< 詩篇 107 >

1 「主に感謝せよ、主は恵みふかく、そのいつくしみはとこしえに絶えることがない」と、
Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 主にあがなわれた者は言え。主は彼らを悩みからあがない、
Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
3 もろもろの国から、東、西、北、南から彼らを集められた。
Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4 彼らは人なき荒野にさまよい、住むべき町にいたる道を見いださなかった。
Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
5 彼らは飢え、またかわき、その魂は彼らのうちに衰えた。
Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
6 彼らはその悩みのうちに主に呼ばわったので、主は彼らをその悩みから助け出し、
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
7 住むべき町に行き着くまで、まっすぐな道に導かれた。
Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
8 どうか、彼らが主のいつくしみと、人の子らになされたくすしきみわざとのために、主に感謝するように。
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
9 主はかわいた魂を満ち足らせ、飢えた魂を良き物で満たされるからである。
Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
10 暗黒と深いやみの中にいる者、苦しみと、くろがねに縛られた者、
Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
11 彼らは神の言葉にそむき、いと高き者の勧めを軽んじたので、
Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
12 主は重い労働をもって彼らの心を低くされた。彼らはつまずき倒れても、助ける者がなかった。
Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
13 彼らはその悩みのうちに主に呼ばわったので、主は彼らをその悩みから救い、
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
14 暗黒と深いやみから彼らを導き出して、そのかせをこわされた。
Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
15 どうか、彼らが主のいつくしみと、人の子らになされたくすしきみわざとのために、主に感謝するように。
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
16 主は青銅のとびらをこわし、鉄の貫の木を断ち切られたからである。
Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
17 ある者はその罪に汚れた行いによって病み、その不義のゆえに悩んだ。
Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
18 彼らはすべての食物をきらって、死の門に近づいた。
Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
19 彼らはその悩みのうちに主に呼ばわったので、主は彼らをその悩みから救い、
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
20 そのみ言葉をつかわして、彼らをいやし、彼らを滅びから助け出された。
Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
21 どうか、彼らが主のいつくしみと、人の子らになされたくすしきみわざとのために、主に感謝するように。
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
22 彼らが感謝のいけにえをささげ、喜びの歌をもって、そのみわざを言いあらわすように。
Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
23 舟で海にくだり、大海で商売をする者は、
Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
24 主のみわざを見、また深い所でそのくすしきみわざを見た。
Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
25 主が命じられると暴風が起って、海の波をあげた。
Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
26 彼らは天にのぼり、淵にくだり、悩みによってその勇気は溶け去り、
Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
27 酔った人のようによろめき、よろめいて途方にくれる。
Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
28 彼らはその悩みのうちに主に呼ばわったので、主は彼らをその悩みから救い出された。
Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
29 主があらしを静められると、海の波は穏やかになった。
Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
30 こうして彼らは波の静まったのを喜び、主は彼らをその望む港へ導かれた。
Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
31 どうか、彼らが主のいつくしみと、人の子らになされたくすしきみわざとのために、主に感謝するように。
Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
32 彼らが民の集会で主をあがめ、長老の会合で主をほめたたえるように。
Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
33 主は川を野に変らせ、泉をかわいた地に変らせ、
Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
34 肥えた地をそれに住む者の悪のゆえに塩地に変らせられる。
Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
35 主は野を池に変らせ、かわいた地を泉に変らせ、
Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
36 飢えた者をそこに住まわせられる。こうして彼らはその住むべき町を建て、
Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
37 畑に種をまき、ぶどう畑を設けて多くの収穫を得た。
Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
38 主が彼らを祝福されたので彼らは大いにふえ、その家畜の減るのをゆるされなかった。
Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
39 彼らがしえたげと、悩みと、悲しみとによって減り、かつ卑しめられたとき、
Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
40 主はもろもろの君に侮りをそそぎ、道なき荒れ地にさまよわせられた。
Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
41 しかし主は貧しい者を悩みのうちからあげて、その家族を羊の群れのようにされた。
Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
42 正しい者はこれを見て喜び、もろもろの不義はその口を閉じた。
To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
43 すべて賢い者はこれらの事に心をよせ、主のいつくしみをさとるようにせよ。
Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.

< 詩篇 107 >