Pirmā Ķēniņu 16
1 Un Tā Kunga vārds notika uz Jeū, Hananus dēlu, pret Baešu tā:
LEUM GOD el kaskas nu sel mwet palu Jehu, wen natul Hanani, ac sang nu sel kas inge elan fahk nu sel Baasha:
2 Tāpēc ka Es tevi esmu paaugstinājis no pīšļiem un tevi cēlis par valdītāju pār Saviem Israēla ļaudīm, un tu esi staigājis Jerobeama ceļā un Manus Israēla ļaudis pavedis uz grēkiem, ka tie Mani ar saviem grēkiem kaitina,
“Kom tuh mwet na lusrongten se, a nga srukkomyak in leum fin mwet luk Israel. Ac inge kom oru ma koluk oana Jeroboam, ac kolla mwet luk inge in oru ma koluk. Ma koluk lalos inge purakak kasrkusrak luk,
3 Redzi, tad Es atmetīšu Baešas pēcnākamos un viņa nama pēcnākamos, un darīšu ar tavu namu kā ar Jerobeama, Nebata dēla, namu.
ouinge nga ac oru nu sum ac sou lom oana ma nga tuh oru nu sel Jeroboam.
4 Kas no Baešas mirst pilsētā, to suņi ēdīs, un kas no viņa mirst laukā, to ēdīs putni apakš debess.
Kutena mwet lom su misa in siti uh ac fah mongola sin kosro ngalngul, ac kutena su misa likin siti uh ac fah mongola sin won vulture.”
5 Un kas vēl stāstāms par Baešu, un ko viņš ir darījis, un viņa spēks, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Ma nukewa saya ma Baasha el orala, ac orekma pulaik lal nukewa, simla oasr in [Sramsram Matu Ke Tokosra Lun Israel].
6 Un Baeša gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts Tircā, un viņa dēls Ēla palika par ķēniņu viņa vietā.
Baasha el misa ac pukpuki Tirzah, ac Elah wen natul, el aolul in tokosra.
7 Bet Tā Kunga vārds notika caur pravieti Jeū, Hananus dēlu, pret Baešu un viņa namu, visa ļauna dēļ, ko viņš bija darījis priekš Tā Kunga acīm, ka tas viņu bija apkaitinājis ar savu roku darbu un tāds pat bijis kā Jerobeama nams, un ka viņš šo bija apkāvis.
Kas lun LEUM GOD su lainul Baasha ac sou lal inge, tuh tutafyang nu sel sin mwet palu Jehu, ke sripen ma koluk ma Baasha el orala lain LEUM GOD. Baasha el tuh purakak kasrkusrak lun LEUM GOD, tia ke sripen ma koluk el orala mukena, oana ke Tokosra Jeroboam el tuh oru meet lukel, a mweyen el uniya pac mwet nukewa in sou lal Jeroboam.
8 Asas, Jūda ķēniņa, divdesmit sestā gadā, Ēla, Baešas dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Tircā, (un valdīja) divus gadus.
In yac aklongoul onkosr ke pacl Asa el tokosra lun Judah, Elah wen natul Baasha, el tokosrala lun Israel, ac el leum in acn Tirzah ke yac luo.
9 Un viņa kalps Zimrus, virsnieks pār ratu pulku vienu pusi, sacēlās pret viņu. Kad viņš Tircā dzēra un bija piedzēries Tircas nama uzrauga Arcas namā,
Zimri, sie sin mwet pwapa fulat lal Elah, su leum fin tafu un chariot natul tokosra, el orek pwapa sulal lainul. Sie len ah, in acn Tirzah, Elah el sruhila in lohm sel Arza, su leum fin mwet karingin inkul fulat sin tokosra.
10 Tad Zimrus nāca iekšā un to sita un nokāva Asas, Jūda ķēniņa, divdesmit septītā gadā, un palika par ķēniņu viņa vietā.
Zimri el utyak nu in lohm sac ac unilya Tokosra Elah, ac aolulla in tokosra. Ma inge sikyak ke yac aklongoul itkosr, in pacl Asa el tokosra lun Judah.
11 Kad viņš nu bija palicis par ķēniņu un sēdēja uz sava goda krēsla, tad viņš apkāva visu Baešas namu; viņš neatlicināja neviena, kas pie sienas mīž, nedz viņa radus, nedz viņa draugus.
Zimri el tufahna tokosrala, na el uniya mwet in sou lal Baasha nufon. Anwuki mukul nukewa in sou lal oayapa kawuk lal.
12 Tā Zimrus izdeldēja visu Baešas namu pēc Tā Kunga vārda, ko viņš pret Baešu bija runājis caur pravieti Jeū,
Ouinge in fal nu ke ma LEUM GOD El tuh fahk lainul Baasha sin mwet palu Jehu, Zimri el uniya nufon mwet in sou lal Baasha.
13 Visu Baešas grēku dēļ un Ēlas, viņa dēla, grēku dēļ, ar ko tie bija grēkojuši un Israēli paveduši uz grēkiem, apkaitinādami To Kungu, Israēla Dievu, ar neliešu elkiem.
Baasha ac wen natul Elah eltal akkasrkusrakye LEUM GOD lun Israel, mweyen eltal alu nu ke ma sruloala, ac oayapa kolla mwet Israel in oru ma koluk.
14 Un kas vēl stāstāms par Ēlu un viss, ko viņš darījis, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Ma nukewa saya ma Tokosra Elah el oru, simla oasr in [Sramsram Matu Ke Tokosra Lun Israel].
15 Asas, Jūda ķēniņa, divdesmit septītā gadā Zimrus palika par ķēniņu (un valdīja) septiņas dienas Tircā, un tie ļaudis bija apmetušies pret Ģibetonu, kas Fīlistiem pieder.
In yac aklongoul itkosr ke pacl Tokosra Asa el leum lun Judah, Zimri el leum fin Israel in acn Tirzah ke len itkosr. Mwet mweun lun Israel elos kuhlusya siti Gibbethon in acn Philistia.
16 Un tie ļaudis, kas tur bija apmetušies, dzirdēja sakām: Zimrus dumpi cēlis un arī ķēniņu nokāvis. Tad viss Israēls lēģerī tai dienā cēla karavirsnieku Amru par ķēniņu pār Israēli.
Ac ke elos lohng lah Zimri el orek pwapa sulal lainul tokosra ac unilya, na elos nukewa fahkla na in pacl sac mu Omri, mwet kol fulat lun un mwet mweun lalos, pa ac tokosra lun Israel.
17 Un Omrus cēlās un viss Israēls līdz ar viņu no Ģibetonas un apmetās pret Tircri.
Omri ac mwet mweun lal elos som liki acn Gibbethon, ac kuhlusya acn Tirzah.
18 Kad nu Zimrus redzēja, ka pilsēta bija uzņemta, tad viņš gāja ķēniņa nama pilī un sadedzināja ķēniņa namu un sevi pašu ar uguni un nomira,
Ke Zimri el liye lah siti sac kutangyukla, na el som nu in acn se ma potiyukyak ku na ke inkul fulat sin tokosra, ac esukak, ac el misa ke fulen e uh.
19 Savu grēku dēļ, ar ko viņš bija apgrēkojies, ļaunu darīdams priekš Tā Kunga acīm, staigādams Jerobeama ceļā un viņa grēkos, ko tas darīja, Israēli pavezdams uz grēkiem.
Ma se inge sikyak ke sripen ma koluk lal lain LEUM GOD. El oapana Jeroboam su tokosra meet lukel, ke el aktoasrye LEUM GOD ke orekma koluk lal sifacna, oayapa ke el kolla mwet Israel in oru ma koluk.
20 Un kas vēl stāstāms par Zimru un viņa dumpi, ko viņš cēlis, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Ma nukewa saya ma Zimri el orala, wi pac pwapa sulal ma el oru, simla oasr in [Sramsram Matu Ke Tokosra Lun Israel].
21 Tad Israēla ļaudis dalījās divējos pulkos, viena ļaužu puse pieķērās Tibnum, Ģinata dēlam, šo celt par ķēniņu, un otra puse pieķērās Amrum.
Mwet Israel uh nunak luoelik: kutu selos lungse Tibni wen natul Ginath, elan tokosra, a mwet lula lungse in Omri.
22 Bet tie ļaudis, kas Amrum pieķērās, bija stiprāki, nekā tie ļaudis, kas Tibnum, Ģinata dēlam, pieķērās, un Tibnus nomira un Omrus palika par ķēniņu.
Saflaiya uh, tuh wi lungse lun mwet ma ke in Omri pa tokosra. Tibni el misa, ac Omri el tokosrala.
23 Asas, Jūda ķēniņa, trīsdesmit pirmā gadā Omrus palika par ķēniņu pār Israēli, un valdīja divpadsmit gadus; Tircā viņš valdīja sešus gadus.
Ouinge in yac aktolngoul sie ke pacl in leum lal Tokosra Asa lun Judah, Omri el tokosrala lun Israel, ac el leumi acn we ke yac singoul luo. Yac onkosr meet ah el leum in acn Tirzah,
24 Un viņš pirka Samarijas kalnu no Zemera par diviem talentiem sudraba, un taisīja (pilsētu) tai kalnā un nosauca tās pilsētas vārdu, ko viņš bija uztaisījis, pēc Zemera, tā kalna kunga, vārda Samariju.
na el molela eol srisrik soko in acn Samaria ke ipin silver onkosr tausin, sin mwet se pangpang Shemer. Omri el kuhlasak eol soko inge, ac musaela sie siti srisrik we, ac sang inen siti sac Samaria, in oana inen mwet se ma la acn we meet ah: Shemer.
25 Un Omrus darīja, kas Tam Kungam nepatika, un bija ļaunāks nekā visi, kas priekš viņa bijuši.
Omri el orekma koluk lain LEUM GOD yohk liki tokosra nukewa meet lukel.
26 Un viņš staigāja visos Jerobeama, Nebata dēla, ceļos un viņa grēkos, ar ko tas Israēli bija apgrēcinājis, apkaitinādams To Kungu, Israēla Dievu, ar saviem neliešu elkiem.
El oapana Jeroboam su tokosra meet lukel, in akkasrkusrakye LEUM GOD lun Israel ke orekma koluk lal, ac ke el kolla mwet uh in oru ma koluk ac alu nu ke ma sruloala.
27 Un kas vēl stāstāms par Amru, ko viņš darījis, un viņa vara, ko viņš parādījis, tas rakstīts Israēla ķēniņu laiku grāmatā.
Ma nukewa saya ma Omri el orala ac oakwuk lal nukewa, simla oasr in [Sramsram Matu Ke Tokosra Lun Israel].
28 Un Omrus gāja dusēt pie saviem tēviem un tapa aprakts Samarijā, un viņa dēls Ahabs palika par ķēniņu viņa vietā.
Omri el misa ac pukpuki Samaria, ac Ahab wen natul, el aolul in tokosra.
29 Un Ahabs, Omrus dēls, palika par ķēniņu pār Israēli Asas, Jūda ķēniņa, trīsdesmit astotā gadā, un Ahabs, Omrus dēls, valdīja pār Israēli divdesmit un divus gadus Samarijā.
n yac aktolngoul oalkosr ke pacl in leum lal Tokosra Asa lun Judah, Ahab wen natul Omri, el tokosrala lun Israel, ac el leum in acn Samaria ke yac longoul luo.
30 Un Ahabs, Omrus dēls, darīja, kas Tam Kungam nepatika, vairāk nekā visi, kas priekš viņa bijuši.
El oru ma koluk lain LEUM GOD yohk liki tokosra nukewa meet lukel.
31 Un viņam šķita mazu lietu esam, staigāt Jerobeama, Nebata dēla, grēkos. Un viņš ņēma Izebeli, Etbaāla, Sidoniešu ķēniņa, meitu par sievu, un nogāja un kalpoja Baālam un metās priekš tā zemē.
El tiana falkin ma koluk yohk ma el oru oana Tokosra Jeroboam, a el sifilpa laesla ke el payukyak sel Jezebel, acn se natul Tokosra Ethbaal lun Sidon, ac el oayapa alu nu sin Baal.
32 Un viņš uzcēla Baālam altāri Baāla namā, ko viņš Samarijā bija taisījis.
El musaela tempul se nu sel Baal in acn Samaria, ac orala loang se nu sel, ac filiya in tempul sac.
33 Ahabs arī taisīja Ašeru, tā ka Ahabs vairāk darīja, kaitinādams To Kungu, Israēla Dievu, nekā visi Israēla ķēniņi, kas priekš viņa bijuši.
El oayapa tulokunak sie ma sruloala in luman god mutan Asherah. El akkasrkusrakye LEUM GOD lun Israel yohk liki tokosra nukewa lun Israel meet lukel.
34 Viņa laikā Ķiēls no Bēteles uztaisīja Jēriku; viņa pamatus tas lika par savu pirmdzimto dēlu Abiramu, un viņa vārtus tas iecēla par savu jaunāko dēlu Zegubu, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš runājis caur Jozua, Nuna dēlu.
Ke pacl Ahab el tokosra, Hiel mwet Bethel, el sifil musaela pot lun Jericho. In oana LEUM GOD El tuh fahk nu sel Joshua, wen natul Nun, Abiram, wen se ma matu natul Hiel, el misa ke pacl se Hiel el oakiya pwelung uh, ac Segub, wen se ma fusr natul Hiel, el misa ke pacl se Hiel el oakiya srungul ke pot uh.
