< 詩篇 109 >

1 聖歌隊の指揮者によってうたわせたダビデの歌 わたしのほめたたえる神よ、もださないでください。
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
2 彼らは悪しき口と欺きの口をあけて、わたしにむかい、偽りの舌をもってわたしに語り、
Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
3 恨みの言葉をもってわたしを囲み、ゆえなくわたしを攻めるのです。
Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
4 彼らはわが愛にむくいて、わたしを非難します。しかしわたしは彼らのために祈ります。
Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
5 彼らは悪をもってわが善に報い、恨みをもってわが愛に報いるのです。
Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
6 彼の上に悪しき人を立て、訴える者に彼を訴えさせてください。
Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
7 彼がさばかれるとき、彼を罪ある者とし、その祈を罪に変えてください。
Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
8 その日を少なくし、その財産をほかの人にとらせ、
Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
9 その子らをみなしごにし、その妻をやもめにしてください。
Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
10 その子らを放浪者として施しをこわせ、その荒れたすまいから追い出させてください。
Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
11 彼が持っているすべての物を債主に奪わせ、その勤労の実をほかの人にかすめさせてください。
Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
12 彼にいつくしみを施す者はひとりもなく、またそのみなしごをあわれむ者もなく、
Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
13 その子孫を絶えさせ、その名を次の代に消し去ってください。
Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
14 その父たちの不義は主のみ前に覚えられ、その母の罪を消し去らないでください。
Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
15 それらを常に主のみ前に置き、彼の記憶を地から断ってください。
Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
16 これは彼がいつくしみを施すことを思わず、かえって貧しい者、乏しい者を責め、心の痛める者を殺そうとしたからです。
Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
17 彼はのろうことを好んだ。のろいを彼に臨ませてください。彼は恵むことを喜ばなかった。恵みを彼から遠ざけてください。
Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
18 彼はのろいを衣のように着た。のろいを水のようにその身にしみこませ、油のようにその骨にしみこませてください。
Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
19 またそれを自分の着る着物のようにならせ、常に締める帯のようにならせてください。
Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
20 これがわたしを非難する者と、わたしに逆らって悪いことを言う者の主からうける報いとしてください。
Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
21 しかし、わが主なる神よ、あなたはみ名のために、わたしを顧みてください。あなたのいつくしみの深きにより、わたしをお助けください。
Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
22 わたしは貧しく、かつ乏しいのです。わたしの心はわがうちに傷ついています。
Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
23 わたしは夕日の影のように去りゆき、いなごのように追い払われます。
Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
24 わたしのひざは断食によってよろめき、わたしの肉はやせ衰え、
Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
25 わたしは彼らにそしられる者となりました。彼らはわたしを見ると、頭を振ります。
Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
26 わが神、主よ、わたしをお助けください。あなたのいつくしみにしたがって、わたしをお救いください。
Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
27 主よ、これがあなたのみ手のわざであること、あなたがそれをなされたことを、彼らに知らせてください。
Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
28 彼らはのろうけれども、あなたは祝福されます。わたしを攻める者をはずかしめ、あなたのしもべを喜ばせてください。
Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
29 わたしを非難する者にはずかしめを着せ、おのが恥を上着のようにまとわせてください。
Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
30 わたしはわが口をもって大いに主に感謝し、多くの人のなかで主をほめたたえます。
Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
31 主は貧しい者の右に立って、死罪にさだめようとする者から彼を救われるからです。
Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.

< 詩篇 109 >