Pirmā Samuela 17
1 Un Fīlisti sapulcināja savu spēku uz karu un sapulcējās iekš Sohus, vienā Jūda cilts pilsētā un apmeta savu lēģeri starp Sohu un Azeku Eses-Damimā.
Judah gamsung Socoh muna chun Philistine mite galsat dingin akikhom’un, chule Socoh le Azekah kikah’a Ephes-dammim’a chun ngahmun asem tauvin ahi.
2 Bet Sauls un Israēla vīri sapulcējās un apmetās ozolu ielejā un taisījās karot pret Fīlistiem.
Chuin Saul le Israelte jong akikhom’un, Philistine te dounan Elah phaicham panga ngahmun akisem’un ahi.
3 Un Fīlisti stāvēja uz kalna viņā pusē, un Israēla ļaudis stāvēja uz kalna šai pusē, un ieleja bija viņu starpā.
Philistine techu lhangkhat ah akigol’un chule Israel te jong chu lhangkhat ah akigol’un chule akikah uva phaicham khat in akhentan un ahi.
4 Tad viens stiprinieks izgāja no Fīlistu lēģera, ar vārdu Goliats no Gatas; viņa garums bija sešas olektis un viens sprīdis.
Chule Philistine te mihat tah Gath khopia akona hungkon, amin Goliath kitipa chun Israelte satding in Philistine te ngahmun akonin ahung potdoh'in ahi. Amachu tong gup le khap khat jen in asangin ahi.
5 Un tam bija vara cepure uz galvas un tam bija zvīņainas krūšu-bruņas un, tas krūšu bruņu svars bija pieci tūkstoši sēķeļu vara,
Chule aman sum-eng lukhuh akhuh in, sum-eng a kisem ompho shekel sang nga jen agih aki-ah in ahi.
6 Un lielu bruņas no vara ap lieliem, un vara šķēps uz pleciem.
Akengte ni jong sum-eng’a kitomjol ahin, chule alengkouva ama sum-eng tengcha akipoh chu kitungdoh peh ahi.
7 Un viņa šķēpa kāts bija kā riestava un viņa šķēpa asmens bija no sešsimt sēķeliem dzelzs, un tas bruņu nesējs gāja viņa priekšā.
Atengcha lung tumbi tejen ahin, atengpeh jong thih jeng, gihdan chu shekel jagup’a gih ahin, apho chu mikhat poh ahi.
8 Šis nu stāvēja un sauca uz Israēla pulkiem un uz tiem sacīja: kāpēc jūs gribat iziet un stāties uz karu? Vai es neesmu Fīlists un jūs Saula kalpi? Izmeklējiet no sevis vienu, kas pie manis nāk lejā.
Goliath ading in Israel galsat miho jah’a ahin samin, “Ipi dinga galsat dinga hung kigola nahiuvem, keima Philistine mihatpa kahin, nangho Saul sohte mai mai nahiuve, ei kisatpi ding mikhat hung kilheng doh un,” atin ahi.
9 Ja tas ar mani varēs kauties un mani nokaus, tad mēs jums gribam būt par kalpiem, bet ja es viņu pārvaru un viņu kauju, tad jūs būsiet mums par kalpiem un mums kalposiet.
“Aman keima eitha le nasoh’u kahi diu, ken ama katha le keiho soh nahi diu ahi,” ati.
10 Un tas Fīlists sacīja: es šodien Israēla pulkus esmu lamājis; dodiet man vienu vīru, ka mēs viens ar otru cīkstamies.
“Tunia hi Israel galsatho kachou nahiuve, kakisatpi ding pachu hin soldoh’un,” ati.
11 Kad nu Sauls un viss Israēls šos Fīlista vārdus dzirdēja, tad tie iztrūcinājās un bijās ļoti. -
Chuin Saul le Israel mite jousen Plilistine mipa thusei ajah phat’un, akichalheh jeng tauvin ahi.
12 Dāvids nu bija dēls tam Efratiešam no Jūda Bētlemes, ar vārdu Isajus; tam bija astoņi dēli, un Saula laikā tas jau bija vecs vīrs, jau labi gados.
David kitipa chu Judah gam Bethlehem khopia Ephrah mi Jesse chapa ahin, hiche lai chun Jesse chu ateh lheh jeng tan chule aman chapa get jen aneiyin ahi.
13 Un Isajus trīs vecākie dēli bija karā gājuši Saulam līdz, un viņa triju dēlu vārdi, kas karā gāja, bija: Elijabs, tas pirmdzimtais, un viņa otrais, Abinadabs, un tas trešais Šamus.
Jesse chapa alen thumho, chu Eliab, Abindab, chule Shimea hochu Philistine te sat dia Saul lengpa sepai a pang ahiuve.
14 Un Dāvids bija tas jaunākais; un tie trīs vecākie Saulam bija gājuši līdz.
David chu achate lah’a aneopen ahi. David ute thum hochu Saul sepaiho toh khom’a ahiuve.
15 Bet Dāvids gāja un nāca no Saula, sava tēva avis ganīt Bētlemē.
Ahin David chu Saul inpia kona apa kelngoi chin kithopi dia Bethlehem ah hung kile kitji jia ahi.
16 Bet tas Fīlists izgāja rītos un vakaros un rādījās tur četrdesmit dienas.
Ni somli sungin jingkah, nilhah seh leh Philitine mihatpan Israel sepai ho ahin naiyin achou jing in ahi.
17 Tad Isajus sacīja uz savu dēlu Dāvidu: ņem jel priekš saviem brāļiem vienu ēfu no šīm ceptām vārpām un šās desmit maizes un steidzies lēģerī pie saviem brāļiem.
Nikhat Jesse in David jah’ah, “Hiche pucha-a chang kanpoh hile changlhah lhon som hi choijin lang gangtah in naute gapen.
18 Bet šos desmit sierus nones tam virsniekam par tūkstoš, un apmeklē savus brāļus, kā tiem klājās, un ņem vienu zīmi no tiem.
Chule hiche bongnoiha-a kisem lhon som hi sepaiho lamkaipa pen. Na-ute iti nauvem gavenlang, thu nahin nungpoh kit ding ahi,” tin anasollin ahi.
19 Bet Sauls un šie un visi Israēla vīri bija ozolu ielejā, ar Fīlistiem karodami.
David uteho chu Saul to umkhom'a ahiuvin, Israel sepaiho chu Elah phaichama gal mun’ah um ahiuve.
20 Tad Dāvids cēlās agri un atstāja avis pie gana un ņēma (tās lietas) un nogāja, kā Isajus viņam bija pavēlējis, un nāca pie tiem savestiem lēģera ratiem, un tas karaspēks izgāja uz kaušanos un sacēla kara troksni.
Chuin David in akelngoiho chu avetup din mi khat angansen, jingkah matah in apan athupeh bang in thilho chu apon, achen ahile sepaiho galsat dinga ngahmun dalha dinga akigotuva a-ao laitah’un ngahmun chu agalhungin ahi.
21 Un Israēlieši un Fīlisti nostājās uz kaušanos, pulks pret pulku.
Israelte le Philistine sepaiho galkisat dia kidinte-a kimaitoa akigol laitah’un,
22 Tad Dāvids nolika tos traukus pie tā rīku sarga un skrēja pie tiem karapulkiem un nāca un apsveicināja savus brāļus.
David in thilkeo chingtup pa henga athilpoh ho chu adalhan, gangtah’in a-ute ho chibai agaboltai.
23 Kad nu viņš vēl ar tiem runāja, redzi, tad nāca tas stiprinieks, vārdā Goliats, tas Fīlists no Gatas, no Fīlistu karapulkiem un runāja tos pašus vārdus, un Dāvids to dzirdēja.
Aman a-uteho akihoulimpi laitah in, Gath mi Philistine mihatpa chu Philistine sepai ho lah’a kon in ahung potdoh'in ana seingaiji bang in asamin, Israel mite chu ahin choukit tan ahile, hichu David in ajatan ahi.
24 Bet visi Israēla vīri, kad tie šo vīru redzēja, tad tie priekš viņa bēga un bijās ļoti.
Chuin Israel sepaiten hiche mipa chu amu phat’un akicha behseh jengun ajam tauvin ahi.
25 Un Israēla vīri sacīja: vai jūs to vīru esat redzējuši, kas te nāk? Viņš nāk Israēli lamāt. Un notiks, to vīru, kas šo kaus, ķēniņš darīs ļoti bagātu un tam dos savu meitu par sievu un atlaidīs viņa tēva namam nodošanas iekš Israēla.
Hichun alah uva mikhat in David jah’a, “Hiche mihatpa chu namu em? Aniseh leh hitia khu hung potdoh’a Israel sepaite achou chou jin ahi, koihile ama thatpen pen khu lengpan kipaman lentah apeh ding, achanu khat jong aji ding’a apeh ding, chule Israel ten kai peh dingdol a kon in jong onthol sah ding ahi,” ati.
26 Tad Dāvids runāja uz tiem vīriem, kas pie viņa stāvēja, un sacīja: kas tam vīram būs, kas šo Fīlistu kaus un novērsīs kaunu no Israēla? Jo kas viņš tāds, tas Fīlists, tas neapgraizītais, ka tas tā dzīvā Dieva karapulkus lamā?
David in akimvella ding Israel sepai ho jah’ah, “Hiche cheptanlou Philistine mahatpa that’a, Israel mite avettomna kona huhdoh mi chu ipi amu ding ham? Ipi hile iti hiche cheptanlou Philistine pan hingjing Pathen sepaite ajumso ding ham?” ati.
27 Tad tie ļaudis viņam teica tos pašus vārdus un sacīja: tā un tā tam vīram darīs, kas viņu nokaus.
Chuin miho chun adonbut un, “Henge hiche mipa that pen pen chu kipaman akisei chu peh ding ahi,” atiuve.
28 Bet Elijabs, viņa vecākais brālis, viņu dzirdēja ar tiem vīriem runājam, un Elijabs apskaitās par Dāvidu un sacīja: kāpēc tad tu esi atnācis? Un pie kā tu to mazo avju pulciņu tuksnesī esi pametis? Es gan zinu tavu lielību un tavu sirds blēdību, jo tu esi nācis kaušanos redzēt.
Ahinlah David uteho lah’a alenpen Eliab chun David thusei ajahdoh phat’in alung ahang in, “Hichea hi ipi nahung bolle ham? Na kelngoi hon hochu ipi itihen nati ham? Nakiletsahna le na jonchih na chu kahe nai, hichea kidounaho venom mai maija hunga nahibouve,” ati.
29 Tad Dāvids sacīja: ko tad nu es esmu darījis? Vai man nav brīvi runāt?
Hichun David in, “Ken ipi kabol em? Thudoh kagah nei mai mai ahi,” tin adonbut in ahi.
30 Un viņš griezās no tā pie cita un sacīja tos pašus vārdus. Un tie ļaudis tam atbildēja tā kā papriekš.
Chuin amahoa konin adangho langah akihei kit in athudoh mama adoh’a ahile, amahon jong aseima ma asei kit un ahi.
31 Kad nu šie vārdi tapa dzirdēti, ko Dāvids runāja, un Saulam tapa sacīti, tad viņš to lika atvest.
David thudoh chu Saul lengpa kom agalhut un ahile Saul lengpan jong aheng’a ahin pui diuvin thu ape tan ahi.
32 Un Dāvids sacīja uz Saulu: lai nevienam sirds nezūd viņa pēc. Tavs kalps noies un kausies ar šo Fīlistu.
“Hiche Philistine mipa chunga khun boi tahih’un, kache ding kaga kimaitopi ding ahi,” tin David in Saul jah’a aseiyin ahi.
33 Bet Sauls sacīja uz Dāvidu: tu nevari noiet pret šo Fīlistu, ar viņu kauties. Jo tu esi zēns un viņš ir karavīrs no savas jaunības.
Saul in, “Angol nahim! nangman hiche Philistine mihatpa nasatna najo nading lampi aum theipoi, nangma chapang chabou nahin, ama akhangdon laiya kipatna galsat mi ahi,” ati.
34 Tad Dāvids sacīja uz Saulu: tavs kalps ganīja sava tēva avis, tad nāca lauva un lācis un nonesa avi no ganāmā pulka.
Ahinlah David in, “Kapa kelngoi hole kelcha ho jong kana vetkol ahin, nasohpa hin apa kelngoi anachin na’a chun keipi bahkai le vompi ahunga kelnou ho ahung lhohmang ding agot tengle,
35 Un es tam dzinos pakaļ un to kāvu un izpestīju (to avi) no viņa rīkles. Kad viņš nu pret mani cēlās, tad es viņu grābu pie bārdas un to situ un nokāvu.
Anung kadellin, kakidalpin, akamsung’a konin kahuhdohjin ahi, chule keima thadia eigot tengleh, akha ah kaman in kathat jitai.
36 Tavs kalps ir gan lauvu, gan lāci nokāvis; tāpat būs šis neapgraizītais Fīlists, tā kā viens no tiem; jo viņš tā dzīvā Dieva karapulkus ir lamājis.
Keipi le vompi ani nia hitia chu kabolji ahin chule tua jong Philistine cheptan loupa jong chutia chu kabol ding ahi, ajeh chu aman hing jing Pathen sepai ho ajumso jeh’a hitia chu bolding ahi.
37 Un Dāvids sacīja: Tas Kungs, kas mani pestījis no lauvas un no lāča, mani arī atpestīs no šā Fīlista rokas.
Pakaiyin keipi bahkai le vompi khutphanga kona eihuhdoh pa chun tunia jong hiche Philistine mihatpa a kona eihuhdoh tei ding ahi,” atin boltei agoi. Hichun Saul in achaina a lunggel lhahna aneiyin, “Aphai nakigot bang chun boltan chule Pakaiyin naumpi jingta hen,” ati.
38 Tad Sauls sacīja uz Dāvidu: ej tad, lai Tas Kungs tev palīdz. Un Sauls apģērba Dāvidu ar savām paša drēbēm un lika vara cepuri uz viņa galvu un to apģērba ar krūšu bruņām.
Chuin Saul in David agalvon apen, alukhuh sum-eng a kisem akhuhpeh in, thih sangkhol a-ahpeh tan ahi.
39 Un Dāvids apjoza viņa zobenu pār savām drēbēm un sāka staigāt, jo viņš vēl to nebija ieradis. Un Dāvids sacīja uz Saulu: tā es nevaru iet, jo es to vēl neesmu ieradis. Un Dāvids to nolika no sevis nost.
Hichun David in agalvon chunga chun achemjam ako’in, kal khat kal agah son le galvon ho akivon khahlou jeh in, achethei tapon ahi. Hijeh chun aman Saul jah’a, “Hicheho pumin chethei ponge, ajeh chu hicheho hi kamang theipoi,” atin, asut lhatai.
40 Un viņš ņēma savu zizli rokā un izlasījās piecus gludus oļus no upes un tās lika tai gana tarbā, kas viņam bija, proti tai kulē, un viņa linga bija viņa rokā. Tā tas gāja tam Fīlistam pretī.
Hichun David in vadung songchang jolsel chang nga akilopan, akelngoi chinna sakhao neovah akikon, chuin akelngoi chinna tenggol le sailungchang kapna gophel akichoijin, Philistine mihatpa umna phaicham ajontai.
41 Un tas Fīlists nāca Dāvidam arvien tuvāk, un viņa bruņu nesējs viņa priekšā.
Goliath jong ahung potdoh'in David lam ahin jontai chule agalvon popa chu ahung masan ahi.
42 Kad nu tas Fīlists skatījās un Dāvidu redzēja, tad viņš to izsmēja, jo tas bija jauneklis sarkaniem vaigiem un skaistu ģīmi.
Goliath in David chu phatah a avettoh phat’in, chapang melhoi cha bou ahinah laijeh in, asit behseh jeh in alung ahang tai.
43 Un tas Fīlists sacīja uz Dāvidu: vai es esmu suns, ka tu ar koku pie manis nāci? Un tas Fīlists lādēja Dāvidu pie saviem dieviem.
David jah’a lunghang tah in, “Keima uicha kahim? Mol kichoija kahenga hung nahim?” ati. Hichun Philistine mipa chun, apathen ho min pan in David chu agaosap tai.
44 Un tas Fīlists sacīja uz Dāvidu: nāc šurp pie manis, es tavu miesu došu putniem apakš debess un zvēriem laukā.
Goliath in David chu achouvin, “Hilam ah hungin, keiman natahsa chu vachate le gamsa te kapeh ding ahi,” ati ahi.
45 Bet Dāvids sacīja uz to Fīlistu: tu nāci pie manis ar zobenu un šķēpu un priekšturamām bruņām, bet es nāku pie tevis Tā Kunga Cebaot vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, ko tu esi zaimojis.
David in Philistine mipa chu adonbut in, “Nangma chemjamle tengcha choiya hung nahin, Ahinlah keima vang van gam sepai galsatte Pakai mina hung kahi.
46 Šodien Tas Kungs tevi dos manā rokā, ka es tevi nokauju un tavu galvu no tevis atņemu un Fīlistu lēģera maitas dodu putniem apakš debess un zvēriem virs zemes, un visa pasaule atzīs, ka Israēlim ir Dievs.
Tunia hi Pakaiyin najoding, keiman nang katha-a nalu katan ding, natahsa thisa chu vachate le gamsate kapeh ding chule leiset pumpin Israel Pathen khat aume ti ahet diu ahi,” ati.
47 Un visi šie pulki atzīs, ka Tas Kungs neizglābj ar zobenu un šķēpu: jo tas karš pieder Tam Kungam, Tas jūs dos mūsu rokā.
“Chule hichea hung kikhom jousen Pakaiyin chemjam le tengchan ahuhhingpoi ti ahet dingu ahi. Ajeh chu galsat hi Pakaiya ahin, aman nangho kakhutna eipeh doh diu ahitai,” ati.
48 Un notikās, kad nu tas Fīlists cēlās un nāca un Dāvidam tuvojās, tad Dāvids steidzās un skrēja uz tiem karapulkiem, tam Fīlistam pretī.
Goliath ahung kipatdoh a David henglam ahin jot phat in, David chu kintah in Philistine mihatpa toh kisuto ding in alhaisuh tan ahi.
49 Un Dāvids bāza roku tarbā un izņēma vienu oli un meta ar lingu un iesvieda tam Fīlistam pašā pierē, tā ka tas akmens viņa pierē ieskrēja, un tas krita uz savu vaigu pie zemes.
David in akhut in asakhao sung asoh in, song chang khat aladoh in, ah-songse’a chu asea ahile, Philistine mipa chalpang ah achun, songchang chu alut in, Goliath tol-lhang ah alhutan ahi.
50 Tā Dāvids pārvarēja to Fīlistu ar lingu un ar oli, un kāva to Fīlistu un to nokāva, bet Dāvidam zobena nebija rokā.
Chuti chun David in chemjam pang louhellin, songchang khatseh le ah-songse in Goliath ajoutan ahi.
51 Tad Dāvids pieskrēja un piestājās pie tā Fīlista un ņēma viņa zobenu un to izvilka no makstīm un to nokāva un tam ar to nocirta galvu. Kad nu Fīlisti redzēja, ka viņu varenais bija miris, tad tie bēga.
Chuin David in adel lut paiyin, Goliath chemjam chu asatdoh in, ama chemjam ma ma chun alol atantan ahi. Chuin Philistine mipiten ami hatpa’u athi amu phat un, akinung heijun ajam tauvin ahi.
52 Un Israēla un Jūda vīri cēlās un gavilēja un dzinās Fīlistiem pakaļ, kamēr nāk tai ielejā un līdz pašiem Ekronas vārtiem; un Fīlistu nokautie krita uz Zaārim ceļa un līdz Gatai un līdz Ekronai.
Chuin Israelte le Judah miho akipat’un, a-aovun, phaicham le Ekron kotpi aphah kah seuvin Philistine mite nung adel’un ahi. Chule Philistine mipi ho chu Shaariam lam lhon lhungin thilong akijam thang’un, Gath le Ekron changeijin athilong u chu alum thang sohkei jenginn ahi.
53 Un Israēla bērni griezās atpakaļ no Fīlistu dzīšanas un aplaupīja viņu lēģeri.
Chuin Israel chaten Philistine mite anungdel uva kon in ahung kinung leuvin, angahun hou chu asumang’un achom tauvin ahi.
54 Un Dāvids ņēma tā Fīlista galvu un to nonesa uz Jeruzālemi, bet viņa bruņas viņš nolika savā teltī.
Chuin David in Philistine mihatpa luchang chu alan Jerusalem ah ahin potai; ahin galvon vang apon in’ah akoitai.
55 Bet kad Sauls redzēja Dāvidu izejam pret to Fīlistu, tad tas uz Abneru, to kara lielkungu, sacīja: kam dēls ir šis jauneklis, Abner? Tad Abners sacīja: tik tiešām kā tava dvēsele dzīvo, ķēniņ, to es nezinu.
David Philistine pa satdinga akon doh chun Saul in agalvon popa Abner jah’ah, “Hiche gollhang pa khu koicha ham? tin adongin ahile Abner in jong, “Atahbah in kahepoi,” tin anadonbut e.
56 Tad ķēniņš sacīja: vaicā jel, kam dēls šis jauneklis ir?
Hichun lengpan jong, “Aphai, koiham hinkhol chen’in,” ati.
57 Kad nu Dāvids atpakaļ griezās no tā Fīlista kaušanas, tad Abners viņu ņēma un veda Saula priekšā, un tā Fīlista galva bija viņa rokā.
David in Goliath ahintha jouva ahung lhun in, Abner in Philistine mihatpa luchang chu Saul komah ahin lhuttan ahi.
58 Un Sauls uz to sacīja: kam dēls tu esi, puisi? Dāvids sacīja: tava kalpa Isajus, tā Bētlemieša, dēls.
Hichun Saul in, “Gollhang, napa koiham neisei peh in,” atin ahile David in adonbut in, “Kapa min Jesse ahin, Bethlehem a um kahiuve,” ati.
