詩篇 18
1 ヱホバわれの力よ われ切になんぢを愛しむ
Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums.
2 ヱホバはわが巌 わが城 われをすくふ者 わがよりたのむ神 わが堅固なるいはほ わが盾 わがすくひの角 わがたかき櫓なり
Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.
3 われ讃稱ふべきヱホバをよびて仇人よりすくはるることをえん
Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.
4 死のつな我をめぐり惡のみなぎる流われをおそれしめたり
Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja.
Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. (Sheol h7585)
6 われ窮苦のうちにありてヱホバをよび又わが神にさけびたり ヱホバはその宮よりわが聲をききたまふ その前にてわがよびし聲はその耳にいれり
Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs.
7 このときヱホバ怒りたまひたれば地はふるひうごき山の基はゆるぎうごきたり
Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās.
8 烟その鼻よりたち火その口よりいでてやきつくし炭はこれがために燃あがれり
Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.
9 ヱホバは天をたれて臨りたまふ その足の下はくらきこと甚だし
Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.
10 かくてケルブに乗りてとび風のつばさにて翔り
Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem.
11 闇をおほひとなし水のくらきとそらの密雲とをそのまはりの幕となしたまへり
Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši.
12 そのみまへの光輝よりくろくもをへて雹ともえたる炭とふりきたれり
No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem.
13 ヱホバは天に雷鳴をとどろかせたまへり 至上者のこゑいでて雹ともえたる炭とふりきたり
Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.
14 ヱホバ矢をとばせてかれらを打ちらし數しげき電光をはなちてかれらをうち敗りたまへり
Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja.
15 ヱホバよ斯るときになんぢの叱咤となんぢの鼻のいぶきとによりて水の底みえ地の基あらはれいでたり
Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas.
16 ヱホバはたかきより手をのべ我をとりて大水よりひきあげ
Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.
17 わがつよき仇とわれを憎むものとより我をたすけいだしたまへり かれらは我にまさりて最強かりき
Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es.
18 かれらはわが災害の日にせまりきたれり 然どヱホバはわが支柱となりたまひき
Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.
19 ヱホバはわれを悦びたまふがゆゑにわれをたづさへ廣處にだして助けたまへり
Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.
20 ヱホバはわが正義にしたがひて恩賜をたまひ わが手のきよきにしたがひて報賞をたれたまへり
Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod.
21 われヱホバの道をまもり惡をなしてわが神よりはなれしことなければなり
Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.
22 そのすべての審判はわがまへにありて われその律法をすてしことなければなり
Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.
23 われ神にむかひて缺るところなく己をまもりて不義をはなれたり
Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem.
24 この故にヱホバはわがただしきとその目前にわが手のきよきとにしたがひて我にむくいをなし給へり
Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm.
25 なんぢ憐憫あるものには憐みあるものとなり完全ものには全きものとなり
Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.
26 きよきものには潔きものとなり僻むものにはひがむ者となりたまふ
Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).
27 そは汝くるしめる民をすくひたまへど高ぶる目をひくくしたまふ可ればなり
Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo.
28 なんぢわが燈火をともし給ふべければなり わが神ヱホバわが暗をてらしたまはん
Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību.
29 我なんぢによりて軍の中をはせとほり わが神によりて垣ををどりこゆ
Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.
30 神はしもその途またくヱホバの言はきよし ヱホバはすべて依賴むものの盾なり
Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas.
31 そはヱホバのほかに神はたれぞや われらの神のほかに巌はたれぞや
Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs?
32 神はちからをわれに帶しめ わが途を全きものとなしたまふ
Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus.
33 神はわが足を麀のあしのごとくし我をわが高處にたたせたまふ
Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.
34 神はわが手をたたかひにならはせてわが臂に銅弓をひくことを得しめたまふ
Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus.
35 又なんぢの救の盾をわれにあたへたまへり なんぢの右手われをささへなんぢの謙卑われを大ならしめたまへり
Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina.
36 なんぢわが歩むところを寛濶ならしめたまひたれば わが足ふるはざりき
Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.
37 われ仇をおひてこれに追及かれらのほろぶるまでは歸ることをせじ
Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.
38 われかれらを撃てたつことを得ざらしめん かれらはわが足の下にたふるべし
Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.
39 そはなんぢ戰爭のために力をわれに帶しめ われにさからひておこりたつ者をわが下にかがませたまひたればなり
Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.
40 我をにくむ者をわが滅しえんがために汝またわが仇の背をわれにむけしめ給へり
Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu.
41 かれら叫びたれども救ふものなく ヱホバに對ひてさけびたれども答へたまはざりき
Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.
42 我かれらを風のまへの塵のごとくに搗碎き ちまたの坭のごとくに打棄たり
Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām.
43 なんぢわれを民のあらそひより助けいだし我をたててもろもろの國の長となしたまへり わがしらざる民われにつかへん
Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos.
44 かれらわが事をききて立刻われにしたがひ異邦人はきたりて佞りつかへん
Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.
45 ことくにびとは衰へてその城よりをののきいでん
Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.
46 ヱホバは活ていませり わが磐はほむべきかな わがすくひの神はあがむべきかな
Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.
47 わがために讎をむくい異邦人をわれに服はせたまふはこの神なり
Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;
48 神はわれを仇よりすくひたまふ實になんぢは我にさからひて起りたつ者のうへに我をあげ あらぶる人より我をたすけいだし給ふ
Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem.
49 この故にヱホバよ われもろもろの國人のなかにてなんぢに感謝し なんぢの名をほめうたはん
Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam,
50 ヱホバはおほいなる救をその王にあたへ その受膏者ダビデとその裔とに世々かぎりなく憐憫をたれたまふ
Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.
