Otra Laiku 32

1 Pēc šīm lietām un šī ticības darba Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, nāca un cēlās pret Jūdu un apmetās pret tām stiprām pilsētām un domāja tās raut pie sevis.

Pea hili ʻae ngaahi meʻa ni, mo hono fakatuʻumaʻu ʻo ia, naʻe haʻu ʻa Senakalipe ko e tuʻi ʻo ʻAsilia, pea hoko ki Siuta, pea naʻe fakanofo ʻene tau ki he ngaahi kolotau, pea mahalo ʻe ia te ne maʻu ʻakinautolu maʻana.

2 Kad nu Hizkija redzēja, ka Sanheribs atnāca un bija apņēmies pret Jeruzālemi karot,

Pea ʻi he mamata ʻa Hesekaia kuo haʻu ʻa Senakalipe, pea kuo loto ia ke tauʻi ʻa Selūsalema,

3 Tad viņš sprieda ar saviem lielkungiem un varoņiem, aiztaisīt avotu ūdeņus ārpus pilsētas, un tie tam palīdzēja.

Naʻe fakakaukau ai ia mo hono houʻeiki mo ʻene kau tangata mālohi ke punusia ʻae vai ʻoe ngaahi matavai ʻaia naʻe ʻituʻa ʻi he kolo: pea naʻa nau tokoni kiate ia.

4 Un daudz ļaužu sapulcējās, kas visus avotus aiztaisīja, arī to upi, kas vidū caur zemi tecēja, jo tie sacīja: kāpēc lai Asiriešu ķēniņi nākdami atrod daudz ūdens?

Ko ia naʻe fakakātoa ai ʻae kakai tokolahi, ʻonau punusia ʻae ngaahi matavai kotoa pē, mo e vaitafe ʻaia naʻe tafe ʻi loto fonua, ʻonau pehē, Koeʻumaʻā ʻae haʻu ʻae ngaahi tuʻi ʻo ʻAsilia, ʻonau maʻu ʻae vai lahi?

5 Un viņš ņēmās drošu prātu un uztaisīja visu mūri, kur tas bija plīsis, un to uzvilka līdz torņiem, un ārā viņš taisīja vēl citu mūri un nostiprināja Millu Dāvida pilsētā, un taisīja daudz ieročus un bruņas.

Pea naʻa ne fakamālohi ia, pea naʻa ne langa ʻae ʻā maka kotoa pē naʻe holoki hifo, pea fokotuʻu hake ʻae ngaahi fale māʻolunga, mo e ʻā maka ʻe taha ʻi tuaʻā, ʻo ne teuteuʻi ʻa Milo ʻi he Kolo ʻo Tevita, pea naʻa ne ngaohi ʻae ngaahi tao mo e ngaahi pā ke lahi ʻaupito.

6 Un viņš iecēla kara virsniekus pār tiem ļaudīm un tos sapulcināja pie sevis laukā pie pilsētas vārtiem un tiem piekodināja un sacīja:

Pea naʻa ne fakanofo ʻae kau ʻeikitau ki he kakai, ʻo ne tānaki ʻo fakataha ʻakinautolu kiate ia ʻi he hala ʻoe matapā ʻoe kolo, ʻo ne lea lelei kiate kinautolu, ʻo pehē,

7 Esiet stipri un ņematies drošu prātu, nebīstaties un neizbaiļojaties priekš Asiriešu ķēniņa, nedz priekš visiem tiem pulkiem, kas pie viņa, jo pie mums ir vairāk, nekā pie viņa.

Ke mou mālohi mo lototoʻa, “ʻOua naʻa manavahē pe puputuʻu koeʻuhi ko e tuʻi ʻo ʻAsilia, pe ki he fuʻu tokolahi kotoa pē ʻoku ʻiate ia: he ʻoku ʻiate kitautolu ʻae tokolahi hake ʻiate kinautolu ʻoku ʻiate ia:

8 Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir Tas Kungs, mūsu Dievs, mums palīdzēt un vest mūsu karus. Un tie ļaudis paļāvās uz Hizkijas, Jūda ķēniņa, vārdiem.

‌ʻOku ʻiate ia ʻae nima fakakakano ka ʻoku ʻiate kitautolu ʻa Sihova ko hotau ʻOtua ke tokoni ʻakitautolu, pea ke fai ʻetau ngaahi tau.” Pea naʻe fiemālie ʻae kakai ʻi he ngaahi lea ʻa Hesekaia ko e tuʻi ʻo Siuta.

9 Pēc tam Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, sūtīja savus kalpus uz Jeruzālemi (bet viņš pats bija pie Laķisa un pie viņa bija viss viņa valsts spēks) pie Hizkijas, Jūda ķēniņa, un pie visas Jūdu cilts, kas bija Jeruzālemē, un lika sacīt:

Hili ʻae meʻa ni naʻe fekau ʻe Senakalipe ʻene kau tamaioʻeiki ki Selūsalema (ka naʻe nofo pe ia ʻo tauʻi ʻa Lakisi mo ʻene mālohi kotoa pē naʻe ʻiate ia) kia Hesekaia ko e tuʻi ʻo Siuta, pea ki he kakai Siuta kotoa pē naʻe ʻi Selūsalema, ʻo pehē,

10 Tā saka Sanheribs, Asīrijas ķēniņš: uz ko jūs paļaujaties, palikdami ieslēgti Jeruzālemē?

“ʻOku pehē mai ʻe Senakalipe ko e tuʻi ʻo ʻAsilia, Ko e hā ia ʻoku mou faʻaki ki ai, ʻoku mou tali ai ʻi he kolotau ʻo Selūsalema?

11 Vai Hizkija jūs nepiekrāpj un jūs nenodod nāvei caur badu un slāpēm, sacīdams: Tas Kungs, mūsu Dievs, mūs atpestīs no Asiriešu ķēniņa rokas?

‌ʻIkai kuo fakahehemaʻi ʻakimoutolu ʻe Hesekaia ke tukuange ʻakimoutolu ke mou mate ʻi he fiekaia mo e fieinu, ʻo pehē, Ko Sihova ko hotau ʻOtua te ne fakamoʻui ʻakitautolu mei he nima ʻoe tuʻi ʻo ʻAsilia?

12 Vai šis nav tas Hizkija, kas viņa kalnus un altārus nopostījis un uz Jūdu un Jeruzālemi runājis un sacījis: viena altāra priekšā jums būs pielūgt un uz tā kvēpināt?

‌ʻIkai kuo holoki hifo ʻe he Hesekaia ko ia, hono ngaahi potu māʻolunga mo ʻene ngaahi feilaulauʻanga, pea ne fekau ki Siuta mo Selūsalema, ʻo pehē, Te mou hū ʻi he muʻa feilaulauʻanga pe taha, pea tutu ki ai ʻae meʻa namu kakala.

13 Vai nezināt, ko es un mani tēvi esam darījuši visām pasaules tautām? Vai pasaules tautu dievi varēja izglābt savas zemes no manas rokas?

‌ʻOku ʻikai te mou ʻilo ʻaia kuo u fai ʻeau pea mo ia naʻe fai ʻe heʻeku ngaahi tamai ki he kakai kotoa pē ʻoe ngaahi fonua kehe? he naʻe mafai fakasiʻisiʻi ʻe he ngaahi ʻotua ʻoe ngaahi puleʻanga ʻoe ngaahi fonua ko ia ke fakamoʻui honau ngaahi fonua mei hoku nima?

14 Kurš ir no visiem šo tautu dieviem, ko mani tēvi izdeldējuši, kas savus ļaudis varējis izglābt no manas rokas, ka jūsu Dievs jūs izglābtu no manas rokas?

Ko hai ia ʻi he ngaahi ʻotua ʻoe ngaahi puleʻanga ko ia naʻe fakaʻauha ʻaupito ʻe heʻeku ngaahi tamai, naʻe mafai ʻe ia ke fakamoʻui hono kakai mei hoku nima, koeʻuhi ke pehē ʻe mafai ʻe homou ʻOtua ke fakamoʻui ʻakimoutolu mei hoku nima?

15 Nu tad, lai Hizkija jūs nepieviļ, un neliekaties tā pārrunāties un neticat viņam. Jo ja nevienas citas tautas un valsts dievs nav varējis izglābt savus ļaudis no manas rokas un no manu tēvu rokas, tad jūsu Dievs ne tik jūs neizglābs no manas rokas.

Pea ko eni ʻoua naʻa mou tuku ʻa Hesekaia ke ne kākaaʻi ʻakimoutolu, pe ke fakalotoʻi ʻakimoutolu ʻo pehē ni, pea ʻoua foki naʻa mou tui kiate ia: he naʻe ʻikai ha ʻotua ʻo ha kakai pe ha puleʻanga naʻe mafai ke fakamoʻui hono kakai mei hoku nima, pea mei he nima ʻo ʻeku ngaahi tamai: kae muʻa hake eni ʻae taʻemafai ʻo homou ʻOtua ke fakamoʻui ʻakimoutolu mei hoku nima?”

16 Un viņa kalpi runāja vēl vairāk pret Dievu, To Kungu, un pret Hizkiju, viņa kalpu.

Pea naʻe lea kovi lahi hake ʻe heʻene kau tamaioʻeiki kia Sihova ko e ʻOtua, pea ki heʻene tamaioʻeiki ko Hesekaia.

17 Viņš rakstīja arī grāmatas, To Kungu, Israēla Dievu, zaimodams un pret viņu tā runādams un sacīdams: tā kā pasaules tautu dievi nav izglābuši savus ļaudis no manas rokas, tāpat arī Hizkijas Dievs Savus ļaudis neizglābs no manas rokas.

Pea naʻe tohi ʻe ia ʻae ngaahi tohi ke kape kia Sihova ko e ʻOtua ʻo ʻIsileli, pea ke talakoviʻi ia, ʻo pehē, “Naʻe ʻikai faʻa fai ʻe he ngaahi ʻotua ʻoe kakai ʻoe ngaahi fonua ke fakamoʻui honau kakai mei hoku nima, pea ʻe pehē, ʻe ʻikai mafai ʻe he ʻOtua ʻo Hesekaia ke fakamoʻui hono kakai mei hoku nima.”

18 Un tie sauca ar stipru balsi Jūdiski pret Jeruzālemes ļaudīm, kas uz mūra bija, tos izbiedēt un iztrūcināt, ka pilsētu varētu ieņemt.

Pea naʻa nau toki kalanga ʻi he leʻo lahi ʻi he lea fakaSiu ki he kakai ʻo Selūsalema naʻe ʻi he funga ʻā, ke fakamanavahēʻi ʻakinautolu, pea ke fakamamahiʻi ʻakinautolu: koeʻuhi ke nau lavaʻi ʻae kolo.

19 Un tie runāja pret Jeruzālemes Dievu tāpat, kā pret pasaules tautu dieviem, kas ir cilvēku roku darbs.

Pea naʻa nau lea kovi ki he ʻOtua ʻo Selūsalema, ʻo hangē ko ʻenau lau ki he ngaahi ʻotua ʻoe kakai ʻo māmani, ʻaia ʻoku ngaohi ʻe he nima ʻoe tangata.

20 Bet ķēniņš Hizkija un pravietis Ezaīja, Amoca dēls, lūdza par to un sauca uz debesīm.

Pea ko e meʻa ko ia naʻe lotu ai mo tangi ki langi ʻa Hesekaia ko e tuʻi mo e palōfita ko ʻIsaia ko e foha ʻo ʻAmosi.

21 Un Tas Kungs sūtīja eņģeli, kas nomaitāja visus varenos karavīrus un lielkungus un virsniekus Asīrijas ķēniņa lēģerī, ka tas ar kaunu atkal griezās atpakaļ uz savu zemi. Un kad viņš sava dieva namā gāja, tad tie, kas no viņa miesām bija cēlušies, viņu nokāva ar zobenu.

Pea naʻe fekau ʻe Sihova ʻae ʻāngelo, ʻaia naʻa ne taaʻi ʻae kau tangata toʻa mālohi kotoa pē, mo e kau taki tau mo e houʻeiki pule ʻi he ʻapitanga ʻoe tuʻi ʻo ʻAsilia. Ko ia naʻe toe ʻalu ai ia ʻo mata mā ki hono fonua. Pea ʻi heʻene hoko ki he fale ʻo hono ʻotua naʻe tāmateʻi ia ʻaki ʻae heletā, ʻekinautolu naʻe tupu mei hono fatu ʻoʻona.

22 Tā Tas Kungs atpestīja Hizkiju un Jeruzālemes iedzīvotājus no Sanheriba, Asiriešu ķēniņa, rokas un no visu citu rokas un tos pasargāja visapkārt.

Naʻe pehē pe hono fakamoʻui ʻe Sihova ʻa Hesekaia mo e kakai ʻo Selūsalema mei he nima ʻo Senakalipe ko e tuʻi ʻo ʻAsilia, pea mei he nima ʻoe [kakai ]kotoa pē, pea naʻa ne fakahinohinoʻi ʻakinautolu ʻi he potu kotoa pē.

23 Un daudzi nesa dāvanas Tam Kungam uz Jeruzālemi un dārgas lietas Hizkijam, Jūda ķēniņam, tā ka viņš pēc tam bija paaugstināts visu tautu priekšā.

Pea naʻe ʻomi ʻe he tokolahi ʻae ngaahi meʻa foaki kia Sihova ki Selūsalema, mo e ngaahi meʻaʻofa kia Hesekaia ko e tuʻi ʻo Siuta: pea talu mei ai naʻe fakahikihiki ia ʻi he ʻao ʻoe ngaahi puleʻanga kotoa pē.

24 Tanī laikā Hizkija palika slims uz miršanu un tas lūdza To Kungu, un Viņš uz to runāja un tam deva vienu brīnuma zīmi.

Pea ʻi he ngaahi ʻaho ko ia naʻe mahaki ʻa Hesekaia ʻo teitei mate: pea naʻe lotu ia kia Sihova: pea naʻe folofola ia ki ai, pea naʻe tuku kiate ia ʻae fakaʻilonga.

25 Bet Hizkija neatmaksāja tā, kā viņam bija labi darīts, jo viņa sirds sāka lepoties, tāpēc nāca liela dusmība pār viņu un pār Jūdu un Jeruzālemi.

Ka naʻe ʻikai ke fai ʻe Hesekaia ʻo fakatatau ki he lelei naʻe fai kiate ia: he naʻe fakahikihiki hono loto: ko ia naʻe ʻai ʻae houhau kiate ia, pea ki Siuta mo Selūsalema.

26 Tad Hizkija pazemojās savas sirds lepnības dēļ ar Jeruzālemes iedzīvotājiem, tāpēc Tā Kunga bardzība pār viņiem nenāca, kamēr, Hizkija dzīvoja.

Ka naʻe fakavaivai ia ʻe Hesekaia koeʻuhi ko e fielahi ʻo hono loto, ko ia mo e kakai ʻo Selūsalema, ko ia naʻe ʻikai tō ai ʻae houhau ʻa Sihova kiate kinautolu ʻi he ngaahi ʻaho ʻo Hesekaia.

27 Un Hizkijam bija ļoti daudz bagātības un goda un viņš sev taisīja mantu kambarus sudrabam un zeltam un dārgiem akmeņiem un dārgām zālēm un priekšturamām bruņām un visādiem dārgiem rīkiem,

Pea naʻe maʻu ʻe Hesekaia ʻae koloa lahi ʻaupito mo e ongoongolelei lahi: pea naʻa ne ngaohi moʻona ʻae ngaahi fale faʻoʻanga siliva, pea ki he koula, mo e ngaahi maka koloa mahuʻinga, pea ki he ngaahi meʻa nanamu, pea ki he ngaahi pā, pea ki he ngaahi meʻa teunga lelei kehekehe kotoa pē:

28 Un klētis lauku augļiem, labībai, vīnam un eļļai un kūtis visādiem lopiem un laidarus ganāmiem pulkiem.

Mo e ngaahi feleoko foki ki hono tupu ʻoe uite, mo e uaine, mo e lolo: mo e ngaahi tuʻuʻanga ki he fanga manu kehekehe kotoa pē, mo e ngaahi lotoʻā ki he ngaahi fanga manu siʻi.

29 Viņš sev arī uztaisīja pilsētas, un tam bija avis un vērši lielā pulkā; jo Dievs tam deva ļoti lielu mantu.

Pea naʻa ne ngaohi maʻana ʻae ngaahi kolo, mo e ngaahi fanga manu siʻi, mo e ngaahi fanga manu lahi: he naʻe foaki kiate ia ʻe he ʻOtua ʻae ngaahi meʻa lahi.

30 Un šis Hizkija aiztaisīja Ģiona ūdens augšizteku un to vadīja uz leju pret vakara pusi uz Dāvida pilsētu, un Hizkijam viss viņa darbs laimējās.

Ko e Hesekaia ni foki naʻa ne tāpuni ʻae tafeʻanga vai ʻi ʻolunga ʻi Kihoni, ʻo ne ʻomi totonu ia ʻi he potu lulunga ʻoe Kolo ʻo Tevita. Pea naʻe monūʻia ʻa Hesekaia ʻi heʻene ngāue kotoa pē.

31 Bet kad Bābeles lielkungi, kas pie viņa bija sūtīti, nāca vaicāt pēc tās brīnuma zīmes, kas tai zemē bija notikusi, tad Dievs viņu tā atstāja, ka to kārdināja, lai taptu zināms, kas būtu viņa sirdī.

Ka ko e meʻa ʻi he ngāue ʻae kau tangata fekau mei he houʻeiki ʻo Papilone, ʻaia naʻa nau fekau kiate ia ke fehuʻi kiate ia ʻi he meʻa mana naʻe fai ʻi he fonua, naʻe fakatukutukuʻi ia ʻe he ʻOtua, ke ʻahiʻahiʻi ia, koeʻuhi ke ne ʻilo ai ʻaia kotoa pē naʻe ʻi hono loto.

32 Un kas vēl stāstāms par Hizkiju un viņa dievbijību, redzi, tas rakstīts pravieša Jesajas, Amoca dēla, parādīšanā un Jūda un Israēla ķēniņu grāmatā.

Pea ko eni, ko hono toe ʻoe ngāue ʻa Hesekaia, mo ʻene angalelei, vakai, kuo tohi ia ʻi he [tohi ]kikite ʻae palōfita ko ʻIsaia, ko e foha ʻo ʻAmosi, pea ʻi he tohi ʻoe ngaahi tuʻi ʻo Siuta mo ʻIsileli.

33 Un Hizkija aizmiga pie saviem tēviem, un to apraka Dāvida bērnu augstākā kapu vietā, un visa Jūda valsts un Jeruzālemes iedzīvotāji tam parādīja godu, kad tas bija nomiris, un viņa dēls Manasus palika par ķēniņu viņa vietā.

Pea naʻe mohe ʻa Hesekaia mo ʻene ngaahi tamai, pea nau tanu ia ʻi he fungani fonualoto ʻoe ngaahi foha ʻo Tevita: pea naʻe fai fakaʻapaʻapa kiate ia ʻa Siuta kotoa pē mo e kakai kotoa pē ʻo Selūsalema ʻi heʻene pekia. Pea naʻe fetongi ia ʻi he pule ʻe hono foha ko Manase.