Apustuļu Darbi 15
1 Un kādi no Jūdu zemes nākuši mācīja tos brāļus: ja jūs netopat apgraizīti pēc Mozus bauslības, tad jūs nevarat tapt pestīti.
Ash ik ikuwots Yhuditsere Ans'oki maants amt «Musesh imets nemok'on gofo it amala bako kasho falratste» ett amantsuwotsi daniyo dek'botuwi.
2 Kad nu Pāvilam un Barnabam liela šķelšanās un apjautāšanās ar viņiem cēlās, tad nosprieda, lai Pāvils un Barnaba un vēl citi kādi no tiem ietu pie tiem apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi šās jautāšanas dēļ.
P'awlosnat Bernabasn manjangosh ash ashuwotsnton wed'eyat moosho bomooshi, Maniyere okoon P'awlosnat Bernabasn Ans'okitse fa'e k'osh muk' eshuwotsnton wotde'er Iyerusalemits amr b́jango woshetswotsnat eenashuwotsnsh bot'intsituwok'o woshi.
3 Tad nu no tās draudzes pavadīti tie gāja caur Feniķiju un Samariju; un par pagānu atgriešanos stāstīdami, tie visiem brāļiem darīja lielu prieku.
Mansh bo Ik'i moon wosheyat boami, Fink'enat Semaritse bobesheferowere Ik'i ashwoterawwots Ik'o maants boaano bokeewi, keewetsanuwere krstiyani jametsuwotsi b́geneúshi.
4 Un uz Jeruzālemi nākuši, tie tapa uzņemti no tās draudzes un tiem apustuļiem un tiem vecajiem, un pasludināja, kādas lietas Dievs ar tiem bija darījis.
Iyerusalemits bobodtsok'on Ik'i moowunat woshetswotsn, eenashuwotswere boon bodek'i, wosheetsuwotswere Ik'o bonton wotdek't b́ fintso boosh bokeewi.
5 Bet no tās farizeju šķiras kādi cēlās, kas bija tapuši ticīgi, sacīdami: “Tos būs apgraizīt un tiem būs pavēlēt, Mozus bauslību turēt.”
Ernmó Ferisawino eteefuwots jirwotsits wotts ik ik amantsuwots tuut «Ik'i ash woterawwots gofo amr Muse nemo bokotetuwok'o k'alo geyife» boeti.
6 Un tie apustuļi un vecaji sapulcējās, spriest par šo vārdu.
Woshetswotsnat eenashuwotsn keewan shuu'ar s'ilosh kakuwebodek'i,
7 Bet kad daudz apjautāšanās notika, tad Pēteris cēlās un uz tiem sacīja: “Vīri, brāļi, jūs zināt, ka Dievs pagājušos laikos mūsu starpā ir izvēlējis, ka caur manu muti pagāni evaņģēliju dzirdētu un ticētu.
Ay moosho mosheyakonowere P'et'ros tuut boosh hank'o bíeti, «Eshuwwotso, Ik'i ash woterawwots taan Doo shishiyo k'ewur boamanituwok'o taan ititse galb́dek'tsok'o danfte.
8 Un Dievs, tas siržu manītājs, tiem liecību ir devis, tā Svēto Garu tiem dodams, tā kā mums.
Ash nib dantso Izar Izewer, S'ayin shayiro noosh b́imtsok'o booshowere imtni b́ gawi.
9 Un nekādu starpību nav darījis starp mums un viņiem, viņu sirdis šķīstīdams caur ticību.
Bonibo amanon b́ s'ayntstsosh noonat bodagotse eegoru k'osh k'osho woshratse.
10 Tad nu ko jūs Dievu kārdināt, uz mācekļu kaklu likdami jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs nespējam panest?
Eshe, nonihotsi wotowa noo kuro nofalrawu k'ambariyo amantsuwots bimbats kuriyon and Ik'o eegishe itfadiri?
11 Bet caur Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastību mēs ticam tapt izglābti, tā kā arī viņi.”
Noo nokashit bokok'o doonzo Iyesus s'aaton b́ woto amaniruwone.»
12 Un viss tas pulks cieta klusu un klausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pie pagāniem.
Manoor kakuwets ash jamo s'ik ett Bernabasnat P'awlosn boweeron Ik'o Ik' ash woterawwots dagotse b́ fints milikitonat adits keewu jamo bokeewure adt k'ebeyi.
13 Un kad šie beidza runāt, tad Jēkabs atbildēja sacīdams: “Vīri, brāļi, klausiet mani.
Bo keewut boishiyak, Yak'ob hank'o ett bíaniyi «Ti eshuwotso! aab taan k'ewere!
14 Sīmanis ir stāstījis, kā Dievam pirmoreiz paticis no pagāniem ļaudis pieņemt pie Sava vārda;
Ik'o b́ shútson s'eeget ik ikashuwotsi bo dagotse galdek'osh shinshino awuk'o k'alt Ik' ash woterawwotsi waa b́s'iiltsok'o Sim'on keewure.
15 Un ar to praviešu vārdi saskan, kā ir rakstīts:
Hasabiyantonuwerfe nebiywots keewuts keewo manee, hank'o ett guut'etsok'one,
16 “Pēc tam Es atgriezīšos un atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo dzīvokli, un kas pie tā izlauzts, to Es atkal uztaisīšu un uzcelšu;
‹Haniyehak aani weetuwe, Gahtso Dawit moo agetuwe, B́ gahts tiish tishonowere tizde'er aaniy need'ituwe.
17 Lai tie atlikušie cilvēki To Kungu meklē, arī visi pagāni, pār kuriem Mans vārds ir piesaukts, - tā saka Tas Kungs, kas to visu dara.”
Hanowere t k'alit oorts ashuwotsnat T shútson s'eegets Ik'i ash Woteraw jamwots Ik'o bogeytuwok'owee,
Yootstson jaman danitso Ik'o taa hank'o etiruwe, › (aiōn g165)
19 Tāpēc es spriežu, ka tos nebūs apgrūtināt, kas no pagāniem pie Dieva atgriežas.
«Mansh tiaasabiyo Ik'omaants aanits Ik'i ash woterawwotsi nokic'irawok'owee.
20 Bet ka tiem būs rakstīt, lai sargās, ka neapgānās ar elka dieviem un maucību un nožņaugto un asinīm.
Maniyere ‹Woterawu ik'uwotssh t'iintsotse kiimts woshi misho máák'ayere, widatse wokoore, shukeerawonat b́ s'atso b́kud'erawo guuk'at k'irts gizi meetso máák'ayere, s'atsonowere máák'ayere› err boosh guud'one.
21 Jo Mozum ir no veciem laikiem pa visām pilsētām savi sludinātāji, un viņš ik svētdienas top lasīts baznīcās.”
Yootstson b́ tuutson Muse nemó sanbati aawu jamon ayhudiwots Ik' k'oni mootse nababefe b́teshi, Ik'i keewuts keewonowere kitt kitotse nabefee.»
22 Tad tiem apustuļiem un vecajiem un visai draudzei patika, no viņiem izvēlētus vīrus ar Pāvilu un Barnabu uz Antioķiju sūtīt: Jūdu, ar pavārdu Barsaba, un Sīlāsu, vīrus, kas bija augstā godā pie tiem brāļiem,
Maniyere hakon woshetswotsnat eenashuwotsn Ik'i maa ash jamonton wotdek't kakuweetsmanotsitse k'ats ashuwotsi marat'dek't P'awlosnat Bernabasnton Ans'okimaants daamiwosh k'ut'bok'ri, Mansh eshuwotsitse jiishon shútsi sheengo detstswotsi Bersabasi eteetso Yhudnat Silasn marat'bodek'i.
23 Un caur viņu rokām tā rakstīt: “Tie apustuļi un tie vecaji un tie brāļi prieku vēlē tiem brāļiem, kas pagāni bijuši un ir Antioķijā un Sīrijā un Ķiliķijā.
Guut'ets woshi work'ato bokishon bo damiy, Wosh detsts work'atmanuwere hank'o etka b́tesh, «Noo woshetswotsnat eenash eenashuwots it eshuwots, Ans'okinat Soryon, Kilk'iyitsnowere beyiruwots Ik'i ashwoterawwots jirwotsi wottsuwotssh no eshuwotssh jamo itsh t'intsiruwone.
24 Kad mēs esam dzirdējuši, ka kādi no mums izgājuši, jūs ar vārdiem sajaukt un jūsu dvēseles darīt šaubīgas, sacīdami, ka jums būs likties apgraizīties un bauslību turēt, kuriem mēs to neesam pavēlējuši,
Noyitse ik ik ashuwots noo boon noazazerawon it maants waat itsh bokeewts keewon iti bokic'itsok'onat itn bodanditsok'o shishrone.
25 Tad mēs vienis prātis palikuši nospriedām, izvēlētus vīrus pie jums sūtīt ar Barnabu un Pāvilu, mūsu mīļiem,
Mansh ikok ko'enowutsiyakon woshetuwotsi marat'de'er shuneets no eshuu eshuwwots Barenabasnat P'awlosn ton itmaants woshosh no shiyeyi.
26 Kas savas dvēseles ir nodevuši par mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu.
Barnabasnat P'awlosn doonzo Iyesus Krstos jangosh bo kasho beshidek't imknee.
27 Tad mēs Jūdu un Sīlasu esam sūtījuši, kas to pašu arī ar vārdiem pasacīs.
No guut'tsonowere noonon dabr itsh bo keewituwok'o Yhudnat Silasn wosherone.
28 Jo tam Svētam Garam un mums ir paticis, jums nekādu nastu vairāk neuzlikt, kā vien šīs vajadzīgas lietas:
Itsh not'intsts geyit keewanotsiyere okoon k'osh mang kuro itats nokurirawok'oyish noo S'ayin shayironton sheeng b́wotere daatsrone.
29 Ka jums būs sargāties no elkadievu upuriem un no asinīm un no nožņaugtā un no maucības; kad jūs no šīm lietām sargāsities, tad jūs labi darīsiet. Dzīvojiet veseli.”
Woteraw ik'osh t'intsetsotse kiimts misho maak'ayere, gúúk'at k'irts gizi meetsono maak'ayere, s'atsono maak'ayere, widatsnowere wokoore, jamkeewanotsatse it atso it kotal sheenge itk'aliti, jamon beewere.»
30 Tad nu tie tapa atlaisti un nāca uz Antioķiju, un to draudzi sapulcējuši, iedeva to grāmatu.
Wosheetswotswere deen bok'rere Ans'oki maants boami, amantsuwotsnowere kakudek't wosheets work'atman boosh imbok'ri.
31 Un to lasījuši šie priecājās par to iepriecināšanu.
Amantswotswere wosheets work'ato bonababor bitsi kúp'its woshmann ayidek' boon b́ geneúshi.
32 Bet Jūda un Sīlas, kas paši arīdzan bija pravieši, tos brāļus pamācīja ar daudz vārdiem un tos stiprināja.
Yhudnat Silasn nebiyiwotsi boteshtsotse eshu eshuwotsi ay Ik'i keewon izt boon bokup'shi.
33 Un kādu laiku tur palikuši, tie no tiem brāļiem ar mieru tapa atlaisti pie tiem apustuļiem.
Yhudnat Silasn muk' aawwotssh manoke boteshiyakon amants eeshuwwotsoke deneyat boon woshtsuwotsok aanat boami.
34 (Un Sīlasam patika tur palikt.)
35 Bet Pāvils un Barnaba palika Antioķijā, ar daudz citiem mācīdami un Tā Kunga vārdu sludinādami.
P'awlosnat Bernabasnowere eshu k'osh ayuwotsnton wotdek' Doonzo keewuts keewo danifets nabfetst muk' aawosh Ans'okitse boteshi.
36 Un pēc kādām dienām Pāvils sacīja uz Barnabu: “Iesim atkal un pa visām pilsētām, kur Tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim savus brāļus, kā tiem klājas.”
Muk' aawwotsiyere hakon P'awlos Bernabassh «Wowe anaanar haniyere shin doonzo keewts keewo boosh noshishits kit jamwotsitse fa'a eeshuwuwotsi s'iilone, awuk'o bowottsok'onowere danonee» bí eti.
37 Un Barnaba deva to padomu, Jāni, kas top saukts Marks, ņemt līdz.
Bernabasuwere Mark'osi eteetso Yohans bonton towaar bíamo b́ geyi.
38 Bet Pāvils negribēja tādu līdz ņemt, kas no viņiem bija atkāpies Pamfilijā un ar viņiem nebija līdz gājis pie darba.
P'awlosmó ashman bonton bíametuwok'o eekeratse, eek b́k'aztsonuwere bí P'nfiliyitse boatse k'aleyat b́ oortsonat fino maantsowere bonton amo b́ k'aztsoshe.
39 Par to notika sariebšanās, tā ka tie viens no otra šķīrās, un ka Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru.
Manatse tuutson P'awlosnat Bernabas dagotse mooshi eeno b́tuure k'ale bowutsi, mansh Bernabas Mark'osi detsdek't markabon K'op'ros maants k'azbíami.
40 Bet Pāvils Sīlasu izvēlējies izgāja, Dieva žēlastībai no tiem brāļiem pavēlēts.
P'awlosmó Silasi marat'b́dek'i, eeshuwotswere P'awlosi doonzo s'aatosh adaro beshidek't boimiyakon k'azbími.
41 Un viņš pārstaigāja Sīriju un Ķiliķiju, tās draudzes stiprinādams.
Bíwere Ik'i moowuwotsi kup'ifere Soriyonat Kilk'iyi weeron b́beshi.
