Pirmā Ķēniņu 21
1 Un pēc tam notikās, ka Nābatam, tam Jezreēlietim, bija vīna dārzs Jezreēlē, sānis Ahaba, Samarijas ķēniņa, pilij.
To pacoengah Jezreel vangpui ih kami, Naboth ih misur takha loe, Jezreel vangpui, Samaria siangpahrang Ahab ih im taengah oh.
2 Un Ahabs runāja ar Nābatu sacīdams: dod man savu vīna dārzu, man par sakņu dārzu, jo tas ir tuvu pie mana nama, un es tev viņa vietā došu labāku vīna dārzu, nekā tas ir; vai ja tev patīk, es tev to aizmaksāšu ar naudu.
Ahab mah Naboth khaeah, Nang ih misur takha loe ka im taengah oh pongah, aan patit hanah na paek ah; hae ih misur takha pongah kahoih kue kalah misur takha to kang paek han, to tih ai boeh loe na koeh zetto, atho kang paek han hmang, tiah a naa.
3 Bet Nābats sacīja uz Ahabu: lai Tas Kungs mani pasargā, ka es tev atdotu savu tēvu mantojumu.
Toe Naboth mah Ahab khaeah, Kampanawk ih qawk nang paek hanah, Angraeng mah asaeng mak ai, tiah a naa.
4 Tad Ahabs saīdzis un dusmīgs nāca mājās tā vārda dēļ, ko Nābats, tas Jezreēlietis, uz viņu bija runājis sacīdams: es tev nedošu savu tēvu mantojumu. Un viņš metās gultā, apgriezās uz otru pusi un neēda maizes.
Jezreel vangpui ih kami Naboth mah, Kampa ih qawk to nang han kang paek mak ai, tiah a naa pongah, Ahab loe poeknawm ai, palungphui hoiah angmah im ah amlaem. Mikhmai set hoiah a iihhaih ihkhun nuiah angsong moe, buh doeh caa ai.
5 Tad Izebele, viņa sieva, pie tā nāca un ar to runāja: par ko tavs prāts tāds saīdzis un tu maizes neēdi?
To naah a zu Jezebel loe anih taengah caeh moe, tipongah mikhmai na set moe, buh doeh na caa ai loe? tiah a naa.
6 Un viņš uz to sacīja: es runāju ar Nābatu, to Jezreēlieti, un uz to sacīju: dod man savu vīna dārzu par naudu, vai ja tu gribi, es tev došu citu vīna dārzu tai vietā. Bet tas sacīja: es tev nedošu savu vīna dārzu.
Anih mah a zu khaeah, Jezreel ih kami Naboth khaeah, Na misur takha to phoisa hoiah na zaw ah; to tih ai boeh loe na koeh nahaeloe, a zuengah kalah misur takha kang paek han hmang, tiah ka naa. Toe anih mah, Misur takha to kang paek mak ai, tiah ang naa, tiah a thuih pae.
7 Tad Izebele, viņa sieva, uz to sacīja: “Tu, vai tāda tava valdīšana pār Israēli? Celies, ēd maizi, un lai tava sirds ir mierā! Es tev dabūšu Nābata, tā Jezreēlieša, vīna dārzu.”
A zu Jezebel mah, Israel ukkung siangpahrang ah na oh na ai maw? Poeknawm ai ah om hmah; angthawk loe buh to caa ah. Jezreel kami Naboth ih misur takha to kang paek han, tiah a naa.
8 Un tā rakstīja grāmatas Ahaba vārdā un tās aizzieģelēja ar viņa gredzenu, un sūtīja tās grāmatas pie tiem vecajiem un pie tiem cienīgiem viņa pilsētā, kas pie Nābata dzīvoja.
To pongah Jezebel mah Ahab ih ahmin hoiah ca tarik moe, catui to daeng pacoengah, Naboth hoi nawnto kaom vangpui ih kacoehtanawk hoi angraengnawk boih khaeah a paek.
9 Un tā rakstīja tais grāmatās šos vārdus: izsauciet gavēni un sēdinājiet Nābatu augstā vietā ļaužu priekšā.
To ih ca pongah, Buh zahhaih ni to taphong oh loe, Naboth to kaminawk hmaa ah hmuensang ah anghnu o sak ah;
10 Un stādiet tam pretim divus netiklus vīrus, kas pret viņu dod liecību un saka: tu Dievu un ķēniņu esi zaimojis, un izvediet to un nomētājiet to akmeņiem, ka tas mirst.
anih hmaa ah kasae capa hnetto anghnu o sak ah; Naboth loe Sithaw hoi siangpahrang ahmin kasaethui kami ni, tiah nihnik mah hnukung ah om hoi nasoe. To pacoengah Naboth to hoi oh loe, thlung hoi va o maat ah, tiah tarik ih oh.
11 Un viņa pilsētas vīri, tie vecaji un cienīgie, kas viņa pilsētā dzīvoja, darīja, kā Izebele tiem bija sacījusi, kā tanīs grāmatās bija rakstīts, ko viņa tiem bija sūtījusi.
Jezebel mah tarik moe, pat ih ca baktih toengah Naboth ih vangpui ah kaom kacoehtanawk hoi angraengnawk mah sak o.
12 Un tie izsauca gavēni un sēdināja Nābatu ļaužu priekšā.
Buhzahhaih ni to taphong o moe, kaminawk salak hmuensang ah Naboth to anghnut o sak.
13 Tad divi netikli vīri nāca un stājās viņa priekšā, un tie netiklie vīri deva liecību pret Nābatu ļaužu priekšā un sacīja: “Nābats Dievu un ķēniņu zaimojis.” Un tie to izveda no pilsētas ārā un to nomētāja akmeņiem, ka tas mira.
To naah kahoih ai kami hnik to angzoh hoi moe, anih hmaa ah anghnut hoi; nihnik loe kasae hnukung ah oh hoi moe, minawk hmaa ah, Naboth mah Sithaw hoi siangpahrang ahmin sethaih a thuih, tiah zaehaih net hoi. To naah anih to vangpui tasa bangah zaeh o moe, thlung hoiah vah o maat.
14 Tad tie sūtīja pie Izebeles un lika sacīt: Nābats akmeņiem nomētāts un miris.
To pacoengah Jezebel khaeah, Naboth loe thlung hoi vah o maat moe, duek boeh, tiah thuih pae o.
15 Kad nu Izebele dzirdēja, ka Nābats akmeņiem bija nomētāts un miris, tad Izebele sacīja uz Ahabu: “Celies, ņem Nābata, tā Jezreēlieša, vīna dārzu, ko viņš tev liedzies dot par naudu, jo Nābats nav vairs dzīvs, bet miris.”
Naboth thlung hoi vah o maat boeh, tiah Jezebel mah thaih naah, Ahab khaeah, Angthawk loe, nang khaeah zawh han kangma, Jezreel ih kami Naboth ih misur takha to la lai ah; anih loe hing ai boeh; duek boeh, tiah a naa.
16 Kad nu Ahabs dzirdēja, ka Nābats bija miris, tad Ahabs cēlās, noiet uz Nābata, tā Jezreēlieša, vīna dārzu, to paņemt.
Naboth duek boeh ti, tiah Ahab mah thaih naah, angthawk moe, Naboth ih misur takha to lak hanah caeh tathuk.
17 Tad Tā Kunga vārds notika uz Eliju no Tizbes tā:
Angraeng ih lok to Tishbeh vangpui ih kami Elijah khaeah angzoh,
18 “Celies, ej Ahabam, Israēla ķēniņam, pretī, kas ir Samarijā, redzi, viņš ir Nābata vīna dārzā, turp viņš ir nogājis, to paņemt.
Samaria vangpui ah kaom, Israel siangpahrang Ahab to tongh hanah caeh tathuk ah; khenah, anih loe vaihi Naboth ih misur takha thungah oh, anih loe caeh tathuk moe, to ih takha to lak boeh.
19 Un runā uz viņu un saki: tā saka Tas Kungs: vai tu neesi nokāvis un arī paņēmis? Tad tev uz viņu tā būs runāt un sacīt: tā saka Tas Kungs: tai vietā, kur suņi laizījuši Nābata asinis, tur suņi arī laizīs tavas asinis, tiešām tavas.”
Anih khaeah, Angraeng mah, Kami maeto na hum moe, a tawnh ih hmuen na lomh pae na ai maw? tiah a thuih, tiah a naa. To pacoengah anih khaeah, Angraeng mah, Naboth ih athii ui mah palaehhaih ahmuen ah, na thii to ui mah palaek toeng tih, ue, na thii to palaek tih, tiah a thuih, tiah a naa.
20 Tad Ahabs sacīja uz Eliju: “Vai tu, mans ienaidnieks, mani esi atradis? Un tas sacīja: “Es tevi esmu atradis, tāpēc ka tu sevi esi pārdevies, ļaunu darīt priekš Tā Kunga acīm.
Ahab mah Elijah khaeah, Aw ka misa, kai hae nang hnuk boeh maw? tiah a naa. Elijah mah, Kang hnuk boeh; Angraeng mikhnuk ah zaehaih toksak hanah nangmah hoi nangmah to nang zawh boeh.
21 Redzi, Es vedīšu nelaimi pār tevi un atmetīšu tavus pēcnākamos un izdeldēšu no Ahaba ikvienu, kas pie sienas mīž, to mazo un to lielo iekš Israēla.
Khenah, Angraeng mah na nuiah raihaih na phasak tih; Israel prae ah kaom tamna doeh, kaloih kami doeh, Ahab ih caa nongpanawk boih ka hum han,
22 Un Es darīšu tavu namu tāpat kā Jerobeama, Nebata dēla, namu, un kā Baešas, Ahijas dēla, namu, tās kaitināšanas dēļ, ar ko tu Mani esi kaitinājis un ka tu Israēli esi pavedis uz grēkiem.
Kai palung nang phuisak moe, Israel to na zaesak pongah, Nabat capa Jeroboam hoi Ahijah capa Baasha imthung takoh baktiah, na imthung takoh hae ka sak han, tiah a thuih, tiah a naa.
23 Un par Izebeli Tas Kungs arī runāja un sacīja: “Suņiem Izebeli būs ēst pie Jezreēles mūriem.”
Jezebel pongah Angraeng mah, Jezreel sipae taengah Jezebel ih ngan to uinawk mah caa o tih, tiah thuih.
24 Kas no Ahaba mirst pilsētā, to ēdīs suņi, un kas mirst laukā, to ēdīs putni apakš debess.”
Vangpui thung kadueh Ahab ih kaminawk to uinawk mah caa o ueloe, taw ah kadueh kaminawk loe van ih tavaanawk mah caa o tih, tiah a naa.
25 (Tāds kā Ahabs neviens nav bijis, kas sevi bija pārdevies, ļaunu darīt Tā Kunga acīs, jo viņa sieva viņu tā paveda.
Ahab hoi kanghmong kami maeto doeh om ai; anih loe a zu Jezebel mah pahruek pongah, Angraeng mikhnuk ah kahoih ai hmuen sak hanah angmah hoi angmah angzaw kami ah oh.
26 Un viņš darīja daudz negantības, staigādams pakaļ elkadieviem, tā kā bija darījuši Amorieši, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.)
Israel kaminawk hmaa ah Angraeng mah haek ih, Amor kaminawk mah sak ih hmuen baktih toengah, krangnawk hoi panuet thok hmuennawk to a sak.
27 Kad nu Ahabs šos vārdus dzirdēja, tad viņš saplēsa savas drēbes un uzvilka maisus uz savu miesu un gavēja un gulēja maisā un staigāja apkārt klusu.
Ahab mah to lok to thaih naah, angmah ih kahni to asih moe, kazii to angzaeng pacoengah, buh a zah; kazii nuiah angsong moe, amzaita hoiah caeh.
28 Un Tā Kunga vārds notika uz Eliju no Tizbes un sacīja:
To naah Angraeng ih lok to Tishbe kami Elijah khaeah angzoh,
29 “Vai tu neesi redzējis, kā Ahabs Manā priekšā pazemojies? Tāpēc nu, ka tas Manā priekšā pazemojies, tad Es to nelaimi nevedīšu pār to viņa dienās; viņa dēla dienās Es vedīšu to nelaimi pār viņa namu.”
Ahab mah ka hmaa ah poek pahnaemhaih hoiah khosakhaih to na hnuk maw? To tiah ka hmaa ah poekhaih pahnaem pongah, to raihaih to a hingthung ka phasak mak ai; toe a capa dung ah a imthung ah amrohaih ka phaksak han, tiah a naa.
