ヨブ 記 41
1 なんぢ鈎をもて鱷を釣いだすことを得んや その舌を糸にひきかくることを得んや
Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
2 なんぢ葦の繩をその鼻に通し また鈎をその齶に衝とほし得んや
Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
3 是あに頻になんぢに願ふことをせんや 柔かになんぢに言談んや
Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
4 あに汝と契約を爲んや なんぢこれを執て永く僕と爲しおくを得んや
Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
5 なんぢ鳥と戲むるる如くこれとたはむれ また汝の婦人等のために之を繋ぎおくを得んや
Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
6 また漁夫の社會これを商貨と爲して商賣人の中間に分たんや
Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
7 なんぢ漁叉をもてその皮に滿し 魚矛をもてその頭を衝とほし得んや
Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
8 手をこれに下し見よ 然ばその戰鬪をおぼえて再びこれを爲ざるべし
Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
9 視よその望は虚し 之を見てすら倒るるに非ずや
Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
10 何人も之に激する勇氣あるなし 然ば誰かわが前に立うる者あらんや
Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
11 誰か先に我に與へしところありて我をして之に酬いしめんとする者あらん 普天の下にある者はことごとく我有なり
Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
12 我また彼者の肢體とその著るしき力とその美はしき身の構造とを言では措じ
Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
13 誰かその外甲を剥ん 誰かその雙齶の間に入ん
Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
14 誰かその面の戸を開きえんや その周圍の齒は畏るべし
Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
15 その並列る鱗甲は之が誇るところ その相闔たる樣は堅く封じたるがごとく
Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
16 此と彼とあひ接きて風もその中間にいるべからず
Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
17 一々あひ連なり堅く膠て離すことを得ず
Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
18 嚔すれば即はち光發す その目は曙光の眼瞼(を開く)に似たり
Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
19 その口よりは炬火いで火花發し
No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
20 その鼻の孔よりは煙いできたりて宛然葦を焚く釜のごとし
No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
21 その氣息は炭火を爇し 火燄その口より出づ
Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
22 力氣その頸に宿る 懼るる者その前に彷徨まよふ
Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
23 その肉の片は密に相連なり 堅く身に着て動かす可らず
Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
24 その心の堅硬こと石のごとく その堅硬こと下磨のごとし
Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
25 その身を興す時は勇士も戰慄き 恐怖によりて狼狽まどふ
Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
26 劍をもて之を撃とも利ず 鎗も矢も漁叉も用ふるところ無し
Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
27 是は鐡を見ること稿のごとくし銅を見ること朽木のごとくす
Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
28 弓箭もこれを逃しむること能はず 投石機の石も稿屑と見做る
Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
29 棒も是には稿屑と見ゆ 鎗の閃めくを是は笑ふ
Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
30 その下腹には瓦礫の碎片を連ね 泥の上に麥打車を引く
Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
31 淵をして鼎のごとく沸かへらしめ 海をして香油の釜のごとくならしめ
Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
32 己が後に光る道を遺せば淵は白髮をいただけるかと疑がはる
Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
33 地の上には是と並ぶ者なし 是は恐怖なき身に造られたり
Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
34 是は一切の高大なる者を輕視ず 誠に諸の誇り高ぶる者の王たるなり
Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
