Psalmorum 50
1 Psalmus Asaph. Deus deorum Dominus locutus est: et vocavit terram, A solis ortu usque ad occasum:
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
2 ex Sion species decoris eius.
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
3 Deus manifeste veniet: Deus noster et non silebit. Ignis in conspectu eius exardescet: et in circuitu eius tempestas valida.
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
4 Advocabit cælum desursum: et terram discernere populum suum.
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
5 Congregate illi sanctos eius: qui ordinant testamentum eius super sacrificia.
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
6 Et annunciabunt cæli iustitiam eius: quoniam Deus iudex est.
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
7 Audi populus meus, et loquar: Israel, et testificabor tibi: Deus Deus tuus ego sum.
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
8 Non in sacrificiis tuis arguam te: holocausta autem tua in conspectu meo sunt semper.
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
9 Non accipiam de domo tua vitulos: neque de gregibus tuis hircos.
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
10 Quoniam meæ sunt omnes feræ silvarum, iumenta in montibus et boves.
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
11 Cognovi omnia volatilia cæli: et pulchritudo agri mecum est.
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
12 Si esuriero, non dicam tibi: meus est enim orbis terræ, et plenitudo eius.
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
13 Numquid manducabo carnes taurorum? aut sanguinem hircorum potabo?
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
14 Immola Deo sacrificium laudis: et redde Altissimo vota tua.
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
15 Et invoca me in die tribulationis: eruam te, et honorificabis me.
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
16 Peccatori autem dixit Deus: Quare tu enarras iustitias meas, et assumis testamentum meum per os tuum?
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
17 Tu vero odisti disciplinam: et proiecisti sermones meos retrorsum:
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
18 Si videbas furem, currebas cum eo: et cum adulteris portionem tuam ponebas.
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
19 Os tuum abundavit malitia: et lingua tua concinnabat dolos.
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
20 Sedens adversus fratrem tuum loquebaris, et adversus filium matris tuæ ponebas scandalum:
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
21 hæc fecisti, et tacui. Existimasti inique quod ero tui similis: arguam te, et statuam contra faciem tuam.
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
22 Intelligite hæc qui obliviscimini Deum: nequando rapiat, et non sit qui eripiat.
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
23 Sacrificium laudis honorificabit me: et illic iter, quo ostendam illi salutare Dei.
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
