< 詩篇 122 >

1 ダビデがよんだ都もうでの歌 人々がわたしにむかって「われらは主の家に行こう」と言ったとき、わたしは喜んだ。
Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
2 エルサレムよ、われらの足はあなたの門のうちに立っている。
Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
3 しげくつらなった町のように建てられているエルサレムよ、
Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
4 もろもろの部族すなわち主の部族が、そこに上って来て主のみ名に感謝することは、イスラエルのおきてである。
Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.
5 そこにさばきの座、ダビデの家の王座が設けられてあった。
Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
6 エルサレムのために平安を祈れ、「エルサレムを愛する者は栄え、
Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
7 その城壁のうちに平安があり、もろもろの殿のうちに安全があるように」と。
Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
8 わが兄弟および友のために、わたしは「エルサレムのうちに平安があるように」と言い、
Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
9 われらの神、主の家のために、わたしはエルサレムのさいわいを求めるであろう。
Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

< 詩篇 122 >