Psalmorum 147

1 Alleluia. Laudate Dominum quoniam bonus est psalmus: Deo nostro sit iucunda, decoraque laudatio.

Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.

2 Ædificans Ierusalem Dominus: dispersiones Israelis congregabit.

Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.

3 Qui sanat contritos corde: et alligat contritiones eorum.

Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.

4 Qui numerat multitudinem stellarum: et omnibus eis nomina vocat.

Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.

5 Magnus Dominus noster, et magna virtus eius: et sapientiæ eius non est numerus.

Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.

6 Suscipiens mansuetos Dominus: humilians autem peccatores usque ad terram.

Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.

7 Præcinite Domino in confessione: psallite Deo nostro in cithara.

Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!

8 Qui operit cælum nubibus: et parat terræ pluviam. Qui producit in montibus fœnum: et herbam servituti hominum.

Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;

9 Qui dat iumentis escam ipsorum: et pullis corvorum invocantibus eum.

Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.

10 Non in fortitudine equi voluntatem habebit: nec in tibiis viri beneplacitum erit ei.

Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.

11 Beneplacitum est Domino super timentes eum: et in eis, qui sperant super misericordia eius.

Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.

12 Alleluia. Lauda Ierusalem Dominum: lauda Deum tuum Sion.

Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.

13 Quoniam confortavit seras portarum tuarum: benedixit filiis tuis in te.

Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.

14 Qui posuit fines tuos pacem: et adipe frumenti satiat te.

Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.

15 Qui emittit eloquium suum terræ: velociter currit sermo eius.

Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.

16 Qui dat nivem sicut lanam: nebulam sicut cinerem spargit.

Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.

17 Mittit crystallum suum sicut buccellas: ante faciem frigoris eius quis sustinebit?

Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?

18 Emittet verbum suum, et liquefaciet ea: flabit Spiritus eius, et fluent aquæ.

Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.

19 Qui annunciat verbum suum Iacob: iustitias, et iudicia sua Israel.

Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,

20 Non fecit taliter omni nationi: et iudicia sua non manifestavit eis. Alleluia.

Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!