箴言 知恵の泉 30
1 ヤケの子アグルの語なる箴言 かれイテエルにむかひて之をいへり 即ちイテエルとクカルとにいへる所のものなり
Agura, Jakes dēla, vārdi šā vīra sludināšana un mācība. Es esmu nodarbojies ar Dievu, esmu nodarbojies ar Dievu un noguris.
2 我は人よりも愚なり 我には人の聡明あらず
Jo es esmu nejēga pār citiem, un man nav cilvēka saprašanas!
3 我いまた智慧をならひ得ず またいまだ至聖きものを暁ることをえず
Es arī gudrības neesmu mācījies, nedz svētu atzīšanu atzinis.
4 天に昇りまた降りし者は誰か 風をその掌中に聚めし者は誰か 水を衣につつみし者は誰か 他のすべての限界を定めし者は誰か その名は何ぞ その子の名は何ぞ 汝これを知るや
Kas ir uzkāpis debesīs un nācis zemē? Kas sagrābj vēju savās rokas? Kas saista ūdeni drēbē? Kas liek zemei visas robežas? Kāds viņam vārds, un kāds viņa dēlam vārds, ja tu to zini?
5 神の言はみな潔よし 神は彼を頼むものの盾なり
Visi Dieva vārdi ir šķīsti; Viņš ir par priekšturamām bruņām tiem, kas uz Viņu paļaujas.
6 汝その言に加ふること勿れ 恐くは彼なんぢをせめ 又なんぢを謊る者となしたまはん
Nepieliec nekā pie viņa vārdiem, ka viņš tevi nesoda, un tu netopi atrasts melkulis.
7 われ二の事をなんぢに求めたり 我が死ざる先にこれをたまへ
Divas lietas lūdzos no tevis, neliedz man tās, pirms es mirstu:
8 即ち虚假と謊言とを我より離れしめ 我をして貧からしめずまた富しめず 惟なくてならぬ糧をあたへ給へ
Nelietība un meli lai paliek tālu no manis; nabadzību un bagātību nedod man, bet paēdini mani ar manu dienišķu maizi,
9 そは我あきて神を知ずといひヱホバは誰なりやといはんことを恐れ また貧くして窃盗をなし我が紳の名を汚さんことを恐るればなり
Ka es paēdis tevi neaizliedzu un nesaku: Kas ir Tas Kungs? vai nabags palicis nezogu un sava Dieva vārdu velti nevalkāju. -
10 なんぢ僕をその主に讒ることなかれ 恐くは彼なんぢを詛ひてなんぢ罪せられん
Neapmelo kalpu pie viņa kunga, ka viņš tevi nelād, un tu netopi noziedzīgs.
11 その父を詛ひその母を祝せざる世類あり
Ir suga, kas tēvu lād un māti nesvētī;
12 おのれの目に自らを潔者となして尚その汚穢を滌はれざる世類あり
Ir suga, kas pati savās acīs šķīsta, bet no saviem sārņiem nav mazgāta;
13 また一の世類あり 嗚呼その眼はいかに高きぞや その瞼は昂れり
Ir suga, cik augsti tā ceļ acis, cik augsti acu plakstiņus!
14 その歯は劍のごとく その牙は刃のごとき世類あり 彼等は貧き者を地より呑み 窮乏者を人の中より食ふ
Ir suga, zobeni ir viņas zobi un naži viņas dzerokļi, rīt nabagus no zemes nost un sērdienīšus cilvēku starpā. -
15 蛭に二人の女あり 與ヘよ與へよと呼はる 飽ことを知ざるもの三あり 否な四あり皆たれりといはず
Asins sūcējai ir divas meitas: „Dod šurp, dod šurp!“- Šās trīs nav pieēdināmas, un tā ceturtā nesaka: Gan.
Elle, neauglīgais klēpis, zeme, nepiedzirdināma ar ūdeni, un uguns nesaka: Gan. - (Sheol h7585)
17 おのれの父を嘲り母に從ふことをいやしとする眼は 谷の鴉これを抜いだし鷲の雛これを食はん
Acs, kas tēvu apsmej un liedzās mātei klausīt, to izknābs kraukļi pie upes, un jaunie ērgļi to ēdīs.
18 わが奇とするもの三あり否な四あり共にわが識ざる者なり
Šās trīs lietas man ir visai brīnums, un to ceturto es neizprotu:
19 即ち空にとぷ鷲の路 磐の上にはふ蛇の路 淘にはしる舟の路 男の女にあふの路これなり
Ērgļa ceļš debesīs, čūskas ceļš pār klinti, laivas ceļš jūras vidū un vīra ceļš pie meitas.
20 淫婦の途も亦しかり 彼は食ひてその口を拭ひ われ惡きことを爲ざりきといふ
Tāds pat ir sievas ceļš, kas laulību pārkāpj; viņa ēd, noslauka muti un saka: Es ļauna neesmu darījusi. -
21 地は三の者によりて震ふ否な四の者によりて耐ることあたはざるなり
Par trim lietām nodreb zeme, un ceturto tā nevar panest:
22 即ち僕たるもの王となるに因り愚なるもの糧に飽るにより
Par kalpu, kad tas paliek par kungu, un par ģeķi, kad tas maizes paēdis,
23 厭忌はれたる婦の嫁ぐにより婢女その生母に績に囚りてなり
Par nopeltu, kad tā tiek pie vīra, un par kalponi, kad tā top savas saimnieces mantiniece.
24 地に四の物あり微小といへども最智し
Šie četri ir mazi virs zemes un tomēr gudrāki nekā tie gudrie:
25 蟻は力なき者なれどもその糧を夏のうちに備ふ
Skudras, nespēcīga tauta, tomēr savu barību vasarā sagādā;
26 山鼠ば強からざれどもその室を磐につくる
Truši, nespēcīga tauta, tomēr liek savus namus akmens kalnos;
27 蝗は王なけれどもみな隊を立ていづ
Siseņiem nav ķēniņa, tomēr viņi visi iziet, pulkos dalīti;
28 守宮は手をもてつかまり王の宮にをる
Zirneklis auž abām rokām, un tomēr ir ķēniņu pilīs.-
29 善あゆむもの三あり否な四あり皆よく歩く
Šiem trim ir laba gaita, un tas ceturtais iet it lepni:
30 獣の中にて最も強くもろもろのものの前より退かざる獅子
Vecs lauva, varens starp zvēriem, kas nevienam ceļu negriež.
31 肚帯せし戦馬 牡野羊 および當ること能はざる王これなり
Ērzelis, kam labi gurni, vai āzis, un ķēniņš, savus ļaudis vedot.
32 汝もし愚にして自から高ぶり或は惡きことを計らば汝の手を口に當つべし
Ja tu ģeķis bijis, paaugstinādamies, un ko nodomājis, tad: roku uz muti!
33 それ乳を搾れば乾酪いで鼻を搾れば血いで 怒を激れば争端おこる
Satricini pienu, būs sviests; satrīcini degunu, būs asinis; un satrīcini dusmas, būs plēšanās.
