< ローマ人への手紙 12 >

1 第一款 キリスト信者相互の義務 然れば兄弟等よ、我神の諸の恤に由りて汝等に勧む。汝等其肉身を以て、活ける、聖なる、神の御意に適へる犠牲、己が道理的禮拝として供へよ。
Tāpēc, brāļi, es jūs lūdzu caur Dieva apžēlošanām, ka jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri; tā lai ir jūsu prātīgā Dieva kalpošana.
2 又此世に倣ひ從ふ事なく、却て神の御旨、即ち善と御意に適ふ事と完全との如何なるものなるかを暁らん為、精神を一新して自ら改革せよ。 (aiōn g165)
Un nepaliekat šai pasaulei līdzīgi, bet pārvēršaties, savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir tas labais un patīkamais un pilnīgais Dieva prāts. (aiōn g165)
3 蓋我賜はりたる恩寵によりて、汝等の中に在る凡ての人に謂はん、己を重んずべき程度以上に重んぜず、適宜に、而も神の夫々分配し給ひし信仰の量に從ひて重んぜよ。
Jo caur to žēlastību, kas man ir dota, es ikvienam jūsu starpā saku, ka nevienam nebūs pārgudram būt vairāk, nekā tam pieklājās gudram būt; bet ka tam būs prātīgi gudram būt, kā kuram Dievs ir izdalījis ticības mēru.
4 蓋我等は一の體に多くの肢ありて、凡ての肢其用を同うせざるが如く、
Jo itin kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet visiem tiem locekļiem nav vienāds darbs;
5 我等多くの人は、キリストに於て一の體にして、各互に肢たるなり。
Tāpat mēs daudzi esam viena miesa iekš Kristus, bet savā starpā mēs esam cits cita locekļi.
6 然れば我等に賜はりたる恩寵に從ひて賜を異にしたれば、預言は信仰の理に随ひて為し、
Un mums ir dažādas dāvanas pēc tās žēlastības, kas mums dota.
7 聖役は聖役に[從事し]、教ふる人は教に[止り]、
Ja kam ir praviešu mācība, lai tā saietās ar ticību; ja kam kāds amats, tas lai paliek tai amatā; ja kas māca, tas lai paliek tai mācīšanā;
8 勧を為す人は勧を為し、與ふる人は淡白を以てし、司る人は奮發を以てし、慈悲を施す人は歓を以てすべし。
Ja kas pamāca, tas lai paliek tai pamācīšanā; kas ko dod, lai to dara iekš vientiesības; kas valda, lai to dara rūpīgi; kas apžēlojās, lai to dara ar prieku.
9 愛は表裏あるべからず、汝等惡を嫌ひて善に就き、
Mīlestība lai ir bezviltīga; ienīstat ļaunu, pieķeraties labam.
10 兄弟の愛を以て相寵み、互に相推重し、
Lai brāļu mīlestība jūsu starpā ir sirsnīga, un godu dodot nākat viens otram pretī.
11 注意を怠らず、熱心にして主に事へ、
Neesiet kūtri iekš tā, kas jums jādara; esiet dedzīgi garā, kalpojiet Tam Kungam.
12 希望によりて歓び、患難に忍耐し、絶えず祈祷に從事し、
Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanās.
13 聖徒の入用を補け、接待を行ひ、
Nāciet palīgā tiem svētiem viņu vajadzībās; dodiet labprāt mājas vietu.
14 汝等を迫害する人を祝せよ、祝して詛ふこと勿れ。
Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nelādiet.
15 喜ぶ人々と共に喜び、泣く人々と共に泣き、
Līksmojaties ar līksmiem un raudiet ar tiem, kas raud.
16 心を相同じうし、高きを思はずして低きに甘んじ、自ら智しとすること勿れ。
Esiet savā starpā vienprātīgi, nedzīdamies pēc augstām lietām, bet turēdamies pazemīgi.
17 如何なる人にも惡を以て惡に報ゆる事なく、啻に神の御前のみならず、衆人の前にも善なる事を圖り、
Neliekaties paši gudri esoši; neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, turaties pa godam visu cilvēku priekšā.
18 汝等が力の及ぶ限り、為し得べくんば衆人と相和せよ。
Ja tas var būt, no savas puses turat mieru ar visiem cilvēkiem.
19 至愛なる者よ、自ら復讐せずして[神の]怒に任せよ、其は録して、「主曰く、復讐は我事なり、我は報いん」とあればなり。
Neatriebjaties paši, mīļie, bet dodiet vietu Dieva dusmībai. Jo ir rakstīts: “Man pieder atriebšana! Es atmaksāšu,” saka Tas Kungs.
20 却て汝の仇飢ゑなば之に食せしめ、渇かば之に飲ましめよ。斯くすれば汝彼の頭に燃炭を積むならん、
Tad nu, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, tad ēdini to; ja tas izslāpis, tad dzirdini to. Jo to darīdams tu kvēlainas ogles sakrāsi uz viņa galvu.
21 惡に勝たるる事なく、善を以て惡に勝て。
Ļaunums lai tevi neuzvar, bet uzvari tu ļaunumu ar labumu.

< ローマ人への手紙 12 >