Leviticus 14
1 Locutusque est Dominus ad Moysen, dicens:
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2 Hic est ritus leprosi, quando mundandus est: Adducetur ad sacerdotem:
Šis būs tas likums par spitālīgo viņa šķīstīšanas laikā:
3 qui egressus de castris, cum invenerit lepram esse mundatam,
To būs vest pie priestera, un priesterim būs iziet ārā aiz lēģera, un ja priesteris redz, un raugi, spitālības vaina no spitālīgā ir sadzijusi,
4 præcipiet ei, qui purificatur, ut offerat duos passeres vivos pro se, quibus vesci licitum est, et lignum cedrinum, vermiculumque et hyssopum.
Tad priesterim būs pavēlēt, ka priekš tā, kas jāšķīstī, būs ņemt divus dzīvus šķīstus putnus un ciedra koku un sarkanus dzīparus un īzapu.
5 et unum ex passeribus immolari iubebit in vase fictili super aquas viventes:
Un priesterim būs pavēlēt, ka tas viens putns top nokauts iekš kāda māla trauka pār tekošu ūdeni.
6 alium autem vivum cum ligno cedrino, et cocco et hyssopo, tinget in sanguine passeris immolati,
To dzīvo putnu viņam tad būs ņemt un to ciedra koku un tos sarkanos dzīparus un to īzapu, un tos līdz ar to dzīvo putnu būs iemērcēt tā otra putna asinīs, kas ir nokauts pār to tekošo ūdeni,
7 quo asperget illum, qui mundandus est, septies, ut iure purgetur: et dimittet passerem vivum, ut in agrum avolet.
Un to, kas no spitāļiem šķīstās, būs septiņreiz apslacīt un šķīstīt, un to dzīvo putnu palaist laukā.
8 Cumque laverit homo vestimenta sua, radet omnes pilos corporis, et lavabitur aqua: purificatusque ingredietur castra, ita dumtaxat ut maneat extra tabernaculum suum septem diebus,
Un tam, kas šķīstās, būs mazgāt savas drēbes un nocirpt visus savus matus un ūdenī mazgāties, tad tas būs šķīsts; pēc tam lai viņš nāk lēģerī, bet lai paliek sava dzīvokļa ārpusē septiņas dienas.
9 et die septimo radet capillos capitis, barbamque et supercilia, ac totius corporis pilos. Et lotis rursum vestibus et corpore,
Septītā dienā tam būs nodzīt savus matus, savu galvu un savu bārdu, to spalvu savās uzacīs; visus savus matus tam būs nodzīt un savas drēbes mazgāt un savu miesu ar ūdeni mazgāt, tad tas būs šķīsts.
10 die octavo assumet duos agnos immaculatos, et ovem anniculam absque macula, et tres decimas similæ in sacrificium, quæ conspersa sit oleo, et seorsum olei sextarium.
Un astotā dienā tam būs ņemt divus jērus, kas bez vainas, un gada vecu aitiņu, kas bez vainas, līdz ar trim desmitiem kviešu miltu par ēdamo upuri, ar eļļu sajauktu, un vienu logu(glāze) eļļas.
11 Cumque sacerdos purificans hominem, statuerit eum, et hæc omnia coram Domino in ostio tabernaculi testimonii,
Tad tam priesterim, kas šķīsti, to vīru, kas šķīstās, līdz ar tām lietām būs stādīt Tā Kunga priekšā, priekš saiešanas telts durvīm.
12 tollet agnum, et offeret eum pro delicto, oleique sextarium. et oblatis ante Dominum omnibus,
Un priesterim būs ņemt to vienu jēru un to upurēt par nozieguma upuri ar to logu (glāze) eļļas, un par līgojamu upuri to upurēt Tā Kunga priekšā.
13 immolabit agnum, ubi solet immolari hostia pro peccato, et holocaustum, id est, in loco sancto. Sicut enim pro peccato, ita et pro delicto ad sacerdotem pertinet hostia: Sancta sanctorum est.
Tad viņam to jēru būs nokaut tai vietā, kur top nokauts tas grēku upuris un dedzināmais upuris, svētā vietā, jo tas nozieguma upuris pieder tāpat kā tas grēku upuris priesterim; tas ir augsti svēts.
14 Assumensque sacerdos de sanguine hostiæ, quæ immolata est pro delicto, ponet super extremum auriculæ dextræ eius qui mundatur, et super pollices manus dextræ et pedis:
Un priesterim būs ņemt no tā nozieguma upura asinīm, un to būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas jāšķīstī, un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu.
15 et de olei sextario mittet in manum suam sinistram,
Un priesterim arī būs ņemt eļļu no tā loga un liet savā kreisā saujā.
16 tingetque digitum dextrum in eo, et asperget coram Domino septies.
Un būs iemērcēt savu labo pirkstu tai eļļā, kas kreisajā saujā, un ar savu pirkstu no tās eļļas septiņreiz slacīt Tā Kunga priekšā.
17 quod autem reliquum est olei in læva manu, fundet super extremum auriculæ dextræ eius qui mundatur, et super pollices manus ac pedis dextri, et super sanguinem qui effusus est pro delicto,
Un no tās atlikušās eļļas, kas viņa saujā, priesterim būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas jāšķīstī, un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu virsū uz tām nozieguma upura asinīm.
18 et super caput eius.
Un kas vēl atlicis no tās eļļas, kas bija priestera saujā, to viņam būs likt uz galvu tam, tas jāšķīstī; tā priesterim viņu būs salīdzināt Tā Kunga priekšā.
19 Rogabitque pro eo coram Domino, et faciet sacrificium pro peccato. tunc immolabit holocaustum,
Un priesterim arī būs sataisīt grēku upuri un to šķīstīto salīdzināt viņa nešķīstības dēļ.
20 et ponet illud in altari cum libamentis suis, et homo rite mundabitur.
Tad viņam būs nokaut to dedzināmo upuri un to dedzināmo upuri un to ēdamo upuri būs celt uz altāri; tā priesterim viņu būs salīdzināt, tad tas ir šķīsts.
21 Quod si pauper est, et non potest manus eius invenire quæ dicta sunt, pro delicto assumet agnum ad oblationem, ut roget pro eo sacerdos, decimamque partem similæ conspersæ oleo in sacrificium, et olei sextarium,
Bet ja viņš ir nabags un viņam maz pie rokas, tad lai ņem vienu jēru nozieguma upurim par līgojamu upuri, sevi salīdzināt, un desmito tiesu kviešu miltu ar eļļu sajauktu par ēdamu upuri un vienu logu (glāze) eļļas,
22 duosque turtures sive duos pullos columbæ, quorum unus sit pro peccato, et alter in holocaustum:
Un divas ūbeles jeb divus jaunus baložus, cik viņa roka paspēj; no tiem lai ir viens par grēku upuri un otrs par dedzināmo upuri.
23 offeretque ea die octavo purificationis suæ sacerdoti, ad ostium tabernaculi testimonii coram Domino.
Un astotā šķīstīšanas dienā tos būs nest pie priestera, pie saiešanas telts durvīm Tā Kunga priekšā.
24 qui suscipiens agnum pro delicto et sextarium olei, levabit simul:
Un priesterim būs ņemt to nozieguma upura jēru un to logu (glāze) eļļas, un tos būs līgot par līgojamu upuri Tā Kunga priekšā.
25 immolatoque agno, de sanguine eius ponet super extremum auriculæ dextræ illius qui mundatur, et super pollices manus eius ac pedis dextri:
Tad nozieguma upura jēru būs nokaut un ņemt no nozieguma upura asinīm, un to likt uz labās auss skripstiņu tam, kas šķīstās un uz viņa labās rokas īkšķi un uz viņa labās kājas lielo pirkstu.
26 olei vero partem mittet in manum suam sinistram,
Un priesterim no tās eļļas būs liet savā kreisajā saujā.
27 in quo tingens digitum dextræ manus asperget septies coram Domino:
Un no tās eļļas, kas kreisajā saujā, priesterim septiņreiz būs slacīt Tā Kunga priekšā.
28 tangetque extremum dextræ auriculæ illius qui mundatur, et pollices manus ac pedis dextri in loco sanguinis qui effusus est pro delicto:
Un no tās eļļas, kas viņa saujā, priesterim būs likt uz labās auss skripstiņu tam, kas šķīstās, un uz viņa labās kājas lielo pirkstu, virsū uz tām nozieguma upura asinīm.
29 reliquam autem partem olei, quæ est in sinistra manu, mittet super caput purificati, ut placet pro eo Dominum:
Un to atlikumu no tās eļļas, kas priestera saujā, būs likt uz galvu tam, kas šķīstās, par salīdzināšanu Tā Kunga priekšā.
30 et turturem sive pullum columbæ offeret,
Tad viņam būs sataisīt vienu no tām ūbelēm jeb no tiem jauniem baložiem, cik viņa roka paspēj,
31 unum pro delicto, et alterum in holocaustum cum libamentis suis.
Cik viņa roka paspēj, vienu par grēku upuri un otru par dedzināmo upuri līdz ar ēdamo upuri; tā priesterim to, kas šķīstās, būs salīdzināt Tā Kunga priekšā,
32 Hoc est sacrificium leprosi, qui habere non potest omnia in emundationem sui.
Šis ir tas likums par to, kam ir spitāļi, kam roka nepaspēj, cik viņa šķīstīšanas pēc vajag.
33 Locutusque est Dominus ad Moysen et Aaron, dicens:
Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:
34 Cum ingressi fueritis Terram Chanaan, quam ego dabo vobis in possessionem, si fuerit plaga lepræ in ædibus,
Kad jūs nāksiet Kanaāna zemē, ko Es jums došu par īpašumu, un kad Es spitālības vainu piesūtīšu kādam jūsu zemes namam,
35 ibit cuius est domus, nuncians sacerdoti, et dicet: Quasi plaga lepræ videtur mihi esse in domo mea.
Tad tam, kam tas nams pieder, būs nākt un priesterim dot ziņu un sacīt: man šķiet, kādu vainu esam manā namā.
36 At ille præcipiet ut efferant universa de domo, priusquam ingrediatur eam, et videat utrum leprosa sit, ne immunda fiant omnia quæ in domo sunt. Intrabitque postea ut consideret lepram domus:
Un priesterim būs pavēlēt, ka to namu izkravā, pirms priesteris nāk, to vainu apraudzīt, lai netop nešķīsti visi, kas tai namā, un tad priesterim būs nākt un to namu apraudzīt.
37 et cum viderit in parietibus illius quasi valliculas pallore sive rubore deformes, et humiliores superficie reliqua,
Kad viņš nu to vainu aplūkojis un redz, ka tai vainai pie nama sienām ir pazaļas vai pasarkanas dobītes, un tās dziļāki izraugās nekā tā siena,
38 egredietur ostium domus, et statim claudet illam septem diebus.
Tad priesterim no nama būs iziet pie nama durvīm un to namu aizslēgt septiņas dienas.
39 Reversusque die septimo, considerabit eam. si invenerit crevisse lepram,
Un septītā dienā priesterim atkal būs nākt un lūkot, un raugi, ja tā vaina pie nama sienām ir izpletusies,
40 iubebit erui lapides in quibus lepra est, et proiici eos extra civitatem in locum immundum:
Tad priesterim būs pavēlēt, ka tos akmeņus izlauž, kur tā vaina, un tos ārā izmet aiz pilsētas kādā nešķīstā vietā.
41 domum autem ipsam radi intrinsecus per circuitum, et spargi pulverem rasuræ extra urbem in locum immundum,
Un to namu no iekšienes visapkārt būs nokasīt, un to nokasījumu, ko tie nokasījuši, būs izmest ārā aiz pilsētas uz kādu nešķīstu vietu.
42 lapidesque alios reponi pro his qui ablati fuerint, et luto alio liniri domum.
Tad tiem būs ņemt citus akmeņus un likt viņu akmeņu vietā, un citus mālus ņemt un to namu apmest.
43 Sin autem postquam eruti sunt lapides, et pulvis erasus, et alia terra lita,
Bet ja tā vaina tajā namā izplešas, pēc tam kad tie akmeņi ir izlauzti, tas nams nokasīts un atkal apmests,
44 ingressus sacerdos viderit reversam lepram, et parietes respersos maculis, lepra est perseverans, et immunda domus:
Tad priesterim būs nākt un raudzīt, un redzi, ja tā vaina pie tā nama ir izpletusies, tad ēdoti spitālības vaina ir tanī namā; - tas ir nešķīsts.
45 quam statim destruent, et lapides eius ac ligna, atque universum pulverem proiicient extra oppidum in locum immundum.
Un to namu, viņa akmeņus un viņa kokus un visus nama mālus būs nolauzīt un ārā izmest aiz pilsētas uz kādu nešķīstu vietu.
46 Qui intraverit domum quando clausa est, immundus erit usque ad vesperum:
Un kas šai namā iet jebkurā dienā, kad tas tapis aizslēgts, tam būs nešķīstam būt līdz vakaram.
47 et qui dormierit in ea, et comederit quippiam, lavabit vestimenta sua.
Un kas tajā namā guļ, tam būs mazgāt savas drēbes, un kas tai namā ēd, tam būs mazgāt savas drēbes.
48 Quod si introiens sacerdos viderit lepram non crevisse in domo, postquam denuo lita fuerit, purificabit eam reddita sanitate:
Bet kad priesteris atkal nāks un lūkos un redzi, tā vaina tai namā pēc tam, kad tas apmests, nav izpletusies, tad priesterim to namu būs atzīt par šķīstu, jo tā vaina ir sadzijusi.
49 et in purificationem eius sumet duos passeres, lignumque cedrinum, et vermiculum atque hyssopum:
Tad viņam priekš tā nama šķīstīšanas būs ņemt divus putnus un ciedra koku un sarkanus dzīparus un īzapu.
50 et immolato uno passere in vase fictili super aquas vivas,
Un viņam to vienu putnu būs nokaut kādā mālu traukā pār tekošu ūdeni.
51 tollet lignum cedrinum, et hyssopum, et coccum et passerem vivum, et tinget omnia in sanguine passeris immolati, atque in aquis viventibus, et asperget domum septies,
Un viņam būs ņemt to ciedra koku un to īzapu un tos sarkanos dzīparus un to dzīvo putnu un tos iemērcēt tā nokauta putna asinīs un tai tekošā ūdenī un to namu septiņreiz apslacīt.
52 purificabitque eam tam in sanguine passeris quam in aquis viventibus, et in passere vivo, lignoque cedrino et hyssopo atque vermiculo.
Tā viņam to namu būs šķīstīt ar tā putna asinīm un ar to tekošo ūdeni un ar to dzīvo putnu un ar to ciedra koku un ar to īzapu un ar tiem sarkaniem dzīpariem.
53 Cumque dimiserit passerem avolare in agrum libere, orabit pro domo, et iure mundabitur.
Tad viņam to dzīvo putnu būs palaist ārā aiz pilsētas laukā; tā viņam to namu būs salīdzināt, tad tas taps šķīsts.
54 Ista est lex omnis lepræ et percussuræ,
Šis ir tas likums par ikvienu spitālības vainu un par kraupi
55 lepræ vestium et domorum,
Un par drēbju un namu spitāļiem,
56 cicatricis et erumpentium papularum, lucentis maculæ, et in varias species, coloribus immutatis,
Un par tūkumiem un kašķi un baltām pūtēm;
57 ut possit sciri quo tempore mundum quid, vel immundum sit.
Par mācību, kad kas ir nešķīsts un kad kas šķīsts; - šis ir tas likums par spitāļiem.
