マタイの福音書 15
1 時に、エルザレムより律法學士とファリザイ人と來り、イエズスに近づきて云ひけるは、
Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzālemes nāca pie Jēzus sacīdami:
2 汝の弟子等は何故に古人の傳を犯すぞ。蓋麪を食する時に手を洗はざるなり、と。
“Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie savas rokas nemazgā, kad maizi ēd.”
3 答へて曰ひけるは、汝等も亦己が傳の為に神の掟を犯すは何ぞや、蓋神曰く、
Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs arīdzan pārkāpjat Dieva bauslību caur saviem likumiem?
4 「父母を敬へ。又父或は母を詛ふ人は殺さるべし」と。
Jo Dievs ir pavēlējis un sacījis: “Godā savu tēvu un māti!” Un: “Kas savu tēvu vai māti lād, tam būs mirt.”
5 然るに汝等は云ふ、誰にても父或は母に向ひて、我献物は皆汝の為ならんとだに云へば、
Bet jūs māciet, ja kas sakot uz tēvu vai māti: “Kas tev no manis varētu par labu nākt, tas lai ir Dievam par upuri!” tas labi darot. Tāds tiešām savu tēvu un savu māti negodās.
6 其父或は母を敬はずして可なりと、斯て汝等は己が傳の為に神の掟を空しくせり。
Tad jūs nu Dieva bauslību nicināt caur saviem likumiem.
7 僞善者よ、イザヤは汝等に就きて能く預言して、
Jūs liekuļi, pareizi Jesaja par jums sludinājis sacīdams:
8 云らく「此人民は唇に我を敬へども、其心は我に遠ざかり、
“Šie ļaudis pie Manis turas ar savu muti un godā Mani ar savām lūpām; bet viņu sirds ir tālu no Manis nost.
9 人の訓戒を教へて徒に我を尊ぶなり」と。
Bet velti tie Mani cienī, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles,””
10 イエズス群衆を召集めて曰ひけるは、
Un Viņš tos ļaudis pieaicinājis uz tiem sacīja: “Klausāties un saprotiet.
11 汝等聞きて暁れ、
Kas mutē ieiet, tas cilvēku nesagāna; bet kas no mutes iziet, tas cilvēku sagāna.”
12 口に入る物人を汚すに非ず、口より出づる者こそ人を汚すなれ、と。其時弟子等近づきて云ひけるは、ファリザイ人が此言を聞きて躓けるを知り給ふか。
Tad Viņa mācekļi piegājuši sacīja uz Viņu: “Vai Tu zini, ka tie farizeji, Tavus vārdus dzirdēdami, apgrēcību ņēmuši?”
13 イエズス答へて曰ひけるは、総て我天父の植ゑ給はざる植物は抜かるべし、
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, taps izrauti ar saknēm.
14 汝等彼人々を措け、彼等は瞽者にして瞽者の手引なり、瞽者若瞽者を手引せば二人とも坑に陥るべし、と。
Atstājiet no tiem; tie ir akli aklu ceļa rādītāji; bet ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi kritīs bedrē.”
15 ペトロ是に答へて、此喩を我等に釈き給へ、と云ひしかば、
Tad Pēteris atbildēja un uz Viņu sacīja: “Izstāsti mums šo līdzību.”
16 イエズス曰ひけるは、汝等猶智恵なき者なるか、
Un Jēzus sacīja: “Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas?
17 総て口に入る物は腹に至りて厠に落つと暁らざるか、
Vai jūs vēl nenomanāt, ka viss, kas mutē ieiet tas noiet vēderā un top izmests caur vēderu.
18 然れど口より出づる物は、心より出でて人を汚すなり、
Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas cilvēku sagāna.
19 即ち惡念人殺姦淫私通偸盗僞證冒涜は心より出づ、
Un no sirds nāk ļaunas domas, slepkavības, laulības pārkāpšanas, maucības, zādzības, nepatiesas liecības, zaimošanas.
20 是等こそ人を汚すものなれ、然れど手を洗はずして食する事は人を汚さざるなり、と。
Viss tas cilvēku sagāna; bet nemazgātām rokām ēst tas cilvēku nesagāna.”
21 イエズス此處を去りて、チロとシドンとの地方に避け給ひしに、
Un no turienes izgājis, Jēzus atkāpās pret Tirus un Sidonas robežām.
22 折しもカナアンの或婦其地方より出で、叫びて、主よ、ダヴィドの子よ、我を憫み給へ、我が女甚く惡魔に苦しめらる、と云へるに、
Un redzi, viena Kanaāniešu sieva, no tām pašām robežām izgājusi, uz Viņu sauca sacīdama: “Ak Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani; mana meita top no velna nežēlīgi vārdzināta.”
23 イエズス一言も答へ給はざれば、弟子等近づきて、彼婦我等の後に叫ぶ、彼を去らしめ給へ、と請へども、
Un Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Un Viņa mācekļi piegājuši Viņu lūdza un sacīja: “Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.”
24 イエズス答へて、我は唯イスラエルの家の迷へる羊に遣はされしのみ、と曰へり。
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es neesmu sūtīts kā vien pie tām pazudušām avīm no Israēla cilts.”
25 然るに婦來り禮拝して、主よ、我を助け給へ、と云ひしに、
Bet tā nāca, metās zemē priekš Viņa un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”
26 答へて、子等の麪を取りて犬に投與ふるは可からず、と曰ひしかば、
Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājās, bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.”
27 婦云ひけるは、主よ、然り、然れども子犬も其主人の食卓より落つる屑を食ふなり、と。
Viņa sacīja: “Tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no tām drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt.”
28 イエズス遂に彼に答へて、嗚呼婦よ、大なる哉汝の信仰、望める儘に汝に成れと、曰ひければ、其女即時に痊えたり。
Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā.
29 イエズス此處を過ぎて、ガリレアの湖辺に至り、山に登りて坐し給ひければ、
Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās.
30 夥しき群衆あり、唖者瞽者跛者不具者其外多くの者を携へて彼に近づき、其足下に放置きしに、イエズス是等を醫し給へり。
Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja.
31 然れば群衆は唖者の言ひ、跛者の歩み、瞽者の見ゆるを見て感嘆し、光榮をイスラエルの神に歸し奉れり。
Tā ka tie ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Israēla Dievu.
32 時にイエズス、弟子等を召集めて曰ひけるは、我[此]群衆を憐む、蓋忍びて我と共に居る事既に三日にして食すべき物なし、我之を空腹にして去らしむるを好まず、恐らくは途にて倒れん、と。
Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: “Mana sirds par tiem ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā.”
33 弟子等云ひけるは、然りとて此荒野にて、斯程の群衆を飽かすべき麪を、我等何處よりか求め得ん。
Un Viņa mācekļi uz To sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu?”
34 イエズス曰ひけるは、汝等幾個の麪をか有てる、と。答へて、七と少しの小魚とあり、と云ひしかば、
Un Jēzus uz tiem sacīja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas un maz zivtiņu.”
35 イエズス命じて群衆を地に坐らせ、
Un Viņš tiem ļaudīm lika pie zemes apsēsties.
36 七の麪と其魚とを取り、謝して擘き、弟子等に與へ給ひ、弟子等之を人民に與へ、
Un tās septiņas maizes un tās zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un tie mācekļi tiem ļaudīm.
37 皆食して飽足れり。殘の屑を拾ひて七の筐に満ちしが
Un tie visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus.
38 食せし者は、婦女と幼童とを除きて四千人なりき。
Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem.
39 イエズス群衆を去らしめ、小舟に乗りてマゲダンの地方に至り給へり。
Un Viņš tos ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Magdaļas robežām.
