sludinātāji, un viņš ik svētdienas top lasīts baznīcās.”
For from ancient generations Moses has in every city those who preach him, being read in the synagogues every Sabbath.”
22 Tad tiem apustuļiem un vecajiem un visai draudzei patika, no viņiem izvēlētus vīrus ar Pāvilu un Barnabu uz Antioķiju sūtīt: Jūdu, ar pavārdu Barsaba, un Sīlāsu, vīrus, kas bija augstā godā pie tiem brāļiem,
Then it pleased the apostles and the elders, with the whole congregation, to send chosen men from among them to Antioch with Paul and Barnabas: Judas (the one called Barsabas) and Silas, leading men among the brothers.
23 Un caur viņu rokām tā rakstīt: “Tie apustuļi un tie vecaji un tie brāļi prieku vēlē tiem brāļiem, kas pagāni bijuši un ir Antioķijā un Sīrijā un Ķiliķijā.
They wrote by their hand the following: “The apostles and the elders and the brothers, to the Gentile brothers in Antioch, Syria and Cilicia: Greetings.
24 Kad mēs esam dzirdējuši, ka kādi no mums izgājuši, jūs ar vārdiem sajaukt un jūsu dvēseles darīt šaubīgas, sacīdami, ka jums būs likties apgraizīties un bauslību turēt, kuriem mēs to neesam pavēlējuši,
Since we have heard that some who went out from among us have disturbed you with words, unsettling your souls, saying that you must be circumcised and keep the Law—to whom we gave no such authorization—
25 Tad mēs vienis prātis palikuši nospriedām, izvēlētus vīrus pie jums sūtīt ar Barnabu un Pāvilu, mūsu mīļiem,
it seemed good to us, having come to one accord, to choose men to send to you with our beloved Barnabas and Paul,
26 Kas savas dvēseles ir nodevuši par mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu.
men who have risked their lives for the sake of the name of our Lord Jesus Christ.
27 Tad mēs Jūdu un Sīlasu esam sūtījuši, kas to pašu arī ar vārdiem pasacīs.
So we have sent Judas and Silas, who will also confirm these things by word of mouth.
28 Jo tam Svētam Garam un mums ir paticis, jums nekādu nastu vairāk neuzlikt, kā vien šīs vajadzīgas lietas:
It seemed good to the Holy Spirit, and to us, to place no greater burden upon you than these necessary things:
29 Ka jums būs sargāties no elkadievu upuriem un no asinīm un no nožņaugtā un no maucības; kad jūs no šīm lietām sargāsities, tad jūs labi darīsiet. Dzīvojiet veseli.”
to abstain from things offered to idols, from ‘blood’, from anything strangled and from fornication; it will be in your own best interest to keep away from these things. Farewell.”
30 Tad nu tie tapa atlaisti un nāca uz Antioķiju, un to draudzi sapulcējuši, iedeva to grāmatu.
So when they were sent off they came to Antioch, and gathering the crowd they delivered the letter.
31 Un to lasījuši šie priecājās par to iepriecināšanu.
When they had read it, they rejoiced over the encouragement.
32 Bet Jūda un Sīlas, kas paši arīdzan bija pravieši, tos brāļus pamācīja ar daudz vārdiem un tos stiprināja.
Both Judas and Silas, also being prophets themselves, encouraged and strengthened the brothers with many words.
33 Un kādu laiku tur palikuši, tie no tiem brāļiem ar mieru tapa atlaisti pie tiem apustuļiem.
After some time, they were released with peace from the brothers to the apostles.
34 (Un Sīlasam patika tur palikt.)
35 Bet Pāvils un Barnaba palika Antioķijā, ar daudz citiem mācīdami un Tā Kunga vārdu sludinādami.
But Paul and Barnabas remained in Antioch, teaching and preaching the Word of the Lord, with many others also.
36 Un pēc kādām dienām Pāvils sacīja uz Barnabu: “Iesim atkal un pa visām pilsētām, kur Tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim savus brāļus, kā tiem klājas.”
Some time later Paul said to Barnabas, “Let us return now and visit our brothers in each city where we proclaimed the word of the Lord, to see how they are doing.”
37 Un Barnaba deva to padomu, Jāni, kas top saukts Marks, ņemt līdz.
Now Barnabas resolved to take John (the one called Mark) along as well.
38 Bet Pāvils negribēja tādu līdz ņemt, kas no viņiem bija atkāpies Pamfilijā un ar viņiem nebija līdz gājis pie darba.
But Paul insisted on not taking someone who had deserted them in Pamphilia and not gone with them to the work.
39 Par to notika sariebšanās, tā ka tie viens no otra šķīrās, un ka Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru.
Well the contention became so sharp that they separated from each other. Barnabas took Mark and sailed to Cyprus;
40 Bet Pāvils Sīlasu izvēlējies izgāja, Dieva žēlastībai no tiem brāļiem pavēlēts.
while Paul chose Silas and set out, having been commended by the brothers to the grace of God.
41 Un viņš pārstaigāja Sīriju un Ķiliķiju, tās draudzes stiprinādams.
He went through Syria and Cilicia, strengthening the congregations.
