Pēteŗa 1. Vēstule 2

1 Bet nu atstājiet visu ļaunumu un visu viltību un liekulību un skaudību un visas aprunāšanas;

ⲁ̅ⲉⲁⲧⲉⲧⲛⲕⲱ ϭⲉ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲛⲕⲁⲕⲓⲁ ⲛⲓⲙ ⲙⲛ ⲕⲣⲟϥ ⲛⲓⲙ ⲙⲛ ϩⲩⲡⲟⲕⲣⲏⲥⲓⲥ ⲛⲓⲙ ⲙⲛ ⲗⲁ ⲛⲓⲙ ⲙⲛ ⲕⲁⲧⲁⲗⲁⲗⲓⲁ ⲛⲓⲙ

2 Tā kā jaunpiedzimuši bērniņi iekārojaties to garīgo bezviltīgo pienu, ka jūs caur to uzaugat,

ⲃ̅ⲛⲑⲉ ⲛϩⲉⲛϣⲏⲣⲉ ϣⲏⲙ ⲉⲁⲩϫⲡⲟⲟⲩ ⲧⲉⲛⲟⲩ ⲛⲧⲉⲧⲛⲙⲉⲣⲉ ⲡⲉⲣⲱⲧⲉ ⲉⲧⲟⲩⲁⲁⲃ ⲛⲗⲟⲅⲓⲕⲟⲛ ⲉⲧⲉ ⲙⲛ ⲕⲣⲟϥ ⲛϩⲏⲧϥ ϫⲉⲕⲁⲥ ⲉⲧⲉⲧⲛⲛⲁⲓⲁⲓ ϩⲣⲁⲓ ⲛϩⲏⲧϥ ⲉⲩⲟⲩϫⲁⲓ

3 Ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir laipnīgs;

ⲅ̅ⲉϣϫⲉ ⲁⲧⲉⲧⲛϫⲓ ϯⲡⲉ ϫⲉ ⲟⲩⲭⲣⲏⲥⲧⲟⲥ ⲡⲉ ⲡϫⲟⲉⲓⲥ

4 Pie Tā jūs esat nākuši kā pie dzīva akmens, gan atmests no cilvēkiem, bet izredzēts un dārgs pie Dieva.

ⲇ̅ⲡⲁⲓ ⲉⲧⲉⲧⲛϯ ⲙⲡⲉⲧⲛⲟⲩⲟⲓ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲉⲣⲟϥ ⲡⲱⲛⲉ ⲉⲧⲟⲛϩ ⲉⲁⲩⲧⲥⲧⲟϥ ⲙⲉ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲓⲧⲟⲟⲧⲟⲩ ⲛⲛⲉⲣⲱⲙⲉ ⲛⲁϩⲣⲙ ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲇⲉ ⲉϥⲥⲟⲧⲡ ⲁⲩⲱ ⲉϥⲧⲁⲓⲏⲩ

5 Un jūs paši arīdzan kā dzīvi akmeņi topat uztaisīti par garīgu namu un svētu priesterību, garīgus upurus upurēt, kas Dievam ir pieņēmīgi caur Jēzu Kristu.

ⲉ̅ⲛⲧⲱⲧⲛ ϩⲱⲧ ⲧⲏⲩⲧⲛ ⲕⲱⲧ ⲙⲙⲱⲧⲛ ϩⲱⲥ ⲱⲛⲉ ⲉϥⲟⲛϩ ⲛⲟⲩⲏⲓ ⲙⲡⲛⲁⲧⲓⲕⲟⲛ ⲉⲩϣⲙϣⲉ ⲉϥⲟⲩⲁⲁⲃ ⲉⲧⲁⲗⲟ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲛϩⲉⲛⲑⲩⲥⲓⲁ ⲙⲡⲛⲁⲧⲓⲕⲟⲛ ⲉⲩϣⲏⲡ ⲙⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ϩⲓⲧⲛ ⲓⲏⲥ ⲡⲉⲭⲥ

6 Jo rakstos stāv(rakstīts): redzi, Es lieku Ciānā izredzētu, it dārgu stūra akmeni; un kas tic uz Viņu, tas nepaliks kaunā.

ⲋ̅ϫⲉ ϥⲥⲏϩ ϩⲛ ⲧⲉⲅⲣⲁⲫⲏ ϫⲉ ⲉⲓⲥ ϩⲏⲏⲧⲉ ϯⲛⲁⲕⲱ ϩⲛ ⲥⲓⲱⲛ ⲛⲟⲩⲱⲛⲉ ⲛⲕⲟⲟϩ ⲛⲥⲱⲡⲧ ⲉϥⲧⲁⲓⲏⲩ ⲁⲩⲱ ⲡⲉⲧⲛⲁⲡⲓⲥⲧⲉⲩⲉ ⲉⲣⲟϥ ⲛϥⲛⲁϫⲓ ϣⲓⲡⲉ ⲁⲛ

7 Tad nu jums, kas ticat, Viņš ir dārgs; bet tiem neklausīgiem tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, kas ir palicis par stūra akmeni, ir arī klupšanas akmens un piedauzīšanās klints,

ⲍ̅ⲉⲣⲉ ⲡⲧⲁⲉⲓⲟ ϭⲉ ϣⲟⲟⲡ ⲛⲏⲧⲛ ⲛⲉⲧⲡⲓⲥⲧⲉⲩⲉ ⲛⲉⲧⲟ ⲇⲉ ⲛⲁⲧⲛⲁϩⲧⲉ ⲉⲡⲱⲛⲉ ⲛⲧⲁⲩⲥⲧⲟϥ ⲉⲃⲟⲗ ⲛϭⲓ ⲛⲛⲉⲧⲕⲱⲧ ⲡⲁⲓ ⲁϥϣⲱⲡⲉ ⲉⲉⲩⲁⲡⲉ ⲛⲕⲟⲟϩ

8 Tiem, kas neklausīgi būdami pie tā vārda piedauzās, uz ko tie arīdzan ir nolikti.

ⲏ̅ⲁⲩⲱ ⲟⲩⲱⲛⲉ ⲛϫⲣⲟⲡ ⲙⲛ ⲟⲩⲡⲉⲧⲣⲁ ⲛⲥⲕⲁⲛⲇⲁⲗⲟⲛ ⲛⲛⲁⲓ ⲉⲧϫⲓ ϫⲣⲟⲡ ⲉⲡϣⲁϫⲉ ⲉⲩⲟ ⲛⲛⲁⲧⲛⲁϩⲧⲉ ⲉⲁⲩⲕⲁⲁⲩ ⲉⲡⲁⲓ

9 Bet jūs esat izredzēta tauta, ķēniņu priesterība, svēta cilts, Dieva īpaši ļaudis; ka jums būs pasludināt Tā tikumus, kas jūs aicinājis no tumsības pie Savas brīnišķās gaismas,

ⲑ̅ⲛⲧⲱⲧⲛ ⲇⲉ ⲛⲧⲉⲧⲛ ⲟⲩⲅⲉⲛⲟⲥ ⲉϥⲥⲟⲧⲡ ⲟⲩⲙⲛⲧⲣⲣⲟ ⲟⲩⲙⲛⲧⲟⲩⲏⲏⲃ ⲟⲩϩⲉⲑⲛⲟⲥ ⲉϥⲟⲩⲁⲁⲃ ⲟⲩⲗⲁⲟⲥ ⲉⲡⲱⲛϩ ϫⲉⲕⲁⲥ ⲉⲧⲉⲧⲛϫⲱ ⲛⲛⲛⲉϣⲡⲏⲣⲉ ⲙⲡⲉⲛⲧⲁϥⲧⲉϩⲙ ⲧⲏⲩⲧⲛ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲙ ⲡⲕⲁⲕⲉ ⲉⲡⲉϥⲟⲩⲟⲉⲓⲛ ⲛϣⲡⲏⲣⲉ

10 Jūs, kas citkārt nebijāt Dieva ļaudis, bet tagad esat Dieva ļaudis, kas citkārt nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti.

ⲓ̅ⲛⲁⲓ ⲛⲧⲉⲧⲛ ⲡⲗⲁⲟⲥ ⲙⲡⲉⲓⲟⲩⲟⲉⲓϣ ⲧⲉⲛⲟⲩ ⲇⲉ ⲛⲧⲉⲧⲛ ⲡⲗⲁⲟⲥ ⲙⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲛⲉⲧⲉ ⲙⲡⲟⲩⲛⲁ ⲛⲁⲩ ⲧⲉⲛⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲩⲛⲁ ⲛⲏⲧⲛ

11 Mīļie, es jūs pamācu kā piemājotājus un svešiniekus, ka jums būs noturēties no miesīgām kārībām, kas pret dvēseli karo,

ⲓ̅ⲁ̅ⲛⲁⲙⲉⲣⲁⲧⲉ ϯⲡⲁⲣⲁⲕⲁⲗⲉⲓ ⲙⲙⲱⲧⲛ ϩⲱⲥ ϣⲙⲙⲟ ⲁⲩⲱ ϩⲱⲥ ⲣⲙⲛϭⲟⲓⲗⲉ ⲉⲧⲣⲉⲧⲥⲁϩⲉ ⲧⲏⲩⲧⲛ ⲉⲃⲟⲗ ⲛⲛⲉⲡⲓⲑⲩⲙⲓⲁ ⲛⲥⲁⲣⲕⲓⲕⲟⲛ ⲛⲁⲓ ⲉϯ ⲟⲩⲃⲉ ⲧⲉⲯⲩⲭⲏ

12 Un ka jūs dzīvojiet godīgi starp tiem pagāniem, lai kurās lietās tie jūs aprunā kā ļaundarītājus, tie to labo darbu dēļ, ko tie pie jums redz, Dievu pagodina tai piemeklēšanas dienā.

ⲓ̅ⲃ̅ⲉⲩⲛⲧⲉⲧⲛ ⲙⲙⲁⲩ ⲛⲧⲉⲧⲛⲁⲛⲁⲥⲧⲣⲟⲫⲏ ⲉⲧⲛⲁⲛⲟⲩⲥ ϩⲛ ⲛϩⲉⲑⲛⲟⲥ ϫⲉⲕⲁⲥ ϩⲙ ⲡⲉⲧⲟⲩⲕⲁⲧⲁⲗⲁⲗⲓⲁ ⲙⲙⲱⲧⲛ ⲛϩⲏⲧϥ ϩⲱⲥ ⲣⲉϥⲣ ⲡⲉⲑⲟⲟⲩ ⲉⲩⲉⲛⲁⲩ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛ ⲛⲉⲧⲛϩⲉⲃⲏⲩⲉ ⲉⲧⲛⲁⲛⲟⲩⲟⲩ ⲛⲥⲉϯ ⲉⲟⲟⲩ ⲙⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ϩⲙ ⲡⲉϩⲟⲟⲩ ⲙⲡϭⲙ ⲡϣⲓⲛⲉ

13 Tad esiet ikvienai cilvēku kārtībai paklausīgi Tā Kunga dēļ: gan ķēniņam, kā tādam, kas pār visiem ir iecelts,

ⲓ̅ⲅ̅ⲑⲃⲃⲓⲉ ⲧⲏⲩⲧⲛ ⲛⲥⲱⲛⲧ ⲛⲓⲙ ⲛⲣⲱⲙⲉ ⲉⲧⲃⲉ ⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲉⲓⲧⲉ ⲟⲩⲣⲣⲟ ϩⲱⲥ ⲉϥϫⲟⲥⲉ

14 Gan valdniekiem, kā tādiem, kas no viņa ir sūtīti par atriebšanu ļaundarītājiem, bet par slavu laba darītājiem.

ⲓ̅ⲇ̅ⲉⲓⲧⲉ ϩⲩⲅⲉⲙⲱⲛ ϩⲱⲥ ⲉⲩⲧⲛⲛⲟⲟⲩ ⲙⲙⲟⲟⲩ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲓⲧⲟⲟⲧϥ ⲉⲧϫⲓ ⲕⲃⲁ ⲛⲛⲉⲧⲉⲓⲣⲉ ⲙⲡⲉⲑⲟⲟⲩ ⲉⲡⲧⲁⲓⲟ ⲇⲉ ⲛⲛⲣⲉϥⲣⲡ ⲡⲉⲧⲛⲁⲛⲟⲩϥ

15 Jo tāds ir Dieva prāts, ka jūs labu darīdami, muti aizbāžat neprātīgu cilvēku nezināšanai,

ⲓ̅ⲉ̅ϫⲉ ⲧⲁⲓ ⲧⲉ ⲑⲉ ⲙⲡⲟⲩⲱϣ ⲙⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲉⲧⲉⲧⲛⲉⲓⲣⲉ ⲙⲡⲡⲉⲧⲛⲁⲛⲟⲩϥ ⲛⲧⲉⲧⲛϣⲧⲁⲙ ⲉⲣⲉⲛⲧⲙⲛⲧⲁⲧⲥⲟⲟⲩⲛ ⲛⲛⲉⲓⲁⲑⲏⲧ ⲛⲣⲱⲙⲉ

16 Kā svabadnieki, un ne tā kā jums svabadība būtu par ļaunuma apsegu, bet tā kā Dieva kalpi.

ⲓ̅ⲋ̅ϩⲱⲥ ⲣⲙϩⲉ ⲛⲧⲙⲛⲧⲣⲙϩⲉ ϣⲟⲟⲡ ⲛⲏⲧⲛ ⲁⲛ ϩⲱⲥ ϩⲃⲥ ⲛⲕⲁⲕⲓⲁ ⲁⲗⲗⲁ ϩⲱⲥ ϩⲙϩⲁⲗ ⲛⲧⲉ ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ

17 Turiet visus godā; mīlējiet brāļu draudzību; bīstaties Dievu, godājiet ķēniņu.

ⲓ̅ⲍ̅ⲛⲧⲉⲧⲛⲧⲁⲉⲓⲉ ⲟⲩⲟⲛ ⲛⲓⲙ ⲛⲧⲉⲧⲛⲙⲉⲣⲉ ⲛⲉⲧⲛⲉⲣⲏⲩ ⲛⲧⲉⲧⲛⲣ ϩⲟⲧⲉ ⲛϩⲏⲧϥ ⲙⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲛⲧⲉⲧⲛⲧⲁⲓⲉ ⲡⲣⲣⲟ

18 Jūs kalpi, esiet paklausīgi tiem kungiem iekš visas bijāšanas, ne vien tiem labiem un lēniem, bet arī tiem bargiem.

ⲓ̅ⲏ̅ⲛϩⲙϩⲁⲗ ⲥⲱⲧⲙ ⲛⲥⲁ ⲛⲉⲧⲛϫⲓⲥⲟⲟⲩⲉ ϩⲛ ϩⲟⲧⲉ ⲛⲓⲙ ⲛⲉⲧⲛⲁⲛⲟⲩⲟⲩ ⲙⲙⲁⲧⲉ ⲁⲛ ⲙⲛ ⲛϩⲁⲕ ⲁⲗⲗⲁ ⲛⲕⲟⲟⲩⲉ ⲉⲧϭⲟⲟⲙⲉ

19 Jo tā ir žēlastība, ja, kas Dievu apzinādamies, grūtumu panes netaisnību ciezdams.

ⲓ̅ⲑ̅ⲡⲁⲓ ⲅⲁⲣ ⲟⲩϩⲙⲟⲧ ⲡⲉ ⲉϣϫⲉ ⲉⲧⲃⲉ ⲟⲩⲥⲩⲛⲉⲓⲇⲏⲥⲓⲥ ⲛⲧⲉ ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ ⲟⲩⲛ ⲟⲩⲁ ⲛⲁϥⲓ ϩⲁϩⲉⲛⲗⲏⲡⲏ ⲉϥϣⲡ ϩⲓⲥⲉ ϩⲛ ⲟⲩϫⲓⲛ ϭⲟⲛⲥ

20 Jo kāda slava ir šī, ja jūs apgrēkodamies topat pliķēti un panesat? Bet ja jūs labu darīdami ciešat un panesat, tā ir žēlastība pie Dieva.

ⲕ̅ⲁϣ ⲅⲁⲣ ⲡⲉ ⲡⲉⲧⲛⲉⲟⲟⲩ ⲉⲧⲉⲧⲛϣⲁⲛⲣ ⲛⲟⲃⲉ ⲛⲥⲉϩⲓⲟⲩⲉ ⲉⲣⲱⲧⲛ ⲛⲧⲉⲧⲛϭⲱ ⲁⲗⲗⲁ ⲉϣϫⲉ ⲧⲉⲧⲛⲉⲓⲣⲉ ⲙⲡⲉⲧⲛⲁⲛⲟⲩϥ ⲥⲉϩⲓⲟⲩⲉ ⲉⲣⲱⲧⲛ ⲧⲉⲧⲛϭⲉⲉⲧ ⲡⲁⲓ ⲟⲩϩⲙⲟⲧ ⲡⲉ ⲛⲁϩⲣⲙ ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ

21 Jo uz to jūs esat aicināti, kā arī Kristus priekš jums ir cietis un jums priekšzīmi pametis, ka jums būs pakaļ iet Viņa pēdām:

ⲕ̅ⲁ̅ⲛⲧⲁⲩⲧⲉϩⲙ ⲧⲏⲩⲧⲛ ⲅⲁⲣ ⲉⲡⲁⲓ ϫⲉ ⲡⲉⲭⲥ ϩⲱⲱϥ ⲁϥϣⲡ ϩⲓⲥⲉ ϩⲁⲣⲱⲧⲛ ⲉϥⲕⲱ ⲛⲏⲧⲛ ⲛⲟⲩⲥⲙⲟⲧ ϫⲉⲕⲁⲥ ⲧⲉⲧⲛⲁⲁⲟⲩⲉϩ ⲧⲏⲩⲧⲛ ⲛⲥⲁⲛⲉϥϩⲓⲟⲟⲩⲉ

22 Tas grēkus nav darījis, nedz viltība ir atrasta Viņa mutē,

ⲕ̅ⲃ̅ⲡⲁⲓ ⲉⲧ ⲙⲡϥⲣ ⲛⲟⲃⲉ ⲟⲩⲇⲉ ⲙⲡⲟⲩϩⲉ ⲕⲣⲟϥ ϩⲛ ⲧⲉϥⲧⲁⲡⲣⲟ

23 Tas lamāts neatlamāja un ciezdams neļaunojās, bet nodeva to Tam, kas taisni tiesā;

ⲕ̅ⲅ̅ⲡⲁⲓ ⲉⲩⲥⲁϩⲟⲩ ⲙⲙⲟϥ ⲙⲡⲉϥⲥⲁϩⲟⲩ ⲉϥϣⲡ ϩⲓⲥⲉ ⲛϥⲛⲟϭⲥ ⲁⲛ ⲡⲉ ⲛⲉϥⲕⲱ ⲇⲉ ⲙⲡⲙⲁ ⲙⲡⲉⲧⲛⲁⲕⲣⲓⲛⲉ ⲇⲓⲕⲁⲓⲱⲥ

24 Tas mūsu grēkus Pats ir nesis Savā miesā pie tā koka, ka mēs, no grēkiem vaļā tikuši, taisnībai dzīvotu; caur Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.

ⲕ̅ⲇ̅ⲡⲁⲓ ⲛⲧⲁϥⲧⲁⲗⲟ ⲉϩⲣⲁⲓ ⲛⲛⲉⲛⲛⲟⲃⲉ ⲉϩⲣⲁⲓ ϩⲙ ⲡⲉϥⲥⲱⲙⲁ ⲉϫⲙ ⲡϣⲉ ϫⲉⲕⲁⲥ ⲉⲁⲛⲙⲟⲩⲛ ⲛⲁϩⲣⲙ ⲡⲛⲟⲃⲉ ⲛⲧⲛⲱⲛϩ ϩⲛ ⲇⲓⲕⲁⲓⲟⲥⲩⲛⲏ ⲡⲁⲓ ⲛⲧⲁⲧⲉⲧⲛⲧⲁⲗϭⲟ ϩⲙ ⲡⲉϥⲥⲁϣ

25 Jo jūs bijāt tā kā avis, kas maldās, bet tagad jūs esat atgriezti pie savu dvēseļu gana un bīskapa.

ⲕ̅ⲉ̅ⲛⲉⲧⲉⲧⲛⲟ ⲅⲁⲣ ⲡⲉ ⲛⲑⲉ ⲛⲛⲉⲓⲉⲥⲟⲟⲩ ⲉⲧⲥⲟⲣⲙ ⲁⲗⲗⲁ ⲧⲉⲛⲟⲩ ⲁⲧⲉⲧⲛⲕⲉⲧ ⲧⲏⲩⲧⲛ ⲉⲡϣⲱⲥ ⲡⲉⲡⲓⲥⲕⲟⲡⲟⲥ ⲛⲛⲉⲧⲙⲯⲩⲭⲏ