Otra Laiku 20
1 Un pēc tam notika, ka Moaba bērni un Amona bērni, un līdz ar tiem kādi no tiem Meunim nāca, karot pret Jehošafatu.
Hae pacoengah, Moab kaminawk hoi Amon kaminawk loe thoemto Syria kaminawk hoi angbomh o moe, Jehosaphat tuk hanah angzoh o.
2 Un vēstneši nāca un sacīja Jehošafatam: liels pulks nāk pret tevi no viņpus jūras, no Sīrijas, un redzi, tie ir AceconaTamarā, tas ir Enģedos.
Thoemto kaminawk Jehosaphat khaeah angzoh o moe, anih khaeah, Tuipui yaeh ih Syria prae thung hoiah nang tuk hanah paroeai misatuh kaminawk angzoh o; khenah, nihcae loe En-Gedi, tiah kawk ih Hazazon-tamar vangpui ah phak o boeh, tiah a naa o.
3 Tad Jehošafats izbijās un grieza savu vaigu, To Kungu meklēt, un izsauca gavēni pa visu Jūdu.
Jehosaphat loe zit moe, Angraeng khaeah lokdueng hanah poek; Judah prae boih ah buhzah hanah lok a paek.
4 Un Jūda ļaudis sapulcinājās, meklēt no Tā Kunga palīgu, un no visām Jūda pilsētām tie nāca, To Kungu meklēt.
Judah kaminawk loe Angraeng khaeah abomhaih hnik hanah nawnto amkhueng o; Angraeng pakrong hanah, Judah prae vangpui kruek ih kaminawk to angzoh o.
5 Un Jehošafats stāvēja Jūda un Jeruzālemes draudzes vidū Tā Kunga namā priekš tā jaunā pagalma
Jehosaphat loe Angraeng im longhma kangtha, Judah hoi Jerusalem ih kaminawk salakah angdoet moe,
6 Un sacīja: Kungs mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi Dievs debesīs un valdītājs visu ļaužu valstīs? Un Tavā rokā ir spēks un vara, ka neviens pret Tevi nevar celties!
aw kaicae ampanawk ih Angraeng Sithaw, nang loe van ah kaom Sithaw na ai maw? Nang loe van praenawk boih ukkung ah na ai maw na oh; mi mah doeh pazawk thaih han ai ah, thacakhaih hoi lensawkhaih loe na ban ah na ai maw oh?
7 Vai Tu, mūsu Dievs, šās zemes iedzīvotājus neesi izdzinis Savu Israēla ļaužu priekšā, un vai to neesi devis Ābrahāma, Sava mīļā, dzimumam uz mūžīgiem laikiem?
Nang loe kaicae ih Sithaw ah na oh, nangmah ih kami Israelnawk hmaa ah, hae prae kaminawk hae na haek moe, nam pui Abraham ih caanawk khaeah dungzan khoek to na paek boeh na ai maw?
8 Un tie tur dzīvojuši un Tev tur taisījuši svētu vietu Tavam vārdam, sacīdami:
Nihcae loe hae prae thungah oh o moe, Nang ih ahmin hanah hmuenciim to sak o pacoengah,
9 Kad pār mums nāk nelaime, zobens, sodība, mēris un bads, tad mēs stāvēsim priekš šī nama un priekš Tava vaiga, tāpēc ka Tavs vārds ir šinī namā, un kad Tevi piesauksim savās bēdās, tad Tu paklausīsi un izpestīsi.
kaicae nuiah sumsen maw, lokcaekhaih maw, to tih ai boeh loe kasae nathaih hoi khokhaahaih phak naah, to tih ai boeh loe patangkhanghaih ka tongh o naah, nang ih ahmin loe hae im thungah oh pongah, hae im thungah na hmaa ah kang doet o moe, nang kang kawk o naah, nang mah pathim ueloe, nang bomh tih.
10 Un nu, redzi, Amona bērni un Moabs un tie no Seīra kalniem, kur Tu Israēlim neļāvi iet cauri, kad tie nāca no Ēģiptes zemes, bet tie no tiem atstājās un tos neizdeldēja, -
Toe vaihiah khenah, Israel caanawk Izip prae thung hoi tacawt o naah, nihcae to na naehsak ai; nihcae to tuh ai ah, amlaem o taak; Amon, Moab hoi Seir mae ah kaom kaminawk loe,
11 Redzi nu, tie mums to atmaksā, nākdami, mūs izdzīt no mūsu zemes, ko Tu mums licis iemantot.
kaicae han qawk ah nang paek ih prae thung hoiah kaicae hae ang haek o moe, lu pathok hanah angzoh o boeh.
12 Ak mūsu Dievs! Vai Tu nenesīsi tiesu pret viņiem? Jo mums nav spēka pret šo lielo pulku, kas pret mums nāk, un mēs nezinām, ko būs darīt, bet mūsu acis griežas uz Tevi.
Aw kaicae ih Sithaw, nihcae to lok na caek mak ai maw? Kaicae tuk han angzo paroeai pop misatuh kaminawk tuk thaihaih tha ka tawn o ai; timaw ka sak o han, ka panoek o ai boeh; kaicae loe nang khue ni kang khet o, tiah lawk a thuih.
13 Un visa Jūda valsts stāvēja Tā Kunga priekšā, arī viņu bērni, viņu sievas un viņu dēli.
Judah kaminawk loe caa nawktanawk, a zunawk hoi a caanawk boih hoiah Angraeng hmaa ah angdoet o.
14 Tad Tā Kunga Gars nāca draudzes vidū pār Jeaziēli, Zakarijas dēlu, tas bija Benajas, tas Jeiēļa, tas Levita Matanijas dēls, no Asafa bērniem.
To pacoengah minawk salakah kaom Jahaziel nuiah Angraeng ih Muithla to angzoh; anih loe Zekariah ih capa, anih loe Benaiah ih capa, anih loe Jeiel ih capa, anih loe Mattaniah capa, anih loe Levi acaeng, Asaph ih capa ah oh.
15 Un tas sacīja: klausāties, visa Jūda valsts un Jeruzālemes iedzīvotāji, un ķēniņ Jehošafat, - tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstaties un neizbaiļojaties priekš šā lielā pulka, jo tas karš nepieder jums, bet Dievam.
Anih mah, Siangpahrang Jehosaphat, Judah kaminawk hoi Jerusalem vangpui ah kaom kaminawk boih, tahngai oh; nangcae khaeah Angraeng mah hae tiah lokthuih; hae ih kapop parai misatuh kaminawk hae zii o hmah loe, thasae o sak hmah; misatukhaih loe nangcae ih tok na ai, Angraeng ih tok ni.
16 Ejat rītu tiem pretī, redzi, tie nāks augšā pa Cic kalnu, un jūs tos sastapsiet ielejas galā šaipus Jeruēles tuksneša.
Khawnbangah nihcae tuk hanah caeh oh; khenah, nihcae loe Ziz vangpui caehhaih tahawt kathuk hoiah angzoh o tahang; nihcae to Jeruel praezaek pha ai naah kaom, tahawt boenghaih ahmuen ah na hnu o tih.
17 Šinī kaujā jums nebūs jākaujas, ejat tikai klāt, stāviet un redziet Tā Kunga pestīšanu, kas ir ar jums. Jūda un Jeruzāleme, nebīstaties un neizbaiļojaties, izejat rītu viņiem pretī, jo Tas Kungs būs ar jums.
Aw Judah hoi Jerusalem kaminawk, hae misa hae na tuk o han angai ai; nang doethaih ahmuen ah kacakah angdoe oh loe, Angraeng pahlonghaih to khen oh; zii o hmah loe, thasae o sak hmah; nihcae tongh hanah khawnbangah caeh oh; Angraeng loe nangcae hoi nawnto om tih, tiah a naa.
18 Tad Jehošafats locījās ar savu vaigu pie zemes, un visi Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji metās pie zemes priekš Tā Kunga un pielūdza To Kungu.
Jehosaphat loe long ah akuep; Judah hoi Jerusalem ih kaminawk boih, Angraeng hmaa ah akuep o moe, Angraeng to bok o.
19 Un tie Leviti no Kehāta bērniem un no Koraha bērniem cēlās, augsti slavēt To Kungu, Israēla Dievu ar skanīgu balsi,
Levi acaeng Kohat kaminawk hoi Korhit kaminawk loe angdoet o moe, Israel Angraeng Sithaw to tha hoi saphaw o.
20 Un tie cēlās it agri un izgāja uz Tekoas tuksnesi, un tiem izejot Jehošafats stāvēja un sacīja: klausiet mani, Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji, ticiet uz To Kungu, savu Dievu, tad jūs pastāvēsiet; ticiet Viņa praviešiem, tad jums labi izdosies.
Khawnbang khawnthaw ah angthawk o moe, Tekoa praezaek ah caeh o; a caeh o li naah Jehosaphat mah angdoet moe, Judah hoi Jerusalem kaminawk, ka lok hae tahngai oh! Na Angraeng Sithaw to tang oh; to tiah nahaeloe kacakah na om o tih; anih ih tahmaanawk nuiah tanghaih tawn oh, to tiah nahaeloe na pazawk o tih, tiah a naa.
21 Un viņš sarunājās ar tiem ļaudīm un iecēla dziedātājus priekš Tā Kunga, ka tie svētā glītumā slavētu, apbruņoto priekšā iedami un sacīdami: teiciet To Kungu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
Kaminawk khaeah lokdueng pacoeng, Angraeng amlunghaih loe dungzan khoek to kacak amlunghaih ah oh pongah, Angraeng saphawhaih om nasoe, tiah thuih hanah, misatuh kaminawk hmaa ah caeh o; kranghoih Angraeng ciimcaihaih to saphaw o hanah, laasah kaminawk to Angraeng hanah a suek.
22 Un to brīdi, kad tie sāka dziedāt tās priecīgās un teicamās dziesmas, tad Tas Kungs sūtīja glūnētājus pret Amona bērniem, Moabu un tiem no Seīra kalniem, kas bija nākuši uz Jūdu, un tie tika sakauti.
Nihcae mah saphawhaih laasak amtong o naah, Judah prae tuk hanah angzo, Amon kaminawk, Moab kaminawk hoi Sier mae nui ah kaom kaminawk to Angraeng mah a ngangsak moe, nihcae to tuk pazawk o boih.
23 Jo Amona bērni un Moabs cēlās pret Seīra kalnu iedzīvotājiem un tos izdeldēja un nomaitāja, un kad tie visus Seīra iedzīvotājus bija nokāvuši, tad tie palīdzēja nomaitāt cits citu.
Amon hoi Moab kaminawk loe Seir mae nui ih kaminawk to hum moe, tamit boih hanah angthawk o; Seir mae nui ah kaom kaminawk to hum o moe, tamit o boih pacoengah, angmacae hoi angmacae to anghum o.
24 Un Jūda nāca kalna galā pie tuksneša un griezās pret tiem pulkiem, un redzi, tur bija miroņi, kas zemē gulēja, un neviens nebija izbēdzis.
Judah kaminawk loe praezaek ih misatoephaih imsang to phak o moe, pop parai misatuh kaminawk to khet o naah, to ih kaminawk loe mi doeh loih o ai; long ah angsong kami qok cing ni a hnuk o.
25 Tad Jehošafats un viņa ļaudis nāca un tos aplaupīja un atrada pie tiem ļoti daudz mantas un drēbes un dārgus rīkus, un paņēma tik daudz, ka nevarēja panest, un tie laupīja laupījumu trīs dienas, jo tur bija ļoti daudz.
To pongah Jehosaphat hoi angmah ih kaminawk loe, misanawk ih hmuenmae to lak hanah caeh o; kadueh kaminawk khae ih paroeai kapop hmuenmaenawk hoi atho kana thlungnawk to lak pae o; to ih hmuenmaenawk loe phaw thai ai khoek to pop; hmuenmae pop hmoek pongah ni thumto thung a lak o.
26 Un ceturtā dienā tie sapulcējās teikšanas ielejā, jo tur tie teica To Kungu, tāpēc tie tās vietas vārdu nosauca Teikšanas ieleja līdz šai dienai.
Ni palito naah loe Berakah azawn ah amkhueng o moe, Angraeng to tahamhoihaih paek o; to pongah to ahmuen to vaihni ni khoek to Berakah azawn, tiah kawk o.
27 Pēc tam visi vīri no Jūda un Jeruzālemes griezās atpakaļ, un Jehošafats viņu priekšā, un gāja uz Jeruzālemi ar prieku; jo Tas Kungs viņus bija darījis priecīgus par viņu ienaidniekiem.
Angraeng mah nihcae ih misa nuiah anghoehaih paek pongah, Jehosaphat mah Judah hoi Jerusalem ih kaminawk to hoih boih moe, anghoehaih hoiah Jerusalem ah amlaem o.
28 Un tie nonāca Jeruzālemē ar somastabulēm un koklēm un trumetēm uz Tā Kunga namu.
Jerusalem ah katoeng congca, aqui kapop katoeng hoi mongkah uenghaih hoiah Angraeng im thungah caeh o.
29 Un bailes no Dieva nāca pār visām zemes valstīm, kad dzirdēja, ka Tas Kungs bija karojis pret Israēla ienaidniekiem.
Angraeng mah Israel caanawk ih misa to tuk pae ti, tiah ataeng ih prae kaminawk mah thaih o naah, nihcae boih nuiah Sithaw zithaih to oh.
30 Un Jehošafata valsts bija mierā, un viņa Dievs tam deva mieru visapkārt.
Angmah ih Sithaw mah ataeng boih ah monghaih to paek pongah, Jehosaphat ih prae loe khosak nawmhaih hoiah koi.
31 Un Jehošafats valdīja pār Jūdu; viņš bija trīsdesmit piecus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Azuba, Šilkus meita.
To tiah Jehosaphat loe Judah siangpahrang ah oh; Judah siangpahrang ah oh naah saning quithum, pangato oh moe, Jerusalem to saning pumphae pangato thung uk; amno ih ahmin loe Shilhi canu Azubah.
32 Un viņš staigāja sava tēva Asas ceļos un neatstājās no tiem, darīdams, kas Tam Kungam patika.
Anih loe ampa Asa caehhaih loklam ah caeh, loklam amkhraeng taak ai; Angraeng mikhnukah katoeng hmuen to sak.
33 Taču kalnu altāri netapa nopostīti, un vēl tie ļaudis ar savu sirdi pilnīgi neturējās pie savu tēvu Dieva.
Toe hmuensangnawk to va boih ai; kaminawk loe angmacae ampanawk ih Sithaw nuiah palungthin suem o ai toengtoeng vop.
34 Un kas vēl par Jehošafatu stāstāms, par viņa pirmām un pēdējām dienām, redzi, tas rakstīts Jeūs, Anana dēla, stāstos, ko viņš sarakstījis Israēla ķēniņu grāmatā.
Siangpahrang Jehosaphat mah amtonghaih hoi boeng khoek to sak ih hmuennawk loe, Hanani capa Jehu ih cabu pongah tarik o; to hmuennawk loe Israel siangpahrangnawk ih cabu pongah tarik o.
35 Un pēc tam Jehošafats, Jūda ķēniņš, sabiedrojās ar Ahaziju, Israēla ķēniņu; tas bija bezdievīgs savos darbos.
Hnukkhuem ah Judah siangpahrang Jehosaphat loe, kasae hmuen sak koeh Israel siangpahrang Ahaziah hoiah angkom.
36 Un viņš ar to vienojās, kuģus taisīt, ar ko braukt uz Taršišu, un tie taisīja kuģus EceonĢeberā.
Anih loe Tarshish vangpui ah kacaeh palongpui to sak hanah Israel siangpahrang hoiah angkom; nihnik loe Ezion-Gezer ah palongpui to a sak hoi.
37 Bet Eliēzers, Dodava dēls, no Marezas, sludināja pret Jehošafatu sacīdams: tādēļ ka tu ar Ahaziju esi sabiedrojies, Tas Kungs salauzīs tavu darbu. Un tie kuģi tika sadragāti un nevarēja tikt uz Taršišu.
Mareshah ih kami Dodavah capa Eliezer mah, Jehosaphat koeh aihaih lok to thuih; Ahaziah hoiah nang kom pongah, Angraeng mah na sak ih hmuen to phrae tih, tiah a naa. Palongpuinawk loe amro moe, Tarshish vangpui ah doeh caeh hoi thai ai.
