Job 9

1 et respondens Iob ait

Ījabs atbildēja un sacīja:

2 vere scio quod ita sit et quod non iustificetur homo conpositus Deo

Patiesi, es zinu, ka tas tā ir: jo kā cilvēks varētu taisns būt tā stiprā Dieva priekšā?

3 si voluerit contendere cum eo non poterit ei respondere unum pro mille

Ja viņš grib ar To tiesāties, tad tas Viņam uz tūkstošiem ne vārda nevar atbildēt.

4 sapiens corde est et fortis robore quis restitit ei et pacem habuit

Viņš ir gudrs no sirds un stiprs no spēka; kas pret Viņu var tiepties un pastāvēt?

5 qui transtulit montes et nescierunt hii quos subvertit in furore suo

Viņš pārceļ kalnus, un tie nemana, ka Viņš tos apgāž Savā dusmībā.

6 qui commovet terram de loco suo et columnae eius concutiuntur

Viņš kustina zemi no viņas vietas, ka viņas pamati trīc.

7 qui praecipit soli et non oritur et stellas claudit quasi sub signaculo

Viņš pavēl saulei, tad tā neuzlec, Viņš aizspiež zieģeli priekš zvaigznēm.

8 qui extendit caelos solus et graditur super fluctus maris

Viņš viens izplata debesis un staigā pa jūras augstumiem.

9 qui facit Arcturum et Oriona et Hyadas et interiora austri

Viņš radījis tos vāģus(Lāci), Orijonu un Sietiņu un tās zvaigznes pret dienasvidu.

10 qui facit magna et inconprehensibilia et mirabilia quorum non est numerus

Viņš dara lielas lietas, ko nevar izprast, un brīnumus, ko nevar izskaitīt.

11 si venerit ad me non videbo si abierit non intellegam eum

Redzi, Viņš man iet secen, ka To neredzu, Viņš staigā garām, ka To nesamanu.

12 si repente interroget quis respondebit ei vel quis dicere potest cur facis

Redzi, kad Viņš aizgrābj, kas Viņu kavēs, kas uz Viņu sacīs: ko Tu dari?

13 Deus cuius resistere irae nemo potest et sub quo curvantur qui portant orbem

Dievs neaptur Savas dusmas, apakš Viņa tā varenā palīgi lokās.

14 quantus ergo sum ego qui respondeam ei et loquar verbis meis cum eo

Kā tad nu es Viņam varētu atbildēt un atrast vārdus pret Viņu?

15 qui etiam si habuero quippiam iustum non respondebo sed meum iudicem deprecabor

Jo, kad es arī taisns būtu, taču es nevaru atbildēt, bet man būtu savs soģis jāpielūdz.

16 et cum invocantem exaudierit me non credo quod audierit vocem meam

Jebšu es sauktu, un Viņš man atbildētu, taču es nevarētu ticēt, ka Viņš klausīšot manu balsi.

17 in turbine enim conteret me et multiplicabit vulnera mea etiam sine causa

Jo Viņš sagrābtu mani tā kā ar vētru un vairotu manas nepelnītas vainas.

18 non concedit requiescere spiritum meum et implet me amaritudinibus

Viņš manam garam neļautu atspirgties, bet mani pieēdinātu ar rūgtumiem.

19 si fortitudo quaeritur robustissimus est si aequitas iudicii nemo pro me audet testimonium dicere

Ja spēka vajag, redzi, Viņš ir varens, un ja tiesā jānāk, kas Viņu sauks priekšā?

20 si iustificare me voluero os meum condemnabit me si innocentem ostendere pravum me conprobabit

Ja es būtu taisns, tad mana mute mani pazudinātu, ja es būtu skaidrs, taču Viņš man pierādītu vainu.

21 etiam si simplex fuero hoc ipsum ignorabit anima mea et taedebit me vitae meae

Es esmu nenoziedzīgs, es savu dvēseli nežēloju, man riebj dzīvot.

22 unum est quod locutus sum et innocentem et impium ipse consumit

Viena alga! tādēļ es saku: Viņš izdeldē nenoziedzīgu un bezdievīgu.

23 si flagellat occidat semel et non de poenis innocentum rideat

Kad Viņa rīkste piepeši nonāvē, tad Viņš smejas par nenoziedzīgo izsamišanos.

24 terra data est in manu impii vultum iudicum eius operit quod si non ille est quis ergo est

Zeme top dota bezdievīgā rokā, Viņš apklāj viņas tiesnešu vaigus. Ja tas tā nav, kas tad to dara?

25 dies mei velociores fuerunt cursore fugerunt et non viderunt bonum

Manas dienas jo ātras bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.

26 pertransierunt quasi naves poma portantes sicut aquila volans ad escam

Tās aizgājušas kā vieglas laivas, kā ērglis, kas šaujas uz barību.

27 cum dixero nequaquam ita loquar commuto faciem meam et dolore torqueor

Kad es domāju: es gribu aizmirst savas vaimanas un pamest savu skumību un atspirgties,

28 verebar omnia opera mea sciens quod non parceres delinquenti

Tad es iztrūkstos par visām savām sāpēm; es zinu, ka Tu mani neturi par nenoziedzīgu,

29 si autem et sic impius sum quare frustra laboravi

Ja man būs vainīgam būt, - kāpēc tad man velti nodarboties?

30 si lotus fuero quasi aquis nivis et fulserint velut mundissimae manus meae

Jebšu es mazgātos sniegā un šķīstītu savas rokas sārmā,

31 tamen sordibus intingues me et abominabuntur me vestimenta mea

Taču Tu mani iemērktu bedrē, tā ka manas drēbes no manis kaunētos.

32 neque enim viro qui similis mei est respondebo nec qui mecum in iudicio ex aequo possit audiri

Jo Viņš nav tāds vīrs kā es, kam es varētu atbildēt, ka mēs kopā varētu iet priekš tiesas.

33 non est qui utrumque valeat arguere et ponere manum suam in ambobus

Nav mūsu starpā izšķīrēja, kas savu roku varētu likt uz mums abiem.

34 auferat a me virgam suam et pavor eius non me terreat

Kad Viņš atņemtu Savu rīksti no manis un Viņa biedēklis mani neiztrūcinātu, -

35 loquar et non timebo eum neque enim possum metuens respondere

Tad es runātu un no Viņa nebītos; jo tā tas ar mani vis nav.