Josue 5

1 Apaman a nangngegan dagiti ari dagiti Ammorreo idiay lauden ti Jordan, ken dagiti amin nga ari dagiti Cananeo nga adda iti igid ti Dakkel a Baybay, a pinamagaan ni Yahweh dagiti danum ti Jordan agingga a nakaballasiw dagiti tattao ti Israel, narunaw dagiti pusoda, ket pulos nga awanen ti aniaman pay nga espiritu kadakuada gapu kadagiti tattao ti Israel.

Un notikās, kad visi Amoriešu ķēniņi, kas viņpus Jardānes pret jūru un visi Kanaāniešu ķēniņi, kas jūrmalā, dzirdēja, ka Tas Kungs bija licis izsīkt Jardānes ūdenim Israēla bērnu priekšā, tiekams tie bija gājuši cauri, tad viņu sirds tapa bailīga, un tiem izzuda drošība Israēlu bērnu priekšā.

2 Iti dayta a tiempo, kinuna ni Yahweh kenni Josue, “Mangaramidka iti imuko a naaramid manipud iti bato ket kugitem iti maminsan pay dagiti amin a lallaki ti Israel.”

Tanī laikā Tas Kungs sacīja uz Jozua: taisi sev akmens nažus un apgraizī atkal Israēla bērnus otru reiz.

3 Ket nangaramid ni Josue kadagiti imuko a naaramid manipud iti bato ket kinugitna dagiti amin a lallaki ti Israel idiay Gibeat-haaralot.

Tad Jozuas taisīja sev akmens nažus un apgraizīja Israēla bērnus uz Aralot pakalna.

4 Ket daytoy ti makagapu no apay a kinugit ni Josue dagiti amin a lallaki ti Israel a rimuar idiay Egipto: natay kadagiti daldalan idiay let-ang dagiti amin a lallaki a rimuar manipud Egipto, mairaman dagiti amin a lallaki a mannakigubat.

Un tādēļ Jozuas tos apgraizīja: visi ļaudis no vīriešu kārtas, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, visi kara vīri bija nomiruši tuksnesī uz ceļa, no Ēģiptes zemes nākot.

5 Uray no nakugit dagiti amin a lallaki a rimuar idiay Egipto, awan kadagiti ubbing a lallaki a naipasngay ti nakugit idiay let-ang iti dalan a rumuar idiay Egipto.

Jo visi ļaudis, kas izgāja, bija apgraizīti. Bet visi ļaudis, kas bija dzimuši tuksnesī, ceļā no Ēģiptes zemes nākot, tie nebija apgraizīti.

6 Ta uppat a pulo a tawen a nagnagna dagiti tattao ti Israel idiay let-ang agingga a natay dagiti amin a tattao, dayta ket dagiti amin a lallaki a mannakigubat a rimuar idiay Egipto, gapu ta saanda a nagtulnog iti timek ni Yahweh. Nagsapata ni Yahweh kadakuada a saannanto nga ipalubos a makitada ti daga nga insapatana kadagiti kapuonanda nga ited kadatayo, daga a kasla agay-ayus iti gatas ken diro.

Jo Israēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesī, tiekams bija izmiruši visi karavīri, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, tādēļ ka Tā Kunga balsij nebija klausījuši; tiem Tas Kungs bija zvērējis, ka Viņš tiem to zemi negribot ļaut redzēt, ko Viņš viņu tēviem bija zvērējis, mums dot, zemi, kur piens un medus tek.

7 Daytoy idi dagiti annak a kinugit ni Josue a binangon ni Yahweh a mangsukat kadakuada gapu ta saanda a nakugit iti dalan.

Bet viņu dēlus Viņš cēla viņu vietā; tos Jozuas apgraizīja, tāpēc ka tiem bija priekšāda, jo tie nebija apgraizīti ceļā.

8 Idi nakugitda amin, nagtalinaedda iti ayanda idiay kampo agingga a naimbaganda.

Un kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie palika savā vietā lēģerī, tiekams bija dziedināti.

9 Ket kinuna ni Yahweh kenni Josue, “Ita nga aldaw, intulidkon ti pannakaibabainyo iti Egipto.” Isu a ti nagan dayta a lugar ket Gilgal agingga iti daytoy agdama nga aldaw.

Un Tas Kungs sacīja uz Jozua: šodien Es no jums esmu novērsis visu Ēģiptes kaunu. Tāpēc tās vietas vārds tapa nosaukts Gilgala (novēršana) līdz šai dienai.

10 Nagkampo dagiti tattao ti Israel idiay Gilgal. Nginilinda ti Ilalabas iti maika-sangapulo ket uppat nga aldaw ti bulan, iti rabii idiay kapatagan ti Jerico.

Un Israēla bērni apmetās Gilgalā, un turēja Pasa svētkus mēneša četrpadsmitā dienā ap vakaru, Jērikus klajumos,

11 Ket ti aldaw kalpasan iti Ilalabas, iti dayta unay nga aldaw, nanganda kadagiti apit iti dayta a daga, tinapay nga awan lebadurana ken inkirog a bukbukel.

Un ēda Pasa svētku otrā dienā no tās zemes labības neraudzētu maizi un ceptas vārpas šinī dienā.

12 Nagsardeng ti mana iti aldaw kalpasan a nanganda kadagiti apit iti dayta a daga. Awanen pulos ti mana para kadagiti tattao ti Israel, ngem nanganda kadagiti apit iti daga ti Canaan iti dayta a tawen.

Un tas manna beidzās otrā dienā pēc tam, kad tie bija ēduši no tās zemes labības, un tur nebija vairs manna Israēla bērniem, bet tie ēda to gadu no Kanaāna zemes augļiem.

13 Idi asideg ni Josue iti Jerico, timmangad isuna ket adtoy, agtaktakder ti maysa a lalaki iti sangoananna; inuksotna ti kampilanna ket iggemna daytoy. Napan ni Josue kenkuana ket kinunana, “Sika kadi ket para kadakami wenno para kadagiti kabusormi?”

Un kad Jozuas bija pie Jērikus, tad viņš pacēla savas acis, un redzēja, un raugi, tur viens vīrs viņam stāvēja pretī, tam bija izvilkts zobens rokā, un Jozuas pie viņa gāja un sacīja: vai tu esi no mūsējiem vai no mūsu pretiniekiem?

14 Kinunana, “Saan. Ta siak ti kapitan iti buyot ni Yahweh. Immayak ita.” Ket nagpakleb ni Josue tapno agdayaw ket kinunana kenkuana, “Ania kadi ti kayat nga ibaga ti apok iti adipenna?”

Un tas sacīja: nē, bet es esmu Tā Kunga karaspēka virsnieks, tagad es esmu nācis. Tad Jozuas metās zemē uz savu vaigu un to pielūdza un uz to sacīja: ko mans Kungs runā uz savu kalpu?

15 Kinuna ti kapitan ti buyot ni Yahweh kenni Josue, “Ikkatem dagiti sandaliasmo ta ti lugar a pagtaktakderam ket nasantoan.” Ket kasta ngarud ti inaramid ni Josue.

Tad Tā Kunga karaspēka virsnieks sacīja uz Jozua: novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta. Un Jozuas tā darīja.