Pāvila 2. Vēstule Timotejam 2
1 Tad nu, mans dēls, topi spēcīgs iekš tās žēlastības, kas ir iekš Kristus Jēzus.
Tu ergo fili mi, confortare in gratia, quæ est in Christo Jesu:
2 Un ko tu no manis esi dzirdējis caur daudz lieciniekiem, to māci uzticīgiem cilvēkiem, kas būs derīgi arī citus mācīt.
et quæ audisti a me per multos testes, hæc commenda fidelibus hominibus, qui idonei erant et alios docere.
3 Tad tu nu ciet līdz to ļaunumu kā labs Jēzus Kristus karavīrs.
Labora sicut bonus miles Christi Jesu.
4 Neviens karavīrs netinās ar citiem dzīves darbiem, lai var patikt tam, kas viņu uz karu derējis.
Nemo militans Deo implicat se negotiis sæcularibus: ut ei placeat, cui se probavit.
5 Un jebšu kas cīnās tas nedabūs kroni, ja nebūs pareizi cīnījies.
Nam et qui certat in agone, non coronatur nisi legitime certaverit.
6 Zemniekam, kas zemi strādā, būs pirmajam dabūt no tiem augļiem.
Laborantem agricolam oportet primum de fructibus percipere.
7 Ņem vērā, ko es saku, lai Tas Kungs tev dod saprašanu visās lietās.
Intellige quæ dico: dabit enim tibi Dominus in omnibus intellectum.
8 Turi piemiņā Jēzu Kristu, kas no miroņiem uzmodināts, no Dāvida dzimuma pēc mana evaņģēlija.
Memor esto Dominum Jesum Christum resurrexisse a mortuis ex semine David, secundum Evangelium meum,
9 Viņa dēļ es ļaunumu ciešu līdz pat saitēm kā ļaundarītājs; bet Dieva vārds nav saistīts.
in quo laboro usque ad vincula, quasi male operans: sed verbum Dei non est alligatum.
10 Tāpēc es visu panesu to izredzēto dēļ, lai arī tie debess prieku dabū iekš Kristus Jēzus ar mūžīgu godību. (aiōnios g166)
Ideo omnia sustineo propter electos, ut et ipsi salutem consequantur, quæ est in Christo Jesu, cum gloria cælesti. (aiōnios g166)
11 Tas ir patiesīgs vārds; jo ja mēs līdz mirstam, tad arī līdz dzīvosim;
Fidelis sermo: nam si commortui sumus, et convivemus:
12 Ja panesam, tad arī līdz valdīsim; ja mēs aizliedzam, tad Viņš arīdzan mūs aizliegs;
si sustinebimus, et conregnabimus: si negaverimus, et ille negabit nos:
13 Ja mēs esam neuzticami, Viņš paliek uzticams, Viņš Sevi pašu nevar aizliegt.
si non credimus, ille fidelis permanet, negare seipsum non potest.
14 To piemini, apliecinādams Tā Kunga priekšā, lai tie nestrīdas vārdu dēļ; jo tas neder nekam, kā vien klausītājus sajaukt.
Hæc commone, testificans coram Domino. Noli contendere verbis: ad nihil enim utile est, nisi ad subversionem audientium.
15 Centies, sevi pašu Dievam derīgu priekšā stādīt, kā strādnieku, kam nav jākaunas, un kas tos patiesības vārdus pareizi izdala.
Sollicite cura teipsum probabilem exhibere Deo, operarium inconfusibilem, recte tractantem verbum veritatis.
16 Bet no tām nesvētām tukšām valodām atraujies; jo tie bezdievību vairot vairos,
Profana autem et vaniloquia devita: multum enim proficiunt ad impietatem:
17 Un viņu vārdi izplešas plašumā tā kā sērga; starp tiem ir Imenejs un Filēts,
et sermo eorum ut cancer serpit: ex quibus est Hymenæus et Philetus,
18 Kas no patiesības ir nomaldījušies, sacīdami, augšāmcelšanos jau esam notikušu, un pārgroza dažiem ticību.
qui a veritate exciderunt, dicentes resurrectionem esse jam factam, et subverterunt quorumdam fidem.
19 Bet tas stiprais Dieva pamats pastāv; tam ir šis zieģelis: Tas Kungs tos savējos pazīst, - un: lai atstājās no netaisnības ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauc.
Sed firmum fundamentum Dei stat, habens signaculum hoc: cognovit Dominus qui sunt ejus, et discedat ab iniquitate omnis qui nominat nomen Domini.
20 Bet lielā namā ne vien ir zelta un sudraba trauki, bet arī koka un māla trauki, un citi godam, bet citi negodam.
In magna autem domo non solum sunt vasa aurea, et argentea, sed et lignea, et fictilia: et quædam quidem in honorem, quædam autem in contumeliam.
21 Ja tad nu kāds ir šķīstījies no šiem, tad tas būs trauks par godu, svētīts un Tam Kungam derīgs, uz ikvienu labu darbu sataisīts.
Si quis ergo emundaverit se ab istis, erit vas in honorem sanctificatum, et utile Domino ad omne opus bonum paratum.
22 Bēdz no tām jaunības kārībām, dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības, pēc miera ar tiem, kas To Kungu piesauc no šķīstas sirds.
Juvenilia autem desideria fuge, sectare vero justitiam, fidem, spem, caritatem, et pacem cum iis qui invocant Dominum de corde puro.
23 Bet tās jautāšanas, kas ir ģeķīgas un bez pamācīšanas, tās atmet, zinādams, ka tās tikai strīdu dzemdina.
Stultas autem et sine disciplina quæstiones devita: sciens quia generant lites.
24 Bet Tā Kunga kalpam nepienākas strīdēties, bet lēnīgam būt pret visiem, un tādam, kas māk mācīt un ļaunu panest;
Servum autem Domini non oportet litigare: sed mansuetum esse ad omnes, docibilem, patientem,
25 Kas ar laipnību tos pretiniekus māca, vai Dievs jel kad tiem nedotu atgriezties pie patiesības atzīšanas;
cum modestia corripientem eos qui resistunt veritati, nequando Deus det illis pœnitentiam ad cognoscendam veritatem,
26 Un vai jel tie neuzmostos no velna valga, no kā tie savaldzināti uz viņa prātu.
et resipiscant a diaboli laqueis, a quo captivi tenentur ad ipsius voluntatem.
