< לוּקָס 3 >

בשנת חמש עשרה למלכות הקיסר טיבריוס בהיות פונטיוס פילטוס הגמון ביהודה והורדוס שר רבע על הגליל ואחיו פילפוס שר רבע על מדינות יטור וטרכונה ולוסניס שר רבע על אבילין׃ 1
Piecpadsmitā ķeizara Tiberijus valdīšanas gadā, kad Poncius Pilatus bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērodus valdnieks Galilejā un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trakonites tiesā un Lizanijus valdnieks Abilenē,
בימי הכהנים הגדולים חנן וקיפא היה דבר אלהים אל יוחנן בן זכריה במדבר׃ 2
Apakš tiem augstiem priesteriem Annasa un Kajafasa, Dieva vārds notika uz Jāni, Zaharijas dēlu, tuksnesī.
ויבא אל כל ככר הירדן ויקרא טבילת התשובה לסליחת החטאים׃ 3
Un viņš gāja pa visu Jardānes apgabalu, sludinādams kristību uz atgriešanos no grēkiem par grēku piedošanu.
ככתוב בספר דברי ישעיהו הנביא קול קורא במדבר פנו דרך יהוה ישרו מסלותיו׃ 4
Itin kā rakstīts pravieša Jesajas grāmatā, kas saka: “Saucēja balss tuksnesī: “Sataisiet Tā Kunga ceļu, dariet līdzenas Viņa tekas.
כל גיא ינשא וכל הר וגבעה ישפלו והיה העקב למישור והרכסים לבקעה׃ 5
Visas ielejas lai top pildītas, un visi kalni un pakalni lai top zemoti, un kas nelīdzens, lai top līdzens, un kas celmains, par staigājamu ceļu;
וראו כל בשר את ישועת אלהים׃ 6
Un visa miesa redzēs Tā Kunga pestīšanu.””
ויאמר אל המון העם היצאים להטבל על ידו אתם ילדי הצפעונים מי הורה אתכם להמלט מפני הקצף הבא׃ 7
Tāpēc viņš sacīja uz tiem ļaudīm, kas izgāja, ka no viņa tiktu kristīti: “Jūs odžu dzimums, kas jums ir rādījis izbēgt no nākamās dusmības?
לכן עשו פרי הראוי לתשובה ואל תדמו בנפשכם לאמר אברהם הוא אבינו כי אני אמר לכם כי מן האבנים האלה יכל האלהים להקים בנים לאברהם׃ 8
Tāpēc nesiet pienākamus atgriešanās augļus; un nesākat savā prātā sacīt: “Mums ir Ābrahāms par tēvu.” Jo Es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem Ābrahāmam spēj bērnus radīt.
וכבר הושם הגרזן על שרש העצים והנה כל עץ אשר איננו עשה פרי טוב יגדע והשלך באש׃ 9
Jau arī cirvis kokiem pie saknes pielikts; tāpēc ikkatrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests.”
וישאלהו המון העם לאמר מה אפוא נעשה׃ 10
Un tie ļaudis tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?”
ויען ויאמר אליהם מי אשר לו כתנות שתים הוא יחלק לאשר אין לו ומי אשר לו מזון ככה יעשה גם הוא׃ 11
Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kam divi svārki, tas lai dod tam, kam nav; un kam ir barība, lai dara tāpat.”
ויבאו גם מוכסים להטבל ויאמרו אליו רבי מה נעשה׃ 12
Bet arī muitnieki nāca, ka liktos kristīties, un uz to sacīja: “Mācītāj, ko mums būs darīt?”
ויאמר אליהם אל תגבו יותר מחקכם׃ 13
Un viņš uz tiem sacīja: “Neņemiet vairāk, nekā jums ir nospriests.”
וישאלהו גם אנשי הצבא לאמר ואנחנו מה נעשה ויאמר אליהם איש אל תזעזעו ואל תלשינו איש ויהי די לכם בשכרכם׃ 14
Bet arī karavīri tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?” Un viņš uz tiem sacīja: “Nedariet nevienam pāri, neapmelojiet nevienu un esat mierā ar savu algu.”
ויהי כאשר חכה העם וכלם חשבים בלבם לאמר אולי יוחנן הוא המשיח׃ 15
Bet tiem ļaudīm gaidot un visiem savā prātā par Jāni domājot, vai tas neesot Kristus,
ויען יוחנן ויאמר לכלם הן אני טובל אתכם במים אבל בוא יבוא החזק ממני אשר אינני כדי להתיר את שרוך נעליו הוא יטבל אתכם ברוח הקדש ובאש׃ 16
Jānis visiem atbildēja sacīdams: “Es jūs gan kristīju ar ūdeni, bet Viens nāks, spēcīgāks, nekā es, Tam es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svētu Garu un uguni;
אשר המזרה בידו להבר את גרנו ויאסף את דגנו אל אוצרו ואת המץ ישרפנו באש אשר לא תכבה׃ 17
Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu caur caurim un sakrās kviešus Savā klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.”
וכן עוד דברים אחרים הרבה בשר וגם הזהיר את העם׃ 18
Arī vēl daudz citu ko mācīdams, viņš pasludināja tiem ļaudīm prieka vēsti.
והורדוס שר רבע המדינה אשר הוכח על ידו על אדות הורודיה אשת אחיו פילפוס ועל אדות כל הרע אשר עשה הורדוס׃ 19
Bet Hērodus, viens no tiem četriem valdniekiem, no viņa pārmācīts Hērodeijas, Filipa, sava brāļa, sievas dēļ, un visa ļauna dēļ, ko Hērodus bija darījis,
הוסיף על כל אלה גם את זאת ויסגר את יוחנן במשמר׃ 20
Pie visa tā arī šo vēl darīja, ka Jāni ieslēdza cietumā.
ויהי בהטבל כל העם וגם ישוע נטבל ומתפלל ויפתחו השמים׃ 21
Un notikās, kad visi ļaudis tapa kristīti, un arī Jēzus bija kristīts un Dievu pielūdza, tad debesis atvērās,
וירד עליו רוח הקדש בדמות גוף כיונה ויהי קול מן השמים ויאמר אתה בני ידידי בך רצתה נפשי׃ 22
Un Svētais Gars nolaidās uz Viņu redzamā ģīmī kā balodis; un balss atskanēja no debesīm sacīdama: “Tu esi Mans mīļais Dēls, pie Tevis Man ir labs prāts.”
והוא ישוע בהחלו היה כבן שלשים שנה ויחשבהו לבן יוסף בן עלי׃ 23
Un Viņš pats, Jēzus, bija trīsdesmitā gadā un bija pēc ļaužu domām Jāzepa dēls, tas bija Elus dēls,
בן מתת בן לוי בן מלכי בן יני בן יוסף׃ 24
Tas Matata, tas Levja, tas Melkus, tas Janna, tas Jāzepa dēls,
בן מתתיה בן אמוץ בן נחום בן חסלי בן נגי׃ 25
Tas Matatijas, tas Amosa, tas Naūma, tas Eslus, tas Nagaja dēls,
בן מחת בן מתתיה בן שמעי בן יוסף בן יודה׃ 26
Tas Maāta, tas Matatijas, tas Zemeja, tas Jāzepa, tas Jūdas dēls,
בן יוחנן בן רישא בן זרבלל בן שאלתיאל בן גרי׃ 27
Tas Jāņa, tas Rezas, tas Corobabeļa, tas Zalatiēļa, tas Nerus dēls,
בן מלכי בן אדי בן קוסם בן אלמדם בן ער׃ 28
Tas Melķus, tas Addas, tas Kozama, tas Elmodama, tas Era dēls,
בן יוסי בן אליעזר בן יורים בן מתת בן לוי׃ 29
Tas Jāzepa, tas Eliēcera, tas Jorema, tas Matata, tas Levja dēls,
בן שמעון בן יהודה בן יוסף בן יונם בן אליקים׃ 30
Tas Sīmeana, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jonana, tas Eliaķima dēls,
בן מליא בן מינא בן מתתה בן נתן בן דוד׃ 31
Tas Meleas, tas Menas, tas Matatas, tas Natana, tas Dāvida dēls,
בן ישי בן עובד בן בעז בן שלמון בן נחשון׃ 32
Tas Isajus, tas Obeda, tas Boasa, tas Zalmana, tas Nahšona dēls,
בן עמינדב בן ארם בן חצרון בן פרץ בן יהודה׃ 33
Tas Aminadaba, tas Arama, tas Hecrona, tas Vāreca, tas Jūdas dēls,
בן יעקב בן יצחק בן אברהם בן תרח בן נחור׃ 34
Tas Jēkaba, tas Īzaka, tas Ābrahāma, tas Tārus, tas Nahora dēls,
בן שרוג בן רעו בן פלג בן עבר בן שלח׃ 35
Tas Serugs, tas Regus, tas Pelegs, tas Ēbera, tas Šalus dēls,
בן קינן בן ארפכשד בן שם בן נח בן למך׃ 36
Tas Kainana, tas Arvaksada, tas Zema, tas Noas, tas Lāmeha dēls,
בן מתושלח בן חנוך בן ירד בן מהללאל בן קינן׃ 37
Tas Matuzalas, tas Enoha, tas Jareda, tas Mahalaleēla, tas Kainana dēls,
בן אנוש בן שת בן אדם בן אלהים׃ 38
Tas Enosa, tas Seta, tas Ādama dēls, tas Dieva.

< לוּקָס 3 >