Ecclesiastes 10

1 Muscæ morientes perdunt suavitatem unguenti. Pretiosior est sapientia et gloria, parva et ad tempus stultitia.

Nosprāgušas mušas dara smirdam un rūgstam aptiekāra zāles; tāpat no lielāka svara, nekā gudrība un gods, ir maķenīt ģeķības (tāpat arī mazliet ģeķības pārsver cienījama vīra gudrību un godu).

2 Cor sapientis in dextera eius, et cor stulti in sinistra illius.

Gudra vīra sirds ir pa viņa labo roku, bet ģeķa sirds ir pa viņa kreiso roku.

3 Sed et in via stultus ambulans, cum ipse insipiens sit, omnes stultos æstimat.

Un arī kad ģeķis pa ceļu staigā, tad viņam prāta trūkst, un viņš saka uz ikkatru, ka esot ģeķis.

4 Si spiritus potestatem habentis ascenderit super te, locum tuum ne demiseris: quia curatio faciet cessare peccata maxima.

Ja valdnieka dusmība pret tevi ceļas, tad neatstājies no savas vietas, jo lēnprātība klusina lielus grēkus.

5 Est malum quod vidi sub sole, quasi per errorem egrediens a facie principis:

Vēl ir ļaunums, ko pasaulē esmu redzējis, proti misēklis, kas ceļas no valdnieka.

6 positum stultum in dignitate sublimi, et divites sedere deorsum.

Dažs ģeķis top celts lielā godā, un bagātie sēž zemajā vietā.

7 Vidi servos in equis: et principes ambulantes super terram quasi servos.

Es esmu redzējis kalpus uz zirgiem, un lielus kungus kājām tāpat kā kalpus.

8 Qui fodit foveam, incidet in eam: et qui dissipat sepem, mordebit eum coluber.

Kas bedri rok, tas kritīs iekšā; un kas sētu ārda, tam čūska iedzels.

9 Qui transfert lapides, affligetur in eis: et qui scindit ligna, vulnerabitur ab eis.

Kas akmeņus veļ, tas no tiem dabūs sāpes; kas malku skalda, tas ievainosies.

10 Si retusum fuerit ferrum, et hoc non ut prius, sed hebetatum fuerit multo labore, exacuetur, et post industriam sequetur sapientia.

Kad dzelzs ir nodilusi un viņas asmens netop tecināts(asināts), tad vairāk spēka jāpieliek; bet gudrība veicina darbu.

11 Si mordeat serpens in silentio, nihil eo minus habet qui occulte detrahit.

Kad čūska iedzēlusi, pirms apvārdota, tad vārdotājam peļņas nav.

12 Verba oris sapientis gratia: et labia insipientis præcipitabunt eum:

Vārdi no gudra vīra mutes ir jauki; bet ģeķa lūpas pašu aprij.

13 Initium verborum eius stultitia, et novissimum oris illius error pessimus.

Viņa mutes vārdu iesākums ir ģeķība, un viņa valodas gals ir neprātība un posts.

14 Stultus verba multiplicat. Ignorat homo quid ante se fuerit: et quid post se futurum sit, quis ei poterit indicare?

Ģeķis gan daudz runā, bet cilvēks nezin, kas notiks, un kas būs pēc viņa; kas viņam to teiks?

15 Labor stultorum affliget eos, qui nesciunt in urbem pergere.

Ģeķa pūliņš to nogurdina, jo tas nezina ceļu uz pilsētu.

16 Væ tibi terra, cuius rex puer est, et cuius principes mane comedunt.

Ak vai, tev, zeme, kam ķēniņš ir bērns, un kam lielkungi rīta laikā plītē.

17 Beata terra, cuius rex nobilis est, et cuius principes vescuntur in tempore suo ad reficiendum, et non ad luxuriam.

Labi tev, zeme, kam ķēniņš ir cienījams, un kam lielkungi īstā laikā ēd, stiprināties un ne plītēt.

18 In pigritiis humiliabitur contignatio, et in infirmitate manuum perstillabit domus.

Caur kūtrību sijas gāžas, un aiz slinkām rokām namam pil cauri.

19 In risum faciunt panem, et vinum ut epulentur viventes: et pecuniæ obediunt omnia.

Dzīres top taisītas par prieku, un vīns ielīksmo tos, kas dzīvo, un nauda visu to gādā.

20 In cogitatione tua regi ne detrahas, et in secreto cubiculi tui ne maledixeris diviti: quia et aves cæli portabunt vocem tuam, et qui habet pennas annunciabit sententiam.

Nelādi ķēniņu savā sirdī, un nelādi bagātu savā guļamā kambarī, jo putni apakš debess aiznes to skaņu un ar spārniem skriedami izpauž to valodu.