Proverbiorum 7
1 Fili mi, custodi sermones meos, et præcepta mea reconde tibi. Fili,
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 serva mandata mea, et vives; et legem meam quasi pupillam oculi tui:
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 liga eam in digitis tuis, scribe illam in tabulis cordis tui.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Dic sapientiæ: Soror mea es, et prudentiam voca amicam tuam:
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 ut custodiant te a muliere extranea, et ab aliena quæ verba sua dulcia facit.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 De fenestra enim domus meæ per cancellos prospexi,
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 et video parvulos; considero vecordem juvenem,
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 qui transit per plateam juxta angulum et prope viam domus illius graditur:
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 in obscuro, advesperascente die, in noctis tenebris et caligine.
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Et ecce occurrit illi mulier ornatu meretricio, præparata ad capiendas animas: garrula et vaga,
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 quietis impatiens, nec valens in domo consistere pedibus suis;
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 nunc foris, nunc in plateis, nunc juxta angulos insidians.
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Apprehensumque deosculatur juvenem, et procaci vultu blanditur, dicens:
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 Victimas pro salute vovi; hodie reddidi vota mea:
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 idcirco egressa sum in occursum tuum, desiderans te videre, et reperi.
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Intexui funibus lectulum meum; stravi tapetibus pictis ex Ægypto:
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 aspersi cubile meum myrrha, et aloë, et cinnamomo.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Veni, inebriemur uberibus, et fruamur cupitis amplexibus donec illucescat dies.
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 Non est enim vir in domo sua: abiit via longissima:
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 sacculum pecuniæ secum tulit; in die plenæ lunæ reversurus est in domum suam.
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Irretivit eum multis sermonibus, et blanditiis labiorum protraxit illum.
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 Statim eam sequitur quasi bos ductus ad victimam, et quasi agnus lasciviens, et ignorans quod ad vincula stultus trahatur:
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 donec transfigat sagitta jecur ejus, velut si avis festinet ad laqueum, et nescit quod de periculo animæ illius agitur.
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Nunc ergo, fili mi, audi me, et attende verbis oris mei.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Ne abstrahatur in viis illius mens tua, neque decipiaris semitis ejus;
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 multos enim vulneratos dejecit, et fortissimi quique interfecti sunt ab ea.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
