Job 12

1 Respondens autem Iob, dixit:

Bet Ījabs atbildēja un sacīja:

2 Ergo vos estis soli homines, et vobiscum morietur sapientia?

Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.

3 Et mihi est cor sicut et vobis, nec inferior vestri sum: quis enim hæc, quæ nostis, ignorat?

Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?

4 Qui deridetur ab amico suo sicut ego, invocabit Deum, et exaudiet eum: deridetur enim iusti simplicitas.

Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.

5 Lampas contempta apud cogitationes divitum, parata ad tempus statutum.

Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.

6 Abundant tabernacula prædonum, et audacter provocant Deum, cum ipse dederit omnia in manus eorum.

Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.

7 Nimirum interroga iumenta, et docebunt te: et volatilia cæli, et indicabunt tibi.

Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.

8 Loquere terræ, et respondebit tibi: et narrabunt pisces maris.

Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.

9 Quis ignorat quod omnia hæc manus Domini fecerit?

Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.

10 In cuius manu anima omnis viventis, et spiritus universæ carnis hominis.

Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.

11 Nonne auris verba diiudicat, et fauces comedentis, saporem?

Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?

12 In antiquis est sapientia, et in multo tempore prudentia.

Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.

13 Apud ipsum est sapientia et fortitudo, ipse habet consilium et intelligentiam.

Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.

14 Si destruxerit, nemo est qui ædificet: si incluserit hominem, nullus est qui aperiat.

Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.

15 Si continuerit aquas, omnia siccabuntur: et si emiserit eas, subvertent terram.

Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.

16 Apud ipsum est fortitudo et sapientia: ipse novit et decipientem, et eum qui decipitur.

Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.

17 Adducit consiliarios in stultum finem, et iudices in stuporem.

Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.

18 Balteum regum dissolvit, et præcingit fune renes eorum.

Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.

19 Ducit sacerdotes inglorios, et optimates supplantat:

Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.

20 Commutans labium veracium, et doctrinam senum auferens.

Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.

21 Effundit despectionem super principes, eos, qui oppressi fuerant, relevans.

Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.

22 Qui revelat profunda de tenebris, et producit in lucem umbram mortis.

Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.

23 Qui multiplicat gentes et perdit eas, et subversas in integrum restituit.

Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.

24 Qui immutat cor principum populi terræ, et decipit eos ut frustra incedant per invium:

Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.

25 Palpabunt quasi in tenebris, et non in luce, et errare eos faciet quasi ebrios.

Tie grābsta tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.