Proverbi 1
1 I PROVERBI di Salomone, figliuolo di Davide, Re d'Israele;
Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
2 Per conoscere sapienza ed ammaestramento, Per intendere i detti di senno;
Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
3 Per ricevere ammaestramento di buon senno, Di giustizia, di giudicio e di dirittura;
Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
4 Per dare avvedimento a' semplici. [E] conoscenza, ed accorgimento a' fanciulli.
Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
5 Il savio [li] udirà, e [ne] accrescerà la [sua] scienza; E l'[uomo] intendente [ne] acquisterà buoni consigli, e governo;
Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
6 Per comprender le sentenze ed i bei motti, Le parole de' savi ed i lor detti oscuri.
Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
7 IL timor del Signore [è] il capo della scienza; [Ma] gli stolti sprezzano la sapienza e l'ammaestramento.
Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
8 Ascolta, figliuol mio l'ammaestramento di tuo padre; E non lasciar l'insegnamento di tua madre;
Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
9 Perciocchè saranno un fregio grazioso al tuo capo, E collane al tuo collo.
Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
10 Figliuol mio, se i peccatori ti vogliono sedurre, Non acconsentir [loro].
Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
11 Se dicono: Vieni con noi, poniamo agguati al sangue, Insidiamo di nascosto l'innocente impunitamente;
Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
12 Tranghiottiamoli tutti vivi, come il sepolcro; E tutti intieri, a guisa di quelli che scendono nella fossa; (Sheol h7585)
Kā elle norīsim viņus dzīvus, un sirds skaidrus kā tādus, kas bedrē grimst. (Sheol h7585)
13 Noi troveremo ogni [sorte di] preziosi beni, Noi empieremo le nostre case di spoglie;
Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
14 Tu trarrai la tua sorte con noi; Fra noi [non] vi sarà [che] una sola borsa;
Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
15 Figliuol mio, non inviarti con loro; Rattieni il tuo piè dal lor sentiero.
Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
16 Perciocchè i lor piedi corrono al male, E si affrettano a spandere il sangue.
Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
17 Perciocchè invano si tende la rete Dinanzi agli occhi d'ogni uccello;
Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
18 Ma essi pongono agguati al lor [proprio] sangue, Ed insidiano nascosamente l'anima loro.
Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
19 Tali [sono] i sentieri d'ogni uomo dato all'avarizia; Ella coglie l'anima di coloro in cui ella si trova.
Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
20 LA somma Sapienza grida di fuori; Ella fa sentir la sua voce per le piazze;
Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
21 Ella grida in capo de' luoghi delle turbe; Ella pronunzia i suoi ragionamenti nell'entrate delle porte, nella città,
Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
22 [Dicendo: ] Infino a quando, o scempi, amerete la scempietà? Ed [infino a quando] gli schernitori prenderanno piacere in ischernire, Ed i pazzi avranno in odio la scienza?
Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
23 Convertitevi alla mia riprensione; Ecco, io vi sgorgherò lo spirito mio; Io vi farò assapere le mie parole.
Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
24 Perciocchè io ho gridato, e voi avete ricusato [di ascoltare]; Io ho distesa la mano, e niuno ha porto attenzione;
Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
25 Ed avete lasciato ogni mio consiglio, E non avete gradita la mia correzione;
Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
26 Io altresì riderò della vostra calamità; Io mi farò beffe, quando il vostro spavento sarà venuto;
Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
27 Quando il vostro spavento sarà venuto, a guisa di ruina, E la vostra calamità sarà giunta, a guisa di turbo; Quando angoscia e distretta vi sarà sopraggiunta.
Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
28 Allora essi grideranno a me, ma io non risponderò; Mi ricercheranno sollecitamente, ma non mi troveranno;
Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
29 Perciocchè hanno odiata la scienza, E non hanno eletto il timor del Signore;
Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
30 E non hanno gradito il mio consiglio, [Ed] hanno disdegnata ogni mia correzione.
Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
31 Perciò mangeranno del frutto delle lor vie, E saranno saziati de' lor consigli.
Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
32 Perciocchè lo sviamento degli scempi li uccide, E l'error degli stolti li fa perire.
Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
33 Ma chi mi ascolta abiterà in sicurtà, E viverà in riposo, fuor di spavento di male.
Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
