< コリント人への手紙第二 3 >

1 第二項 新約に於る使徒職 我等は又己を立てんとするか、将或人々の如く、汝等に對して、若くは汝等より、添書を要する者なるか、
Vai tad mēs atkal iesākam paši sevi ieteikt? Jeb vai mums arīdzan tā kā citiem vajag ieteikšanas grāmatas uz jums, vai teikšanas grāmatas no jums?
2 汝等こそ我等が心に録されたる我等の書簡にして、萬民に知られ且読まるるなれ。
Jūs esat mūsu grāmata, rakstīta mūsu sirdīs, zināma un lasāma visiem cilvēkiem.
3 汝等は明に、我等に由りて認められたるキリストの書簡にして、而も墨を以てせず活給る神の霊を以てし、又石碑の上ならで心の肉碑の上に書きたるものなり。
Jo jūs esat zināmi, ka esat Kristus grāmata, sataisīta caur mūsu amatu, rakstīta ne ar tinti, bet ar tā dzīvā Dieva Garu, ne uz akmeņu galdiem, bet uz sirds miesīgiem galdiem.
4 我等キリストに由りて斯の如く神の御前に確信す、
Un tāda uzticība mums ir caur Kristu uz Dievu:
5 是何事かを己より思ひ得るには非ず、我等の得るは神によれり。
Ne ka mēs no sevis pašiem esam derīgi, ko laba domāt tā kā no sevis pašiem; bet ka esam derīgi, tas ir no Dieva;
6 即ち神は我等を新約の相當なる役者とならしめ給へり、其は儀文の役者に非ず霊の役者なり、蓋儀文は殺し霊は活かし給ふ。
Tas mūs arī ir darījis derīgus, kalpot jaunai derībai, ne raksta zīmei, bet Garam; jo raksta zīme nokauj, bet Gars dara dzīvu.
7 イスラエルの子等、モイゼの顔の終ある光榮の為に、其顔を熟視め得ざりし程に、死の役すら文字にて石に刻銘けられ、光榮の中に在りたれば、
Un ja tam nāves amatam, kas iezīmēts raksta zīmēs un akmeņos, bijis spožums, tā ka Israēla bērni nevarēja uzskatīt Mozus vaigu viņa vaiga spožuma dēļ kam bija jāzūd:
8 霊の役は豈一層光榮あらざらんや。
Kā lai nebūtu jo vairāk spožuma tam Gara amatam?
9 蓋罪に定むる役は光榮なれば、况や義に定むる役は尚豊に光榮あるべきをや。
Jo ja tam pazudināšanas amatam bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir tam taisnošanas amatam pārpārim.
10 彼時に輝きしは、勝れたる光榮に對しては光榮ならず、
Šo uzlūkojot ir tā kā bez spožuma tas, kam spožums bijis, tā jo pārlieku lielā spožuma dēļ.
11 蓋終るべきものすら光榮を以て成りたれば、况や永存すべきものは増りて光榮あるべきをや。
Jo ja tam, kam bija zust, bijis spožums, tad jo vairāk spožuma ir tam, kas pastāv.
12 然れば我等は斯る希望を懐ける上に、憚らず言ひて、
Tāpēc ka mums ir tāda cerība, tad runājam ar lielu drošību.
13 モイゼの如くには為ざるなり。彼は終るべき其役の終をイスラエルの子等に見せざらん為、己が顔に覆を置きたり。
Un ne tā, kā Mozus, kas apsegu lika uz savu vaigu, lai Israēla bērni nemanītu, uz ko zīmējās tas (spožums, ) kam bija zust.
14 斯て彼等の精神鈍りて、今日に至るまで、舊約を読むに其覆は依然として取除かれず。蓋舊約はキリストに於て終るものなれども、
Bet viņu sirdis ir apcietinātas; jo līdz šai dienai viņiem veco derību lasot tas pats apsegs paliek un netop atsegts, jo tas zūd caur Kristu.
15 今日に至るまでモイゼの書を読む時に、覆は彼等の心の上に置かれたり。
Bet līdz šai dienai, kad Mozus top lasīts, apsegs karājās priekš viņu sirdīm.
16 然れど主に立歸らん時、其覆は取除かるべし。
Tomēr kad viņi atgriežas pie Tā Kunga, tad tas apsegs top noņemts.
17 然て主は彼霊なり、主の霊ある處には自由あり、
Bet Tas Kungs ir Tas Gars. Kur nu Tā Kunga Gars, tur ir svabadība.
18 我等は皆素顔にて主の光榮を鏡に映すが如く見奉りて、光榮より光榮に進み、主と同じ像に化す、是主の霊に由りてなるが如し。
Bet nu mēs visi atsegtā vaigā skatīdami Tā Kunga spožumu kā spieģelī, topam pārvērsti tai pašā ģīmī no spožuma uz spožumu, tā kā no Tā Kunga Gara.

< コリント人への手紙第二 3 >